Industrijas Ziņas - ParMūziku.lv

Mūzikas nozīme viesmīlības nozarē: kā radīt atmosfēru un ievērot autortiesības

Fri, 10 Jul 2026 11:55:55 +0300

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) ir izstrādājusi jaunu informatīvu ceļvedi "Mūzikas nozīme viesmīlības nozarē", kas palīdz uzņēmējiem saprast, kā mūziku izmantot gan efektīvi, gan likumiski.

Arī vasaras sezona viesmīlības nozarei ir intensīvākais periods, pilsētās terases piepildās, kafejnīcas un bāri uzņem vairāk viesu, bet brīvdabas pasākumi kļūst par ikdienu. Šajā vidē mūzika nav tikai patīkams fons. Ieskaties informatīvajā ceļvedī "Mūzikas nozīme viesmīlības nozarē", kas palīdzēs uzņēmējiem saprast, kā mūziku izmantot gan efektīvi, gan likumiski.

IESKATIES CEĻVEDĪ

Mūzika kā daļa no viesu pieredzes

Viesmīlības vidē atmosfēra ir būtiska klientu pieredzes sastāvdaļa. Interjers, ēdienkarte un apkalpošana veido pamatu, taču mūzika ir elements, kas piešķir vietai raksturu un emocionālu piesaisti. Pētījumi apliecina mūzikas nozīmi: 76 % restorānu, kuros mūzika ir saskaņota ar konceptu, klientiem šķiet autentiskāki. Cilvēki ir gatavi uzturēties līdz pat 26 % ilgāk vietās, kur skan piemērota mūzika (avots: Welcoming Vibes: Music & Ambiance in Hospitality, 2024).

Latvijā mūzikas izmantošanas tiesības kolektīvi administrē divas organizācijas - LaIPA, kas pārstāv izpildītājus un fonogrammu producentus, un AKKA/LAA, kas pārstāv dziesmu autorus un komponistus. Šī sistēma nodrošina, ka mūzikas radītāji saņem godīgu atlīdzību par savu darbu, savukārt uzņēmēji — skaidru un juridiski korektu risinājumu mūzikas izmantošanai. Licence nav tikai formāls dokuments. Tā ir apliecinājums tam, ka uzņēmums ievēro Autortiesību likuma prasības, darbojas caurspīdīgi un profesionāli, un respektē radošo darbu, kas veido atmosfēru, ko novērtē klienti. Mūzikas licence ir arī būtiska daļa no ilgtspējīgas kultūras ekosistēmas. Katrs samaksātais eiro tiek sadalīts starp izpildītājiem, producentiem un autoriem, nodrošinot viņiem iespēju turpināt radīt jaunu saturu. Tas ir mehānisms, kas uztur dzīvu Latvijas mūzikas vidi — stipendijas, balvas, fondi, jauni ieraksti, jauni projekti. Viesmīlības nozare ir viens no lielākajiem mūzikas lietotājiem, un tās atbildīga rīcība tieši ietekmē to, cik spēcīga un ilgtspējīga ir Latvijas mūzikas industrija.

Mūzikas nozīmi viesmīlības vidē spilgti raksturo arī nozares pārstāvju pieredze. Kafejnīcas "Coffee Society" līdzīpašnieks un mūziķis Reinis Briģis uzsver, ka mūzikai un skaņas kvalitātei ir būtiska loma: "Kafejnīca tomēr ir vieta, kur cilvēks var sēdēt un var arī nesēdēt, tāpēc mūzika ir bieži otrs svarīgākais iemesls aiz kafijas, kāpēc uzturēties tieši šeit."

Mūziķa viesoklis precīzi atspoguļo to, kā mūzika kļūst par daļu no uzņēmuma identitātes un klientu pieredzes. Tā nav tikai fona skaņa, tā ir daļa no pakalpojuma kvalitātes.

Tieši šī iemesla dēļ LaIPA ir izstrādājusi ceļvedi "Mūzikas nozīme viesmīlības nozarē”. Tas nav tikai informatīvs materiāls par licencēm. Tas ir skaidrojums par to, kā mūzika ietekmē uzņēmējdarbību, kāpēc tās izmantošana ir jāorganizē korekti, kādi ir juridiskie riski, kā tiek aprēķināta atlīdzība un iegādātas licences, un kāpēc sakārtota pieeja mūzikai ir daļa no profesionālas reputācijas. Ceļvedis palīdz uzņēmējiem saprast, kā mūziku izmantot tā, lai tā strādātu gan uzņēmuma labā, gan atbilstoši likuma prasībām.

LaIPA noslēdz trīs gadu darba ciklu ar rekordlielām izmaksām mūziķiem un ievēl jaunu padomi

Fri, 05 Jun 2026 09:05:05 +0300

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) biedri šodien, 4. jūnijā, kopsapulcē atskatījās uz pēdējos trīs gados paveikto un ievēlēja jaunu biedrības padomi nākamajam trīs gadu darbības periodam.

LaIPA ir pašu Latvijas mūziķu un ierakstu producentu dibināta organizācija, kas rūpējas par to, lai cilvēki, kuru darbs skan radio, televīzijā, veikalos, kafejnīcās, koncertos un digitālajās platformās, saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu darbu. Biedrība apvieno vairāk nekā 3500 Latvijas izpildītājus un producentus un pārstāv miljoniem ārvalstu tiesību īpašnieku.

Līdzšinējais LaIPA padomes priekšsēdētājs, arī jaunajā padomē ievēlētais mūziķis un producents Rūdolfs Budze uzsver: “Esmu gandarīts par padomes paveikto darbu un pateicīgs visiem kolēģiem, kuri ieguldījuši savu laiku un zināšanas nozares attīstībā. Protams, vēl ir darbi, kas jāturpina – īpaši sabiedrības izpratnes veicināšana par intelektuālā īpašuma nozīmi un mūziķu darba vērtību digitālajā laikmetā, kā arī Latvijā radītas mūzikas īpatsvara palielināšana gan radiostaciju viļņos, gan digitālajā patēriņā. Novēlu jaunajai padomei drosmi, vienotību un enerģiju šos mērķus sasniegt.”

Aizvadītais gads LaIPA darbībā bijis viens no veiksmīgākajiem organizācijas vēsturē. 2025. gadā biedrības ieņēmumi palielinājušies par 4%, ļaujot izpildītājiem un producentiem atlīdzībās izmaksāt vairāk nekā 3 miljonus eiro. Vienlaikus saglabāta augsta izmaksu efektivitāte, nodrošinot, ka absolūti lielākā daļa iekasētās atlīdzības nonāk pie tiesību īpašniekiem.

LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa norādīja, ka šie rezultāti apliecina gan biedru uzticēšanos, gan sabiedrības izpratnes pieaugumu par radošā darba vērtību: “Aiz šiem skaitļiem stāv tūkstošiem cilvēku – mūziķi, izpildītāji, producenti, kuru darbs ik dienu bagātina mūsu dzīvi. Mēs redzam, ka pieaug gan uzņēmumu, gan sabiedrības izpratne par nepieciešamību godprātīgi izmantot mūziku un cienīt tās radītājus. Vienlaikus esam stiprinājuši tiesību aizsardzību, attīstījuši izglītības iniciatīvas un paplašinājuši starptautisko sadarbību, lai Latvijas mūzikas nozare būtu arvien konkurētspējīgāka.”

LaIPA izpilddirektores teikto apstiprina arī citi pērnā gada rādītāji. Pērn LaIPA izsniedza atļaujas gandrīz 5000 mūzikas izmantošanas vietām un 3059 publiskiem pasākumiem, kā arī noslēdza 381 jaunu līgumu ar uzņēmumiem. Savukārt mediju sektorā sadarbība tika nodrošināta ar 105 fonogrammu lietotājiem, un mūzikas izmantojums sasniedza 71% radio un 34% televīzijas programmās. Nozīmīgi sasniegumi gūti arī nozares attīstībā. Tika ieviesta Dubultplatīna sertifikācijas kategorija, piešķirts 21 Zelta, 7 Platīna un 5 Dubultplatīna sertifikāti, organizēta mūzikas nozares balva "GAMMA 2025", piešķirta 21 stipendija jaunajiem talantiem un turpināta izglītības iniciatīvas "Autorskola" attīstība.

Par vienu no nozīmīgākajiem starptautiskajiem sasniegumiem kļuva līguma noslēgšana ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), piesaistot 75 000 eiro finansējumu projektam "Radi gudri – Radi. Cieni. Zini.", kura mērķis ir veicināt jauniešu izpratni par intelektuālo īpašumu un legālas mūzikas izmantošanu Baltijā.

LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa uzsver: “LaIPA spēks vienmēr ir bijis tās biedri – paši mūziķi un producenti, kuri ne tikai rūpējas par savu tiesību aizsardzību, bet arī aktīvi veicina izpratni par godīgu mūzikas izmantošanu sabiedrībā. Pēdējo gadu laikā arvien vairāk uzņēmumu, pasākumu rīkotāju un citu mūzikas lietotāju ir izvēlējušies strādāt atbildīgi, saņemot nepieciešamās licences un apliecinot cieņu pret radošo darbu. Tas ir apliecinājums tam, ka Latvijā pakāpeniski nostiprinās izpratne par intelektuālo īpašumu un tiem kuri rada ikdienā skanošo mūziku. Jaunajā LaIPA padomē ievēlēti pieredzējuši un sabiedrībā pazīstami nozares profesionāļi, kuri turpinās stiprināt šo dialogu un nest tālāk vēstījumu par Latvijas mūzikas vērtību, tās radītāju tiesībām un nozares ilgtspējīgu attīstību,” akcentē Liena Edvardsa.

Kopsapulcē LaIPA biedri ievēlēja jaunu biedrības padomi, kura turpmākos trīs gadus pārstāvēs izpildītāju un producentu intereses, kā arī lems par mūzikas industrijas nozarei būtiskiem jautājumiem. Šogad padomes vēlēšanām savu kandidatūru izvirzīja 17 LaIPA biedri. Saskaņā ar biedrības statūtiem LaIPA padome sastāv no astoņiem locekļiem, tostarp padomes priekšsēdētāja. Lai nodrošinātu līdzsvarotu interešu pārstāvību, četrus padomes locekļus izvirza un ievēl producenti, bet četrus – izpildītāji. Apkopojot balsošanas rezultātus, uz nākamajiem trim gadiem par LaIPA padomes locekļiem no producentu vidus ievēlēti Guntars Račs, Rūdolfs Budze, Inese Saulāja-Dobele un Juris Zalāns, savukārt no izpildītāju vidus – Mārcis Auziņš, Kārlis Būmeistars, Mārtiņš Kantars un Arnis Račinskis. Pirmā jaunās padomes sēde plānota tuvāko nedēļu laikā. Tās laikā tiks ievēlēts jaunais LaIPA padomes priekšsēdētājs.

LaIPA izpilddirektorei Lienai Edvardsai piešķirts Kultūras ministrijas Atzinības raksts

Thu, 28 May 2026 12:49:49 +0300

27. maijā, sirsnīgā un pateicības vārdiem piepildītā pasākumā Kultūras ministrijā (KM) Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektorei Lienai Edvardsai piešķirts KM Atzinības raksts, novērtējot viņas ieguldījumu Latvijas mūzikas nozares attīstībā, intelektuālā īpašuma aizsardzības stiprināšanā un sabiedrības izglītošanā.

Liena Edvardsa jau vairāk nekā piecpadsmit gadus vada LaIPA, šajā laikā būtiski stiprinot organizācijas lomu gan Latvijā, gan starptautiski. Viņas vadībā īstenoti vairāki nozīmīgi projekti, kas veicinājuši nozares attīstību, stiprinājuši sabiedrības izpratni par autortiesībām un blakustiesībām, kā arī sekmējuši intelektuālā īpašuma kultūras un Latvijas radošo industriju izaugsmi.

Viņas darbība gan LaIPA, gan mūzikas industrijā devusi nozīmīgu ieguldījumu:

- nozīmīgu, plaši atpazīstamu projektu izstrādē un īstenošanā kultūras nozares un intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā;

- sadarbības stiprināšanā starp Latvijas un Eiropas intelektuālā īpašuma institūcijām;

atbalsta mehānismu attīstībā vietējās mūzikas jaunradei;

- sociālā atbalsta iniciatīvu īstenošanā mūziķiem un sabiedriski nozīmīgu kampaņu organizēšanā.

Liena Edvardsa aktīvi darbojusies arī starptautiskajā vidē, nodrošinot pilnvērtīgu Latvijas pārstāvniecību un iesaisti nozīmīgākajās Eiropas intelektuālā īpašuma organizācijās, tādējādi stiprinot Latvijas pozīcijas radošo industriju ekosistēmā.

Kā viens no būtiskākajiem sasniegumiem izceļama izglītojošās platformas “Autorskola” izveide – mūsdienīgs un plašs intelektuālā īpašuma zināšanu resurss, kas guvis starptautisku atzinību un kalpojis par paraugu arī citās Eiropas valstīs. Būtisku ieguldījumu viņa sniegusi arī Baltijas valstu sadarbības stiprināšanā, īstenojot jauniešiem paredzētas izglītojošas kampaņas, tostarp “Radi Gudri”, kas veicina izpratni par atbildīgu intelektuālā īpašuma izmantošanu digitālajā vidē. Tāpat Lienas iniciatīva un vadība bijusi izšķiroša mūziķu labdarības fonda “Fonds Līdzskaņa” izveidē un attīstībā, sniedzot atbalstu mūziķiem dažādās dzīves situācijās, tostarp veselības un sociālu izaicinājumu gadījumos.

“Esmu divkārt gandarīta par šo apbalvojumu, jo tas, pirmkārt, ir apliecinājums, ka visa LaIPA komanda iet pareizajā virzienā. Otrkārt, tā ir valsts līmeņa atzinība, ka mērķtiecīgs darbs ilgtermiņā sniedz rezultātus – gan nozares attīstībā, gan sabiedrības izpratnē par radošā darba vērtību,” uzsver Liena Edvardsa, LaIPA izpilddirektore.

Kultūras ministrijas Atzinības raksts ir valsts līmeņa apbalvojums, kas tiek piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu kultūras attīstībā, nozares stiprināšanā un sabiedrības vērtību veidošanā. Tas apliecina augstu profesionālo novērtējumu un izceļ personības, kuru darbs ilgtermiņā sniedz būtisku pienesumu Latvijas kultūras un radošo industriju attīstībā.

Piektajā Zelta un Platīna sertifikātu pasniegšanas pasākumā LaIPA uzsver intelektuālā īpašuma nozīmi

Tue, 28 Apr 2026 17:10:10 +0300

Šodien radošajā Kimmel kvartālā Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) jau piekto reizi pasniedza Zelta un Platīna sertifikātus, atzīmējot izpildītāju un producentu sasniegumus mūzikas straumēšanas un lejuieplādes jomā. Četri ieraksti saņēma Platīna sertifikātus par vairāk nekā 4 miljoniem straumējumu, savukārt desmit ieraksti ieguva Zelta sertifikātus par vismaz 2 miljoniem straumju. Apbalvojumu saņēmēju vidū ir Latvijas mūzikas nozares dažādu paaudžu un žanru mākslinieki, tostarp Wiesulis un sangvn, Lauris Reiniks, Ričijs Rū, OLAS, GACHO, Musiqq, Dons, Miks Galvanovskis un citi, apliecinot nozares daudzveidību un klausītāju aktīvo iesaisti digitālajā vidē.

Pasākuma laikā īpašs uzsvars tika likts arī uz intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmi, iezīmējot LaIPA informatīvās kampaņas sākumu maijā. Kampaņa ir veltīta izpratnes veicināšanai par radošo darbu aizsardzību digitālajā vidē. LaIPA uzsver, ka digitālajā laikmetā ir īpaši svarīgi apzināties, ka katrs skaņdarbs ir cilvēku radīts darbs, kurā ieguldīts laiks, prasmes un pieredze. Intelektuālā īpašuma aizsardzība nav tikai juridisks jautājums – tā ir būtiska, lai nodrošinātu godīgu atlīdzību māksliniekiem, veicinātu jaunrades rašanos un stiprinātu visas mūzikas industrijas nozares ilgtspēju. LaIPA sertifikātu pasniegšana ir ne tikai iespēja novērtēt mākslinieku sasniegumus, bet arī atgādinājums par to, cik nozīmīga ir radošā darba aizsardzība. Mūzika šodien sasniedz miljoniem klausītāju digitālajā vidē, un līdz ar to pieaug arī nepieciešamība stiprināt izpratni par intelektuālā īpašuma nozīmi.

Tāpat LaIPA mērķtiecīgi stiprina izpratni arī jauniešu auditorijās, veicinot cieņu pret radošo darbu un veidojot pamatu ilgtspējīgai un godīgai mūzikas ekosistēmai nākotnē. Šī pieeja atspoguļojas arī praktiskās iniciatīvās – LaIPA izglītojošā platforma “Autorskola” šogad organizē starptautisko jauniešu ideju konkursu “Radi gudri” (Create Wise), kas turpina jau iepriekšējos gados iesākto izglītojošo darbu ar jauniešiem. Konkurss paredzēts jauniešiem vecumā no 14 līdz 25 gadiem. Lai piedalītos konkursā jauniešiem individuāli vai komandā jāiesniedz idejas, kā mūsdienu tehnoloģiju laikmetā veicināt godīgu mūzikas izmantošanu. Konkursa galvenā balva ir stipendija 1500 eiro apmērā. Pieteikties konkursam var, aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā autorskola.lv.

