Agnese Rakovska: Ja man ir sanācis, tas nozīmē, ka ikvienam var izdoties!

Raksta attēls - Agnese Rakovska: Ja man ir sanācis, tas nozīmē, ka ikvienam var izdoties! Publicitātes foto.

19.01.2016 / Aiga Leitholde

Uz plakāta redzamā Agnese nav mana ikdiena – atzīst dziedātāja Agnese Rakovska, pilna laika mūziķe, ar vienlīdzīgām mākslinieciskām un organizatoriskām spējām. Kāda ir mūziķes ikdiena?

2015. gads Agnesei bija nozīmīgs – izdarītas svarīgas izvēles, realizētas sen lolotas ieceres, kas turpinās arī šogad - 21. un 29. janvārī mūzikas namā Daile izskanēs papildus koncerti, kuros dziedātāja uzstāsies kopā ar Maestro Raimondu Paulu, bet 5. februārī notiks vēl viens “Acoustic Moon Sessions” koncerts kopā ar "Triānas Parku".

Jūs ar Raimondu Paulu esat pazīstami jau krietnu laiku

Jā, esam pazīstami kopš raidījuma “Krodziņā pie Paula”, bet 2015. gads bija izšķirošais. Gatavojām Jāņu programmu ar vairāku solistu piedalīšanos un Maestro man piedāvāja izveidot koncertprogrammu. Patiesībā jau pirms četriem gadiem bija šāda doma, bet es tolaik nejutos pietiekami gatava, ne psiholoģiski spēcīga, lai varētu strādāt kopā ar Raimondu Paulu. Man sadarbība ar Paulu ir liels personisks sasniegums – būt ar viņu vienā telpā, vienā laikā un jautāt viņam lietas. Tas viss man deva ļoti labu sajūtu.

Kas ir būtiskākais, ko Pauls tev iemācīja?

Viņš ir no tiem cilvēkiem, pierādījums teicienam, darbs dara darītāju. Viņam ir 15 izrādes teātrī, koncerts kopā ar simfonisko orķestri un vēl citi koncerti, tas viss 80 gadu vecumā. Es viņu apbrīnoju! Viņš man ir iemācījis – kamēr vari - strādā!

Publicitātes foto

Vai esat plānojuši jūsu sadarbību ierakstīt?

Jā, bet ne koncerta variantā, studijā strādāsim pie atsevišķām dziesmām. Gribām ierakstīt jaunās dziesmas un es personīgi gribu ierakstīt dziesmas no septiņdesmitajiem gadiem, kuras ir dziedājis Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere. Mani nemulsina, ka šīs dziesmas reiz jau ir ierakstītas. Manuprāt, dziesmas piedzīvos otro dzīvi! Koncerprogrammā visas Paula dziesmas ir atlasītas speciāli man, tāpēc vēlos arī albumā parādīt, kā es šīs dziesmas interpretēju un izjūtu. Ceru šādi ar Paula mūziku iepazīstināt jaunākās paaudzes klausītājus, “Triānas Parka” auditoriju.

Kā Tu panāc, lai visiem zināmu Paula dziesmu, kuru iepriekš dziedājusi Nora Bumbiere, ieskandinātu tavā variantā?

Koncerta pirmajā daļā dziedu mazpazīstamākas dziesmas. Protams, ir cilvēki, kas šīs dziesmas atceras pirmajā versijā, bet, piemēram, mans mākslinieciskais asistents Rojs nezina, kā dziesma izklausījās, kad to dziedāja Nora. Noklausījies manu versiju, vēlāk viņš ir noklausījies arī Noras un man jautā, kāpēc es dziedu tā?

Protams, gatavojoties koncertam, es klausījos ierakstus, bet no sevis neaizbēgsi. Tu vari censties kopēt vai atdarināt, bet tas nav iespējams.

Tāpēc es nebaidos no tā, ka es kādu varētu atdarināt. Ļoti daudzi šobrīd runā par to, ka Laima Vaikule ir prototips, kas šobrīd caur mani tiek reproducēts. Raimondam ļoti patīk Laima kā māksliniece un tas esot faktors, ar kuru es viņu piesaistu. Bet es sevi nekad neesmu saistījusi ar Laimu Vaikuli, ne ar kādu citu dziedātāju.