“Strādājot ar nozares datiem un ikdienā redzot, kā mainās mūzikas patēriņa paradumi, kļūst skaidrs, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība nav pašsaprotama – tā ir nepārtraukti jāstiprina un jāizskaidro. Tieši tāpēc mēs apzināti uzrunājam arī jauniešus, kuri ir aktīvākie digitālā satura lietotāji. Ar konkursu “Radi gudri” mēs vēlamies ne tikai skaidrot autortiesību nozīmi, bet arī dot iespēju pašiem jauniešiem domāt, kā radošumu un tehnoloģijas izmantot atbildīgi un ilgtspējīgi,” uzsver LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa.

Mūzika viesnīcās un viesu namos: kā to izmantot korekti un ievērot autortiesības

Mon, 23 Mar 2026 11:07:07 +0200

Mūzika viesnīcās, viesu namos un citās tūrisma mītnēs ir ierasta daļa no viesu pieredzes – tā skan koplietošanas telpās, veido atmosfēru brokastu laikā un nereti arī numuros. Tomēr daudziem nozares uzņēmējiem joprojām nav skaidrs, kā mūzikas izmantošana publiskā vidē jāorganizē un kādas ir ar to saistītās autortiesību prasības. Nozares pārstāvji norāda, ka izpratne par šiem jautājumiem ir svarīga ne tikai uzņēmēju juridiskajai drošībai, bet arī godīgai atlīdzībai mūzikas autoriem, kuru darbi veido atmosfēru, ko novērtē viesi.

Pētījumi apliecina, ka mūzikai ir nozīme viesu pieredzes veidošanā. Piemēram, 75 % viesu atzinuši, ka viņiem patīk dzirdēt mūziku viesnīcu sabiedriskajās telpās (Booking.com, 2019). Tas apstiprina, ka skaņa ir nozīmīga daļa no kopējās atmosfēras, līdzvērtīgi interjeram un apkalpošanas kvalitātei. Tomēr mūzikas izmantošana tūrisma mītnēs nav tikai estētisks vai funkcionāls risinājums, tā ir arī juridiski regulēta darbība. Ja mūzika tiek atskaņota vietās, kur to var dzirdēt viesi, piemēram, viesnīcās, viesu namos, hosteļos, apartamentos vai īstermiņa īres dzīvokļos, šī darbība saskaņā ar Autortiesību likumu tiek uzskatīta par publisku izpildījumu. Tas nozīmē, ka šādai mūzikas izmantošanai ir nepieciešama licence.

Latvijā mūzikas izmantošanas tiesības kolektīvi administrē divas organizācijas – Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas pārstāv izpildītājus un fonogrammu producentus, un AKKA/LAA, kas pārstāv autorus. Lai nodrošinātu tiesisku mūzikas izmantošanu, uzņēmējam nepieciešams noslēgt līgumus ar abām organizācijām. Licence nodrošina ne tikai atbilstību normatīvajam regulējumam, bet arī caurspīdīgu un profesionālu uzņēmējdarbības vidi. Tā apliecina, ka uzņēmums ievēro Autortiesību likuma prasības un godprātīgi attiecas pret radošā darba rezultātiem.

Vienlaikus tā ir arī būtiska daļa no ilgtspējīgas mūzikas nozares attīstības. Samaksātās atlīdzības tiek novirzītas mūzikas autoriem, izpildītājiem un producentiem, nodrošinot viņiem iespēju turpināt radīt jaunu saturu, savukārt uzņēmumam tas nozīmē sakārtotu, caurspīdīgu un ilgtermiņā drošu uzņēmējdarbības vidi.

"Legāla mūzikas izmantošana nav tikai normatīvo aktu ievērošana, tā ir uzņēmēja attieksme pret savu darbību, vidi, kurā viņš strādā, un cilvēkiem, kas šo vidi veido. Sakārtota pieeja mūzikai nozīmē gan kvalitatīvāku viesu pieredzi, gan ilgtspējīgu uzņēmējdarbību ilgtermiņā,” uzsver LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa.

Lai palīdzētu tūrisma nozares uzņēmējiem labāk orientēties šajos jautājumos, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība ir izstrādājusi informatīvu ceļvedi par mūzikas izmantošanu tūrisma mītnēs. Tajā vienkāršā un saprotamā veidā skaidrots, kad nepieciešama licence, kā tiek aprēķināta atlīdzība un kā nodrošināt, lai mūzika uzņēmumā tiktu izmantota tiesiski.

Iepazīties ar ceļvedi iespējams šeit: https://ej.uz/muzika_turisma_mitnem

Marta izdod albumu, izziņo koncertu un gūst atzinību BBC Radio 1

Thu, 19 Mar 2026 13:48:48 +0200

19. martā dziedātāja un dziesmu autore Marta Grigale laidusi klajā trešo studijas albumu “Wrong Woman (According to the Rule Book)”, ko atzinīgi novērtējusi arī viena no pasaulē ietekmīgākajām radiostacijām, BBC Radio 1, pirmatskaņojot dziesmu “Villain of the Day”. Līdz ar albuma izdošanu tiek izziņots Martas koncerts Spīķeru koncertzālē 25. septembrī.

Jaunais albums, kas pieejams arī vinila plates formātā, apvieno abus jau izdotos “Wrong Woman” minialbumus, kā arī trīs jaunas kompozīcijas, tādējādi noslēdzot mākslinieces 2023. gadā aizsākto pirmo starptautisko mūzikas ēru. “Šī albuma tapšana ir bijis līdz šim iedvesmojošākais laiks manā dzīvē,” atzīst Marta. “Esmu izstūmusi sevi ārpus komforta zonas ar mērķi pārrakstīt noteikumus par to, ko nozīmē būt sievietei un ko māksliniece no Latvijas var pašas spēkiem sasniegt ārpus mūsu valsts robežām. Šis eksperiments ir ne tikai atraisījis manī jaunas radošuma šķautnes, bet arī pierādījis, ka šai mūzikai ir vieta starptautiskajā tirgū.”

Pie Martas starptautiskajiem panākumiem pieskaitāms jaunās dziesmas “Villain of the Day” pirmatskaņojums BBC Radio 1 raidījumā “Future Pop” un raidījuma vadītājas Džoudijas Braientas (Jody Bryant) atzinība (“Es vienkārši viņu mīlu!”*); dziesmas “Cool” iekļaušana ASV seriālā “Love Island Games”; klausītāji visā pasaulē, kuri sevi dēvē par “Martinis”; publikācijas starptautiskos medijos, tostarp “Wonderland Magazine”, kas slavē Martas “lipīgās melodijas un prasmīgos tekstus”**. Tāpat uzsākta sadarbība ar ASV mūzikas sinhronizācijas aģentūrām un Lielbritānijas mūzikas izplatīšanas un menedžmenta kompānijām. Par paveikto aizvadītajā gadā mūziķe saņēmusi arī GAMMA nomināciju kategorijā “Gada mūzikas eksports”.

Līdz ar albumu klausītājiem tiek nodots jaunais singls “Rule Book”, kas tapis kopā ar britu mākslinieci, dziesmas līdzautori Rūbiju Dafu (Ruby Duff), līdzautoru un producentu Džimu Lotonu (Jim Lawton) un miksa, māstera inženieri Kristoferu Harisu (Kristofer Harris). “Sabiedrībā valda nerakstītas normas un noteikumi, kas pēc būtības nav nekas slikts, jo citādi sāktos anarhija. Taču dažreiz ir vērts uz šiem noteikumiem paskatīties ar kritisku aci un pajautāt sev, vai tiešām tiem piekrīti. Ceru, ka “Rule Book” ironija un enerģija dos klausītājiem pārliecību dzīvot pēc saviem, nevis citu noteikumiem,” par jauno dziesmu stāsta Marta.

25. septembrī gaidāms īpašs notikums – Martas solo koncerts Spīķeru koncertzālē, kur kopā ar grupu tiks izpildīts gan jaunais albums, gan klausītāju iemīļotas dziesmas latviešu valodā. Biļetes pieejamas “Biļešu Serviss PLG” platformā un tirdzniecības vietās.

Albums “Wrong Woman (According to the Rule Book)” pieejams lielākajos straumēšanas servisos (Spotify, Apple Music, YouTube Music u.c.), kā arī vinila formātā.

Dziesma “Villain of the Day” saņēmusi LaIPA stipendijas atbalstu.

Sadalītas GAMMA balvas par izcilākajiem veikumiem Latvijas mūzikā.

Fri, 06 Mar 2026 13:33:33 +0200

5. martā, Xiaomi arēnā Rīgā svinīgā ceremonijā, godinot izcilākos 2025. gada sasniegumus Latvijas mūzikā, noskaidroti mūzikas nozares balvas GAMMA laureāti 31 kategorijā.

GAMMA balva godina gan māksliniekus, gan nozares profesionāļus, kuri ar savu darbu veidojuši un attīstījuši Latvijas mūziku. Balva apvieno nozares datus un plašas mākslinieku, autoru, nozares profesionāļu un mūzikas melomānu žūrijas vērtējumu, lai izceltu nozīmīgāko un paveikto 2025. gada garumā.

Vakara kulminācijā tika paziņoti laureāti tādās kategorijās kā Gada solo mākslinieks, Gada solo māksliniece, Gada grupa vai kolektīvs, Gada jaunais mākslinieks, Gada hits kā arī dažādās žanru kategorijās – no popa, hiphopa un roka līdz elektroniskajai deju mūzikai, džezam, tautas mūzikai un metālmūzikai. Tāpat balvas saņēma industrijas profesionāļi – producenti, menedžeri, ierakstu izdevēji, mediji, satura veidotāji un skatuves dizaina speciālisti, kuru darbs būtiski ietekmējis nozares attīstību.

GAMMA laureāti tiek noteikti, apvienojot nozares datus un plašas žūrijas profesionālo vērtējumu. Žūrijas sastāvā ir vairāk nekā 150 dalībnieku, to skaitā ir mūziķi un autori, nozares profesionāļi un mūzikas entuziasti, kuri nodrošina daudzpusīgu un kvalitatīvu izvērtēšanas procesu. Objektivitātei līdzi seko GAMMA žūrijas padome.

Šī gada ceremonijā, par iepriekšējā gada veikumu, visvairāk balvu saņēma Fiņķis, iegūstot uzvaru kategorijās Gada solo mākslinieks, Gada hits, Gada radio hits un Gada hip-hop mākslinieks, kļūstot par vakara titulētāko mākslinieku.

Šī gada GAMMA ceremonija aizritēja īpašā atmosfērā — zālē valdīja patiesa svētku sajūta. Skatītāju ovācijas, pirmās laureātu emocijas un spilgtie muzikālie priekšnesumi radīja vakaru, kas vēlreiz apliecināja — Latvijas mūzika ir dzīva, daudzveidīga un spēcīga.

GAMMA nav tikai balvu pasniegšana, tā ir nozares kopā sanākšana un savstarpējas atzinības brīdis, kurā tiek svinēts radošums, drosme un darbs, kas ik dienu veido Latvijas skaņu telpu.

GAMMA balva ir Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības rīkots nozares notikums, kas apvieno māksliniekus, profesionāļus un klausītājus, izceļot gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas mūzikā. Pasākums tiek īstenots ar AKKA/LAA, Patentu valdes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

GAMMA 2025 laureāti

Gada solo mākslinieks – Fiņķis
Gada solo māksliniece – Aminata
Gada grupa – Sudden Lights
Gada jaunais mākslinieks – Stirna

Gada hits – Fiņķis – Baudam!
Gada radio hits – Fiņķis – Baudam!
Gada straumētākā dziesma – Bermudu Divstūris – FLAMINGO (feat. DJ Guano)

Gada dzīvais izpildījums/koncerts – Sudden Lights – “Sudden Lights”, XIAOMI Arēna, 15.11.2025

Partneru balvas

GADA INOVĀCIJA MŪZIKAS TEHNOLOĢIJĀS (sadarbībā ar Patentu valdi) – Gamechanger Audio
GADA AUTORS (sadarbībā ar AKKA/LAA) – Marats Ogļezņevs
VISPLAŠĀK IZMANTOTAIS AUTORS (sadarbībā ar AKKA/LAA) – Raimonds Pauls
GADA EKSPORTS (sadarbībā ar Music Latvia) – Might Delete Later

Žanru kategorijas

Gada pop mākslinieks – Sudden Lights
Gada hip-hop mākslinieks – Fiņķis
Gada roka mākslinieks – Dzelzs Vilks
Gada elektroniskās deju mūzikas mākslinieks – Bel Tempo
Gada džeza vai fank mūzikas mākslinieks – Very Cool People
Gada tautas vai folk mūzikas mākslinieks – Auļi
Gada šlāgermūzikas vai kantrī mākslinieks – Medību Lauki
Gada alternatīvās mūzikas mākslinieks – Juuk
Gada indie mūzikas mākslinieks – Carnival Youth
Gada starpžanru mūzikas mākslinieks – Latvian Voices
Gada instrumentālās mūzikas mākslinieks – Gints Smukais
Gada metālmūzikas mākslinieks – Skyforger

Industrijas profesionāļi

Gada menedžeris vai menedžmenta kompānija – Prāta Vētras menedžments
Ierakstu izdevējs vai kompānija – Jersika Records
Studijas producents – Rūdolfs Budze
Satura veidotājs (foto/video/teksts) – Aiga Leitholde
Gada medijs / mediju radīts saturs – Latvijas Radio 5, LSM
Skatuves dizaina speciālists – Artūrs Analts

Gada koncertvieta – Angārs koncertzāle, Rīga

Latvijas Rokmūzikas asociācija atzīmē 9 gadus un atklāj jaunu digitālo platformu

Tue, 03 Mar 2026 13:36:36 +0200

Šogad Latvijas Rokmūzikas asociācija (LRMA) atzīmē deviņus gadus kopš dibināšanas, vienlaikus prezentējot atjaunotu mājaslapu www.lrma.lv, kas kļuvusi par modernu un vienotu platformu Latvijas rokmūzikas kopienai.

Deviņu gadu laikā mērķtiecīgi, soli pa solim, veidota vide, kur rokmūzika Latvijā ne tikai skan, bet arī attīstās un apvieno mūziķus, nozares profesionāļus un klausītājus, apliecinot - roks Latvijā ir dzīvs. Latvijas rokmūzikas attīstību un kopienas stiprināšanu raksturo arī asociācijas devīze - “Lai Slava un Stadioni!”

Latvijas rokmūzikas medijs www.lrma.lv, kas jau vairākus gadus kalpojis kā centrālā digitālā platforma nozarē, ir ieguvis jaunu veidolu - modernāku, ērtāku un atvērtāku. Atjaunotajā vietnē pieejama uzlabota navigācija un daudzveidīgs saturs - intervijas, video, tiešraides, raidījumi un arhīva materiāli. Tajā izveidotas atsevišķas sadaļas mūziķiem, klausītājiem un nozares profesionāļiem, veidojot vienotu Latvijas rokmūzikas informācijas un satura centru. Platforma kļūst par vietu, kur Latvijas rokmūzika dzīvo arī digitāli - ne tikai šodien, bet arī arhīvā.

Platformas sirds ir LRMA Rock Radio (www.rockradio.lv). Tas ir diennakts radio, kur skan tikai Latvijā radīta rokmūzika, aptverot plašu žanru spektru - no roka un metāla līdz alternatīvajai un pankmūzikai, kā arī citiem rokmūzikas apakšžanriem. LRMA veidotajā mediju saturā ietilpst arī autorraidījumi - LRMA Rock Radio “Platais Vakars”, kurā līdz šim tapuši vairāk nekā 150 raidījumi ar intervijām un sarunām ar kultūras un mūzikas personībām, un raidījums “Roka Nemieri”, kas radio SWH Rock ietvaros vairāk nekā 400 raidījumos atspoguļojis Latvijas rokmūzikas aktualitātes.

LRMA nav tikai platforma vai radio - tā ir arī dzīva kustība, kas deviņu gadu laikā īstenojusi virkni nozīmīgu projektu un pasākumu: “Roka Dziesmu Svētkus” Džūkstē (www.rokasvetki.lv), kas kļuvuši par tradīciju un šogad notiks jau trešo reizi - 27. jūnijā, pulcējot mūziķus, nozares profesionāļus, klausītājus, kā arī korus, vokālos ansambļus un dziedātājus; festivālu “Rocktagons” - Latvijas Rokmūzikas asociācijas rīkotu festivālu, kas sniedz platformu jaunajiem un mazāk zināmiem Latvijas rokmūzikas kolektīviem dažādos apakšžanros, vienlaikus iesaistot arī pieredzējušus mūziķus un viesus, tā veicinot jauno talantu atpazīstamību un iespēju uzstāties profesionālā vidē; kā arī akustisko koncertu ciklu “Latvijas skaņas” Džūkstes Kultūras namā un Ziemeļblāzmā, kur vairākās sezonās piedalījušies pārdesmit Latvijas rokmūzikas kolektīvi un mūziķi.