Manuprāt, jūs abas ar Laimu Vaikuli viegli iejūtaties dažādos tēlos

Jā, iespējams, cilvēki no malas labāk var novērtēt līdzīgo. Es nebaidos, ka tikšu ar kādu salīdzināta. Es daru tik daudz, cik varu izdarīt, lai attīstītos un tiktu tālāk.  Ja agrāk sevi ļoti strostēju par lietām, kas man nesanāk, šajā vecumā es labi apzinos savas stiprās un vājās puses. Esmu gribējusi mest visu pie malas. Bet kaut kā ar apkārtējo atbalstu tiku cauri šiem kritiskajiem lūzuma punktiem, un attapos, esot uz vienas skatuves ar Raimondu Paulu.

No malas izskatās ļoti skaisti, bet koncertprogrammā ir ieguldīts ļoti daudz darba un nervu enerģijas. Man nekad nekas nenāk viegli, nekad neesmu vinnējusi loterijās, neko neesmu saņēmusi bez maksas. Bet es par to esmu priecīga! Es izbaudu procesu, kā es savus mērķus sasniedzu.

Kā tu domā, cik daudz mākslinieks drīkst no savas aizkulišu smagā darba virtuves atklāt, lai nezaudētu to maģisko apbrīnas oreolu?

Par šo jautājumu runājām ar Gintu Grāveli. Jautāju Gintam, vai viņš snapchat lieto? Viņš atbild, ka nelieto, un jautā, kas tas tāds ir? Izskaidroju šīs aplikācijas iespējas. Mēs esam tehnoloģiju laikmetā, kurā tu viegli vari būt cilvēkiem pieejama. Man šī komunikācija patīk, lai gan tā prasa daudz mana laika. Es labprāt rādu cilvēkiem savu ikdienu, īpaši jauniešiem. Tas nav ar mērķi zīmēties.

Es gribu, lai viņi redz, ka es esmu tāds pats cilvēks, un tas, ko es daru, nav tikai izredzētajiem. Es dzīvoju tādu pašu dzīvi, kā citi cilvēki. Ja man ir sanācis, tas nozīmē, ka ikvienam var izdoties!

Tagad, strādājot ar jauniešiem, redzu, ko viņi grib – būt uz skatuves, saņemt publikas mīlestību, tāpēc piedāvāju radošas aktivitātes, kas viņiem ļautu labāk sevi iepazīt. Bet ar tehnoloģijām ir jāuzmanās. Lai izmantotu tehnoloģijas kā instrumentu, cilvēkam jābūt psiholoģiski nobriedušam. Protams, ir lietas, saistītas ar tuviem cilvēkiem, es nekad nerādīšu.

Tehnoloģiju pieejamība arī atspoguļo to, ka nepietiek tikai ar talantu. Ir vajadzīgs darbs, darbs, darbs!

Es domāju, ka tā tas ir. Cik redzu Instagram un Snapchat, arī pasaules mēroga zvaigznes dalās ar saviem reāliem ikdienas notikumiem. Es atceros, ka supermodele Sindija Krauforde esot teikusi, ka viņa arī vēlētos izskatīties tik labi kā Sindija Klauforde. Braucu es pie Tevis ar tramvaju pa Barona ielu. Pagriežos un redzu mūzikas nama Daile plakātu un nodomāju, kāda smuka meitene. Un tad attapos, ka tā esmu es! Uz plakāta redzamā Agnese nav mana ikdiena.

Tu ļoti dinamiski maini skatuves tēlus. Kā tu nepieķeries kam vienam konkrētam?

Es to neuztveru kā tēlu mainīšanu. Nekad neesmu domājusi, ka tagad radīšu savu alter ego. Tas viss notiek tik dabiski, jo mani ir interesanti. Un tikai vēlāk, kad cilvēki man sāk jautāt par manām metamorfozēm, es aizdomājos, ka tas nav normāli un ikdienišķi.

Jā, tā ir savas alternatīvās pasaules radīšana. Es visu laiku gribu kaut ko jaunu izmēģināt. Un gribēšana ir ļaunākais, kas var ar cilvēku notikt. Visu nelaimes ceļas no gribēšanas. Manī ir divas Agneses – vienai nevajag gandrīz neko, otra visu laiku kaut ko grib.

Es sapņoju par to brīdi, kad man izdosies radīt kaut ko tādu, tam nav obligāti jābūt saistītam ar mūziku, kas mani iepriecinās arī pēc 10 gadiem. Līdz saviem 35 gadiem es gribētu izdarīt kaut ko tiešām sakarīgu, kas mani pašu patiešām iepriecinātu!

 

 

Publicitātes foto

“Acoustic Moon Sessions” ar jums uz skatuves ir Rihards Fedotovs. Vai viņš pievienojies arī grupai?