“Deviņu gadu laikā esam mērķtiecīgi veidojuši vidi, kur Latvijas rokmūzika ir dzirdama, redzama un pieejama plašākai auditorijai. LRMA jaunā platforma ir nākamais solis, lai stiprinātu kopienu un veicinātu nozares attīstību,” norāda Latvijas Rokmūzikas asociācijas pārstāvji.

Papildus mediju un pasākumu darbībai LRMA aktīvi iesaistās arī nozares attīstības procesos, tostarp diskusijās, iniciatīvās un sadarbībās, kas veicina Latvijas rokmūzikas attīstību. Taču pats galvenais - asociācija ir vieta, kur satiekas cilvēki bez barjerām un formāliem rāmjiem, vienoti kopīgā valodā - mūzikā.

Latvijas Rokmūzikas asociācija ir nevalstiska profesionālā radošā organizācija, kas vieno Latvijas rokmūzikas kopienu, sniedz atbalstu mūziķiem, veicina jaunu talantu attīstību un pārstāv Latvijas rokmūziku nacionālā un starptautiskā līmenī, radot platformu dialogam starp mūziku, industriju un sabiedrību.

Starptautiska konference par mūzikas nozares neredzamo infrastruktūru

Wed, 25 Feb 2026 12:41:41 +0200

Biedrība “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) iniciatīvas GAMMA Akadēmija ietvaros organizē starptautisku konferenci “Mūzikas neredzamā infrastruktūra: metadati, tiesības un globālās ieņēmumu plūsmas”, kas norisināsies Rīgā, 4. martā Xiaomi Arēna Biznesa klubā sadarbībā ar Every Little Thing, AKKA/LAA un TVNET.

Konference pulcēs Latvijas un starptautiskos nozares ekspertus, lai diskutētu par metadatu nozīmi, autortiesību un blakustiesību aizsardzību digitālajā laikmetā, kā arī par to, kā tiesību pārvaldība un datu precizitāte ietekmē mūzikas eksporta potenciālu un radošo uzņēmumu starptautisko izaugsmi. Diskusijās tiks aplūkoti arī RIS3 (Viedās specializācijas stratēģijas) risinājumi, kas nepieciešami efektīvai datu, MI (mākslīgā intelekta), intelektuālā īpašuma un digitālās infrastruktūras pārvaldībai, stiprinot radošo industriju konkurētspēju, inovāciju kapacitāti un ilgtspējīgu attīstību.

Konferencē piedalīsies starptautiski atzīti nozares eksperti – Martins Šumahers (Martin Schuhmacher) no Vācijas, kurš ir ierakstu kompānijas Nettwerk Music Europe izpilddirektors ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi A&R, mākslinieku menedžmentā un starptautiskajā attīstībā; Ēriks Meijers (Erik Meijer) - digitālās izplatīšanas platformas “Make Waves” (Nīderlande) operatīvās darbības vadītājs ar praktisku pieredzi metadatu plūsmu un digitālās izplatīšanas procesos, kā arī Joanne Bokhorsta (Joanne Bokhorst), digitālās izplatīšanas platformu “Make Waves” un “LAB Music” (Nīderlande) biznesa lietu vadītāja ar ilggadēju pieredzi mūzikas katalogu un tiesību pārvaldībā, starptautiskajā licencēšanā un ieņēmumu optimizācijā neatkarīgajā mūzikas sektorā.

LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa uzsver: “Īsi pirms Mūzikas nozares balvas GAMMA norises LaIPA piedāvā konferenci, kurā aktualizējam nozares fundamentālos jautājumus. Latvijas mūzikas nozarei ir svarīgi ne tikai radīt saturu, bet arī stiprināt profesionālo kapacitāti un izpratni par to, kā darbojas mūsdienu mūzikas ekonomika. Tikai gudra, ilgtspējīga pārvaldība var nodrošināt konkurētspēju starptautiskā vidē un taisnīgu atlīdzību radošajiem profesionāļiem.”

Programma

10.00 – 10.15 | Atklāšana /Liena Edvardsa (LaIPA) un Guna Zučika (Every Little Thing)./

10.15 –11.15 | Paneļdiskusija – “Metadati kā kritiska nacionālā infrastruktūra”
Diskusijā par to, kā precīzi metadati ietekmē autoratlīdzību plūsmas un radošo izaugsmi.

/Guna Zučika (Every Little Thing), Ēriks Meijers (Erik Meijer (Make Waves, NL)), Agate Silova (LaIPA) un Ieva Dombrovska (AKKA/LAA)./

11.30 – 12.30 | Paneļdiskusija – “Digitālās tiesības mākslīgā intelekta laikmetā”
Radošo darbu aizsardzība MI apmācības un satura ģenerēšanas modeļos.

/Liena Edvardsa (LaIPA), Martins Šumahers (Martin Schuhmacher (Nettwerk Music Europe, DE)), Imants Belogrīvs (AKKA/LAA), Rūdolfs Budze (LaIPA)./

14.00 – 15.00 | Paneļdiskusija – “Eksports un globālās tiesību stratēģijas”
Autortiesības un blakustiesības kā stratēģisks eksporta instruments.

/Guna Zučika (Every Little Thing), Joanne Bokhorsta (Joanne Bokhorst (LAB Music / Make Waves, NL)) un Agate Silova (LaIPA)./

15.15 – 16.15 | Meistarklase – “Metadatu un blakustiesību laboratorija: no datu precizitātes līdz globālām autoratlīdzībām”.

Meistarklasi vadīs Guna Zučika (Every Little Thing), praktiski analizējot, kā sakārtoti metadati pārtop globālās ieņēmumu plūsmās.

Dalība konferencē ir bez maksas un atvērta visiem mūzikas industrijas interesentiem. Vietu skaits ierobežots.Pieteikšanās: h

Sākas pieteikšanās starptautiskajam konkursam “Radi gudri – Radi. Cieni. Zini.”

Sun, 08 Feb 2026 10:58:58 +0200

2026. gada 1. februārī tika atvērta pieteikšanās starptautiskajam jauniešu konkursam “Radi gudri – Radi. Cieni. Zini.”, kuru organizē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) sadarbībā ar partneriem – Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Igaunijas Izpildītāju asociāciju (Estonian Performers' Association, EEL) un Lietuvas Blakustiesību asociāciju (Lithuanian Association of Neighbouring Rights, AGATA). Projekta finansētājs ir Eiropas Savienības Intelektuālā īpašumu birojs (EUIPO).

Konkursā jauniešiem vecumā no 14 līdz 25 gadiem individuāli vai grupās ir iespēja pieteikt savas idejas intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, koncentrējoties uz izaicinājumiem digitālā satura aizsardzībai un nelegāla patēriņa mazināšanai, īpašu uzmanību pievēršot mūzikas nozarei.

Konkurss norisināsies vairākos posmos. Pirmajā posmā no 2026. gada 1. februāra līdz 22. maijam notiek dalībnieku pieteikšanās dalībai konkursā. Pēc pieteikumu izvērtējuma konkursa žūrijas komisija paziņos dalībniekus vai jauniešu komandas, kuras tiek izvirzītas otrajai kārtai – ideju izstrādes un pilnveides posmam IĪ (intelektuālā īpašuma) laboratorijās. Paredzēts, ka otrais konkursa posms norisināsies 2026. gada vasarā, aicinot apstiprinātos dalībniekus uz IĪ laboratorijām klātienē.

IĪ laboratorijās dalībnieki saņems konsultācijas, piedalīsies meistarklasēs un pilnveidos savas idejas kopā ar mentoriem un nozares ekspertiem. Līdz 2026. gada 4. septembrim jau detalizētāk izstrādātās idejas tiks iesniegtas atkārtotai izvērtēšanai un piecas labākās komandas tiks izvirzītas starptautiska fināla kārtai. 2026. gada 1. – 3. oktobrī klātienes pasākumā Latvijā tās tiks prezentētas starptautiskai žūrijai, lai noteiktu uzvarētāju. Uzvarētājam tiks piešķirta balva – radošā stipendija 1500 eiro apmērā savas idejas realizēšanai.

LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa uzsver: "Jauniešu izpratne par intelektuālā īpašuma aizsardzību digitālajā laikmetā kļūst vēl svarīgāka. Izglītoti un zinoši jaunieši ir Latvijas nākotne, tādēļ ir svarīgi viņus informēt gan par atbildīgu satura radīšanu, gan lietošanu. “Radi gudri – Radi. Cieni. Zini.” (Create Wise – Create. Care. Be Aware.) ir lielisks projekts, kura laikā jauniešiem būs iespēja vienlaicīgi gan uzzināt aktuālo informāciju par intelektuālo īpašumu un ar to saistītām iespējām, gan iesaistīties inovāciju izstrādē."

“Radi gudri” dod unikālu iespēju jauniešiem vecumā no 14 līdz 25 gadiem no visām trim Baltijas valstīm veidot starptautiskas sadarbības un reāli ietekmēt intelektuālā īpašuma aizsardzības prakses 21. gadsimtā. Visi konkursa organizēšanā iesaistītie partneri konkursam redz nozīmīgu pievienoto vērtību, jo tā rezultātā jāizstrādā reāls inovatīvs risinājums digitālā satura aizsardzībai vai nelegālā patēriņa mazināšanai, ietverot autortiesību un citu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības, datu drošības un atbildīgas digitālās rīcības aspektus. Projekta ietvaros iniciatīvas atpazīstamību un sasniedzamību veicinās arī Patentu valde un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kuras Radošo industriju pārstāvniecības paspārnē strādājošie uzņēmumi rada ar autortiesībām aizsargājamu saturu.

Pieteikšanās konkursam ir iespējama gan idividuāli, gan komandās līdz pieciem cilvēkiem. Organizatori īpaši uzsver, ka šī ir iespēja jauniešiem iegūt plašākus kontaktus un jaunas draudzības, jo pastāv iespēja vienā komandā piedalīties gan jauniešiem no dažādām valstīm, gan dažādām izglītības iestādēm (starptautiski pieteikumi un piederība kādai izglītības iestādei nav obligāta).

IĪ laboratoriju posmā tiks piesaistīti dažādi eksperti no visām trīs Baltijas valstīm. Latvijas ekspertu komandu pārstāv LaIPA direktore un iniciatīvas Autorskola dibinātāja Liena Edvardsa, Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone un Intelektuālā īpašuma tiesību eksperte Linda Zommere, mūzikas kompānijas “Every Little Thing” vadītāja Guna Zučika un citi nozares eksperti. “Veidojot projektu “Autorskola”, biju pārliecināta, ka tas ir būtisks un nepieciešams solis Latvijas sabiedrības, jo īpaši jauniešu, izglītošanā par intelektuālā īpašuma tiesībām. Tāpēc man ir īpašs gandarījums, ka starptautiskais projekts “Radi gudri – Radi. Cieni. Zini.” (Create Wise. Create. Care. Be Aware.) kļuvis par nākamo “Autorskolas” attīstības posmu, paplašinot fokusu no Latvijas uz visu Baltijas valstu jauniešu izglītošanu,” par konkursa rīkošanu un starptautisko sadarbību, gandarījumu neslēpj Liena Edvardsa.

“Iesaistot jauniešus vecumā no 14 līdz 25 gadiem no visām Baltijas valstīm, ne vien dalīsimies ar savām zināšanām, bet arī radīsim vidi, kurā dzimst drosmīgas idejas, atbildīga radošā brīvība un izpratne par to, kā aizsargāt savu darbu. Šī pieredze būs ne vien izglītojoša, bet arī iedvesmojoša, jo jaunieši vienmēr atnes sev līdzi enerģiju, kurai ir spēks mainīt nākotni.
Esmu patiesi lepna būt daļa no projekta, kas palīdz ne tikai radīt, bet radīt ar pārliecību un cieņu pret savu un citu darbu,” tā jauniešus iedvesmo intelektuālā īpašuma tiesību eksperte Linda Zommere.

Sīkāka informācija par konkursu un autortiesībām pieejama mājaslapā www.autorskola.lv , kurā zem sadaļas #RadiGudri pieejama informācija gan latviešu, gan angļu valodā. Plašākas informācijas iegūšanai interesanti tiek aicināti sekot līdzi Autorskolas profiliem sociālajos medijos. Konkursam jaunieši var pieteikties līdz 2026. gada 22. maijam.

Jau iepriekš ziņots, ka Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) noslēgusi līgumu ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) par starptautiska projekta “Radi gudri – Radi. Cieni. Zini.” (“Create Wise. Create. Care. Be Aware.”) realizēšanu Baltijas valstīs. Konkurss norisinās šī projekta ietvaros.

LaIPA un Kultūras ministrija uzsāk starptautisku izglītojošu projektu par intelektuālā īpašuma aizsardzību jauniešiem

Thu, 08 Jan 2026 14:20:20 +0200

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) noslēgusi līgumu ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO) par starptautiska projekta “Radi gudri – Radi. Cieni. Zini.” (“Create Wise – Create. Care. Be Aware.”) realizēšanu Baltijas valstīs. Projekts ar EUIPO finansiālu atbalstu tiks realizēts sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Igaunijas Izpildītāju asociāciju (EEL) un Lietuvas Blakustiesību asociāciju (AGATA) un nozares ekspertiem. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA), kas projekta ietvaros veicinās iniciatīvas atpazīstamību un sasniedzamību.

Kopumā konkursā tika iesniegti 111 projekti, no kuriem apstiprināti tikai divi. Viens no apstiprinātajiem projektiem ir LaIPA iesniegtais projekts “Radi gudri – Radi. Cieni. Zini”, kas apliecina tā augsto kvalitāti, aktualitāti un nozīmi intelektuālā īpašuma izpratnes stiprināšanā Baltijas mērogā.

Projekta mērķis ir veicināt jauniešu izpratni par intelektuālā īpašuma (IĪ) nozīmi un atbildīgu digitālo uzvedību. Tas vērsts uz jauniešu auditoriju vecumā no 14 līdz 25 gadiem, apvienojot izglītību, kultūru, uzņēmējdarbību un digitālās prasmes, lai ilgtermiņā stiprinātu cieņu pret radošo darbu, mazinātu tiešsaistes pirātismu un viltojumu patēriņu. Projektu paredzēts realizēt 2026. gada laikā, nodrošinot gan Baltijas reģiona informatīvo kampaņu, gan ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītu izglītojošu materiālu popularizēšanu, gan veidojot “intelektuālā īpašuma laboratoriju” apmācības un publiskus pasākumus, popularizējot ar IĪ jautājumiem saistītus inovatīvus risinājumus digitālajā vidē.

“Viens no projekta galvenajiem mērķiem ir palielināt sabiedrības, īpaši jauniešu, izpratni par intelektuālo īpašumu kā radošuma un inovācijas dzinējspēku,” norāda LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa. Projekta mērķis ir ne tikai informēt, bet arī veidot domāšanu, kas balstīta cieņā pret radošo darbu, atbildību digitālajā vidē un izpratni par intelektuālā īpašuma nozīmi mūsdienu ekonomikā. Mēs uzskatām, ka tikai ar ilgtermiņa, mērķtiecīgu un jauniešiem pielāgotu izglītību iespējams panākt ilgtspējīgas pārmaiņas.”.

Projekts tika iesniegts starptautiskā EUIPO projektu konkursā un saņēma atbalstu, jo reaģē uz aktuālām tendencēm Eiropas un Baltijas mērogā. Saskaņā ar pētījumu datiem 52% Eiropas jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem atzinuši, ka ir iegādājušies viltotas preces tiešsaistē – gan apzināti, gan neapzināti, savukārt 33% ir izmantojuši digitālo saturu no nelegāliem avotiem. Šie rādītāji apliecina, ka pirātisms un viltojumi joprojām ir nopietns izaicinājums, kas ietekmē gan radošās industrijas, gan godīgu uzņēmējdarbību, gan arī patērētāju drošību.

“Jaunieši bieži neredz tiešu saikni starp saviem ikdienas lēmumiem digitālajā vidē un to ietekmi uz kultūru, ekonomiku un darba vietām. Mūsu mērķis ir šo saikni padarīt saprotamu, loģisku un personiski nozīmīgu,” saka LaIPA izpilddirektore, vienlaikus akcentējot arī pozitīvas tendences šajā jomā: “2025. gada rudenī veiktie LaIPA mūzikas patēriņa paradumu pētījuma dati liecina arī par pozitīvām tendencēm mūzikas patēriņā Latvijā. Saskaņā ar “Mūzikas patēriņa indeksu” pieaug klausīšanās legālajās straumēšanas platformās – 19% iedzīvotāju mūziku klausās bezmaksas straumēšanas pakalpojumos (2024. gadā – 15%), bet 14% izmanto maksas straumēšanas servisus (2024. gadā – 11%). Šie dati apliecina, ka LaIPA un citu ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistīto organizāciju veiktajam regulārajam izglītojošajam darbam ir nozīme, un sabiedrības paradumi pakāpeniski mainās.”