Nē, viņš ir piesaistīts tieši šīm akustiskajām koncertsesijām. Muzikāli viņš mūs ļoti labi papildina. Vispār mēs ļoti loģiski ar īstajiem cilvēkiem satiekamies – tas attiecas gan uz mūziķiem, gan menedžmentu.

Kas jums tagad veido menedžmentu?

Šobrīd mums menedžments mainās. Klāt nākuši jauni cilvēki – Marija, 18 gadīga meitene, palīdz tūres organizācijā. Laura strādā ar mūsu PR lietām. Kristīne apstrādā jautājumus, kas saistīti ar koncertiem. Rojs ir mans asistents, viņš man palīdz ar praktiskām lietām. Mēs meklējam cilvēku, kas strādās uz lielajiem, ar ārzemēm saistītiem projektiem. Mums ir sadarbības partneris Skandināvijā, kas gaida mūsu demo ierakstu. Pēc 5. februāra koncerta mēs uzreiz braucam uz mūsu meža būdiņu, lai to ierakstītu.

Agnes, tu pati esi ne vien māksliniece, bet arī menedžere

Zini, man ir vīzija un sapratne, ko es gribu darīt. Un vēl man ir skaidrs, ka viens cilvēks nevar to izdarīt, ko mēs šobrīd darām. Kristaps (grupas basģitārists) arī ļoti daudz dara grupas menedžmenta labā.

Ja māksliniekam ir jāpilda menedžera uzdevumi, tas ļoti ietekmē nervu sistēmu. Tu atnāc uz mēģinājumu, bet nedomā par radīšanu, jo prātā ir jautājumi par plakātiem un baneriem. Vai to makets ir saskaņots? Es varētu, bet negribu darboties ap menedžmenta jautājumiem.

Tāpēc ir komanda, ar kuru mums šobrīd viss ir vislabākajā kārtībā, bet mums vajag vēl cilvēku. Bet Latvijā steidzami ir vajadzīgi menedžmentā zinoši cilvēki.

Vai “Triānas Parks” strādā ar vīziju gadu uz priekšu?

Jā, domājam gadu uz priekšu – 2016. gads mums ir izplānots. Esam nosprieduši, ka līdz vasarai ejam pagrīdē. Vasarā nospēlēsim kādu koncertu, un rudenī prezentējam jaunumus.

Tev šajā gadā ir jābeidz augstskola

Jā, nokārtošu divus eksāmenus un tad šajā semestrī man ir jāuzraksta bakalaura darbs un jānoliek kvalifikācijas eksāmens. Būšu audiologopēds, varēšu strādāt rehabilitācijas sfērā. Es vēl nezinu, vai darbošos šajā sfērā. Bet būšu ļoti priecīga, kad studijas būšu pabeigusi. Studiju pirmie divi gadi bija ļoti grūti, bet man ļoti palīdzēja attīstīties kā personībai.

Vai universitātes studijās iegūtās zināšanas Tev palīdz dziedot?

Jā, zināmā mērā. Visu praksē vajadzīgo par dziedāšanu man iemācīja pasniedzēja Tatajana Koreļova. Stradiņi iedeva akadēmiskās zināšanas. Es tev varu izskaidrot, kā notiek izelpa. Un dziedāšanas praktiskā pieredze palīdzēja studijās. Būšu priecīga, kad būšu pabeigusi Stradiņus.

Un tad, ko tālāk? To laikam labāk nejautāt...

Mani atbalsta mani pedogogi, domājam par virzību tālāk maģistra studijām, jo es gribu uztaisīt vienu, ļoti nepieciešamu projektu, kura realizācijai man būtu vajadzīgs maģistra grāds. Bet es ļoti negribu trupināt studēt. Nākamos divus-trīs gadus es vēlētos pievērsties radīšanai un savas mākslinieciskās darbības attīstīšanai.

ParMuziku.lv

ParMuziku.lv ir online mūzikas žurnāls, kurā iespējams izlasīt svarīgāko par mūziku Latvijā un pasaulē. Šeit vari atrast ne tikai aktuālās ziņas, ekspertu viedokļus, albumu, DVD un koncertu apskatus, bet arī informāciju par mūzikas biznesa ikdienā neredzamo pusi – autoru un izpildītāju blakustiesībām, ierakstu izpildījumu publiskajā telpā, kā arī mūzikas industriju kopumā.

Par LaIPA

Biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu izpildītāji un fonogrammu producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu fonogrammu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs. Vairāk

Sazinies ar mums!