Šis būs jau trešais LaIPA sagatavotais izglītojošais projekts, kura norisi ir atbalstījusi EUIPO. Jau iepriekš – 2022. un 2024. gadā – tika realizēti izglītojošās platformas “Autorskola” izveides projekti, kur ar autortiesībām un intelektuālo īpašumu saistīti jautājumi skaidroti skolēniem, studentiem, pedagogiem un augstskolu mācībspēkiem. Platforma Autorskola.lv jau līdz šim kalpojusi kā būtisks resurss autortiesību un blakustiesību izpratnes veicināšanā Latvijā.

“Man ir liels prieks par sadarbību ar Latviju un Lietuvu. Jauniešu izglītošana par IĪ ir nozīmīga arī Igaunijas sabiedrībai. Redzam, ka Latvijas “Autorskolas” iepriekš veidotie projekti ir radījuši būtiskas pārmaiņas tajā, kā sabiedrība tiek izglītota par autortiesību jautājumiem pie mūsu dienvidu kaimiņiem. Tādēļ nešaubos, ka, apvienojot Latvijas iepriekšējo pieredzi, visu trīs valstu zināšanas intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā un šī projekta ieceres, tiks sasniegts lielisks rezultāts arī visas Baltijas mērogā,” komentē EEL direktors Urmass Amburs (Urmas Ambur).

2025. gadā platforma ir apmeklēta 4563 reizes, apliecinot stabilu interesi par intelektuālā īpašuma jautājumiem. Platformas ietvaros izstrādāti metodiskie materiāli vispārējai izglītībai (1.–12. klasei) un augstskolām, izveidots tiešsaistes kurss ar 10 tēmām par intelektuālā īpašuma pamatiem, radīti skaidrojoši videomateriāli un animācijas, kas vienkāršā un jauniešiem saprotamā veidā izskaidro sarežģītus IĪ jautājumus, apmācīti vairāk nekā 800 studenti klātienes un tiešsaistes semināros, nodrošināta plaša komunikācija sociālajos medijos, radio un televīzijā. Šī uzkrātā pieredze kalpo par stabilu pamatu projekta paplašināšanai Baltijas līmenī, iesaistot partnerus Igaunijā un Lietuvā.

AGATA izpilddirektore Agne Begete piebilst: “Arī Lietuvai, tāpat kā mūsu Baltijas kaimiņiem, intelektuālā īpašuma aizsardzība un sabiedrības izpratne nebūt nav pašsaprotams jautājums. Taču gan radošajai industrijai, gan ilgtermiņā arī sabiedrībai kopumā intelektuālā īpašuma aizsardzība ir nozīmīgs jautājums. Lietuvā par to runājam un strādājam ļoti mērķtiecīgi, īpaši par to turpinām izglītot gan industrijas pārstāvjus, gan jo sevišķi jaunāko sabiedrības daļu. Skatoties uz iepriekšējiem mūsu Latvijas kolēģu realizētajiem “Autorskolas” projektiem, loģisks turpinājums ir veidot šādu starptautiska mēroga sadarbību. Uzskatu, ka šī projekta realizēšana būs ilgtermiņa ieguvums visām trīs Baltijas valstīm.”

Projekts tiek īstenots kā kopīga Baltijas iniciatīva, veicinot zināšanu apmaiņu, vienotu pieeju jauniešu izglītošanai un reģionālu sadarbību intelektuālā īpašuma jomā. EUIPO finansējums ļauj attīstīt jaunas aktivitātes, paplašināt sasniedzamo auditoriju un pielāgot saturu dažādām kultūras un izglītības vidēm. “Intelektuālā īpašuma izaicinājumi nepazīst valstu robežas – tie ir kopīgi visai Eiropai. Tāpēc Baltijas sadarbība ir loģisks un ļoti nozīmīgs nākamais solis, lai runātu ar jauniešiem viņiem un veidotu ilgtermiņa attieksmes maiņu,” uzsver LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa.

_____________________________________________________________________

Projektu “Radi gudri – Radi. Cieni. Zini.” (“Create Wise – Create. Care. Be Aware.”) realizē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Igaunijas Izpildītāju asociācija (EEL) un Lietuvas Blakustiesību asociācija (AGATA), piesaistot Eiropas Savienības Intelektuālā īpašumu biroja (EUIPO) finansiālu atbalstu (Līguma Nr. 1320250001). Projekts tiks īstenots līdz 2026. gada 12. decembrim. Par projekta laikā radīto saturu atbild projekta īstenotāji un tas nav uzskatāms par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašumu biroja oficiālo viedokli.

Projekta mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par ieguvumiem no intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un par kaitējumu, ko rada šo tiesību pārkāpumi, uzsverot intelektuālā īpašuma nozīmi jaunrades, inovāciju un uzņēmējdarbības atbalstīšanā, kā arī pilnveidot jauniešu izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma jomu kopumā. Ikviens medijs, augstskola, izglītības iestāde un citi interesenti, kuriem tuvi projekta “Radi gudri – Radi. Cieni. Zini.” mērķi, aicināti sazināties ar projekta īstenotājiem.

OpenAI – MI apmācībai nepieciešama licence

Thu, 13 Nov 2025 12:21:21 +0200

Vācijā, Minhenes apgabaltiesa lēmusi par labu GEMA (Vācijas autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija), atzīstot ChatGPT par atbildīgu autortiesību pārkāpumā. Šis spriedums pirmo reizi Eiropā atceļ TDM (tekstizraces un datizraces) izņēmuma tvērumu *, iezīmējot būtisku pavērsienu globālajās MI autortiesību debatēs.

Minhenes reģionālā tiesa paziņoja par izšķirošu lēmumu Eiropas autortiesību lietā, nostājoties Vācijas KPO GEMA pusē pret OpenAI. Tiesa atzina, ka kompānijas mākslīgā intelekta modelis ChatGPT nelikumīgi izmantojis autortiesību aizsargātus dziesmu tekstus modeļa apmācībai, nosakot nesankcionētu radošā satura "iegūšanu".

Šis ir pirmais nozīmīgais tiesas spriedums Eiropā, kas atzīst MI uzņēmuma atbildību par aizsargātu darbu izmantošanu bez licences, radot ietekmi visā ES digitālajā vienotajā tirgū.

GEMA, kas pārvalda aptuveni 100 000 komponistu, tekstu autoru un mūzikas izdevēju tiesības, lietu pret Sanfrancisko bāzēto OpenAI ierosināja 2024. gada novembrī.

Prasība galvenokārt fokusējās uz deviņiem atpazīstamākajiem pēdējo desmitgadu vācu hitiem, kurus ChatGPT izmantoja savu valodas spēju pilnveidošanai. Tie ietvēra:

Herberta Grēnemajera (Herbert Grönemeyer) 1984. gada sintipopa darbu – “Männer” .
Helēnes Fišeres (Helene Fischer) hitu – “Atemlos Durch die Nacht” , kas bija Vācijas futbola izlases neoficiālā himna 2014. gada Pasaules kausa laikā.

Tiesa nosprieda, ka ChatGPT ir "ieguvis" aizsargātus tekstus, lai "mācītos" no tiem. Tiesnesis piesprieda OpenAI samaksāt kompensāciju (summa netika atklāta publiski) par autortiesību aizsargāta materiāla izmantošanu bez atļaujas.

OpenAI aizstāvība apgalvoja, ka:

Tās valodu modeļi absorbē datus apmācības komplektos, nevis glabā vai kopē konkrētas dziesmas.
Tā kā modeļa izvadi ģenerē lietotāji ar saviem jautājumiem (prompts), par juridiski atbildīgiem jāuzskata paši lietotāji.

Tiesa šo argumentu noraidīja.

Radošo industriju pārstāvji šo lēmumu raksturoja kā "vēsturisku" un "orientieri" Eiropas autortiesību mērogā.

Tiesas lēmums uzsver Eiropas juridisko nostāju, kas pret autortiesībām izturas kā pret stingri ievērojamām ekonomiskajām tiesībām, pieprasot licencēšanu pirms darbu izmantošanas.

Vairāk: https://www.theguardian.com/technology/2025/nov/11/chatgpt-violated-copyright-laws-german-court-rules

* Autortiesību likums, 21.¹ pants. https://likumi.lv/ta/id/5138#p21_1

Pielieto mūziku uzņēmumā un atbalsti mūzikas nozari!

Mon, 10 Nov 2025 09:00:00 +0200

Mūzika ir daļa no mūsu ikdienas gan personīgajā dzīvē, gan vidē, kurā strādājam vai esam klientu lomā. Tā veido noskaņu, uzlabo darbinieku pašsajūtu un rada pirmo iespaidu par lielu un arī par mazu uzņēmumu. Klusumu biznesā mūsdienās nevēlas neviens. Tāpēc ir labi, ka mūzika aizpilda šos klusuma brīžus.

Skaņa mūsu maņas sasniedz pirmā un mēs ieraugām attēlu – tas attiecas arī uz uzņēmējdarbību, kurā mūzika ir daļa no uzņēmuma tēla un vēstījuma. Iedarbojoties uz emocijām, tā paliek ilgāk atmiņā un rosina klientus atgriezties. Kad dzirdam atpazīstamus izpildītājus, grupas, konkrētas dziesmas un skaņdarbus, tas uz līdzību pamata raisa asociatīvu piesaisti. Attiecīgi – fona mūzika kļūst par vienu no uzņēmuma darbiniekiem, radot mājīgumu un veicot pārdošanu.

Jāatceras, ka mūziku ir radījis autors, bet tās izpildījumā iesaistīts skaitliski liels kolektīvs. Mūzikas publisko izpildījumu aizsargā Autortiesību likums. Publiskais izpildījums ir mūzikas atskaņošana ārpus personīgās vides – darba telpās, sabiedriskās vietās neatkarīgi no to izmēriem un mūzikas atskaņošanas formāta – radiostaciju vai straumēšanas servisa, mūzikas ierakstu vai kādu citu risinājumu izmantošanas. Licence ir oficiāla atļauja likumīgi izmantot mūziku savā uzņēmumā. To izsniedz autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kam mūzikas autori un izpildītāji ir deleģējuši pārvaldīt savas publiskā izpildījuma tiesības.

Mūzikas izmantošana bez šādas licences atbilstoši Autortiesību likumam tiek uzskatīta par administratīvu pārkāpumu. Likumdevēja mērķis nav sodīt, bet gan nodrošināt godīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem. Mūzikas nozare ir nepārtraukti mainīga – no slavas līdz klusuma periodam ir viens solis, tāpēc autoratlīdzība nodrošina mūzikas radītājiem un izpildītājiem stabilitāti nākotnei. Taisnīga atlīdzība ir samaksa tiesību īpašniekiem par viņu intelektuālo, radošo darbu un materiālo ieguldījumu.

Publiskā atskaņojuma licences tarifa kritēriji ir noteikti Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā un licences maksa tiek noteikta pēc telpu uzņēmuma darbības jomas, telpu lieluma, mūzikas izmantošanas veida jeb izvērtējot mūzikas ekonomisko vērtību konkrētā uzņēmuma darbībā.

Licences iegūšanu nodrošina kolektīvā pārvaldījuma organizācijas AKKA/LAA un LaIPA

Ir vairāki veidi, kā slēgt līgumu:

līgumu var noslēgt klātienē, LaIPA un AKKA/LAA birojā;
LaIPA un AKKA/LAA interneta vietnē, aizpildot pieteikumu;
pēc līguma noslēgšanas uz norādīto e-pastu vai korespondences adresi tiks nosūtīts rēķins;
pēc apmaksas veikšanas sagatavotā licence tiks nosūtīta uz līgumā norādīto e-pastu vai korespondences adresi.

Legāla mūzikas izmantošana ir daļa no profesionālas uzņēmuma reputācijas un attieksmes pret kultūru. Tā veido patīkamu vidi klientiem, uzlabo darba atmosfēru un vienlaikus stiprina Latvijas mūzikas vidi.

Mūzikas atskaņošanai biroja, darba vietā vai ražotnē ir nepieciešama licence. Lai uzzinātu sīkāk par jums nepieciešamo mūzikas atskaņošanas atļauju, sazinieties ar LaIPA un AKKA/LAA.

Jau nākamā nedēlā Rīgā gaidāma jaudīga mūzikas industrijas konference “Riga Music Week x KIT’25”

Tue, 28 Oct 2025 11:13:13 +0200

5. un 6. novembrī Rīgā gaidāmā mūzikas industrijas konference–festivāls “Riga Music Week” apvienos spēkus ar “Kompānija NA” organizēto forumu “Kultūra. Industrija. Tehnoloģija 2025” jeb “KIT’25” un piedāvās jaudīgu programmu ar runātājiem no tādiem starptautiskiem festivāliem un organizācijām kā “Glastonbury”, “Lollapalooza Berlin”, “Sziget”, “Nettwerk”, kā arī ar Latvijas radošo industriju pārstāvjiem no privātā un publiskā sektora.

“Riga Music Week x KIT’25” konferencē tiks apskatītas tādas tēmas kā mākslīgais intelekts mūzikā, sinhronizācijas iespējas jeb kā mūzika nonāk filmās, TV seriālos, spēlēs un reklāmās, straumēšanas platformu dziesmu saraksti un neatkarīgie kuratori, mūzikas industrijas finansējuma un atbalsta mehānismi un izaicinājumi, radio nozīme un kvotu noteikšana, mūzikas un pilsētvides attiecības un nakts dzīve, kultūras diplomātija un radošā ekonomika, iespējas nokļūt Eiropas festivālos, biļešu tirdzniecības tendences, kā arī citas nozīmīgas tēmas.

Uz “Riga Music Week x KIT’25” ieradīsies tādi Eiropas un pasaules mūzikas industrijas profesionāļi kā Līza Nasta (Lisa Nasta) - “Glastonbury”, Marks Bona (Mark Bona) - “Sziget” festivāls, Roberts Meijerinks (Robert Meijerink) - “Eurosonic Noorderslag”, mūzikas supervaizore kino industrijā Patrīcija Karerra (Patricia Carrera) un Magdalēna Ņestrijevska (Magdalena Niestryjewska), Jans Henriks Vervelde (Jan-Henrik Vervelde) - “Soave Records”, Fružina Sepa (Fruzsina Szép) - “Lollapalooza Berlin” un “Superbloom”, Martins Šūmahers (Martin Schuhmacher) - “Nettwerk”, Dareks Mazonē (Darek Mazzone) - “KEXP”, Mārltons Burtons, (Marlton Burton) - “ROAM”, Stīvens Bads (Stephen Budd), Francs Hergovičs (Franz Hergovich) - "Waves Vienna" un Austrijas mūzikas eksporta birojs, Tomass Oljums (Toomas Olljum) - "Made in Baltics”, Gijoms Varmerdams (Guillaume Warmerdam) - “LAB Music”, “MakeWaves.fm” un “Vokall Records”, Ramūnas Zilnis (Ramūnas Zylnys) - LRT (Lietuvas Radio un Televīzija), Sebastians Krols (Sebastian Król) - “Backseat PR”, “Fanklub” un “Norden Festival”, Kristofs Hallerbergs (Christoph Hallerberg) - “Backseat Coaching”, Hanss Šurcs (Hannes Tshurz) - “Ink Music”, Mišels Atija (Michel Attia) - radio FM4 un Rūds Berends (Ruud Berends). Runātāju saraksts tiks papildināts. Pašlaik izziņoto delegātu informācija pieejama šeit: rigamusicweek.lv/speakers

Savukārt “KIT’25” piedāvās īpašu vieslekciju ar Eirovīzijas dziesmu konkursa tehnisko direktoru Olu Melzigu (Ola Melzig), kurš vadījis tehnisko producēšanu jau 16 Eirovīzijas dziesmu konkursos

Ola Melzigs ir viena no zināmākajām personībām mūzikas industrijas tehniskajā pasaulē, nodrošinot vērienīgākā TV šova skatuves, video un gaismu risinājumus. Viņa pieredze aptver gan Eirovīzijas, gan citus starptautiskus projektus, tostarp 2010. gada Sadraudzības spēļu atklāšanu Ņūdeli, Indijā un Eiropas spēļu noslēguma ceremoniju Baku, Azerbaidžanā 2015. gadā. Viņa producēšanas filozofijai un humora izjūtai viemnēr ir bijusi svarīga loma projektu realizācijā, tādējādi kļūstot par fenomenu. Ola Melzigs ir pazīstams ar inovatīviem un augstākās kvalitātes risinājumiem.

Pēc vieslekcijas sekos “KIT’25” organizēta paneļdiskusija “Kultūr’Piķis – Atbalsts, Atkarība vai Savienība?”. Diskusija ar pasākumu producentiem par naudas un kultūras attiecībām. Kā un kur tiek tērēta publiskā nauda? Privātā sektora manevri starp publisko un privāto finansējumu, lai gala rezultātā radītu kvalitatīvu kultūras produktu, kuru novērtē patērētājs, iegādājoties biļeti. Tiks aplūkoti izaicinājumi, kas rodas, kad pašvaldību rīkotiem bezmaksas pasākumiem un privātā sektora iniciatīvai jādzīvo līdzās. Kā arī tiks meklēti iespējami risinājumi sabalansētas kultūras vides veidošanai nākotnē. Diskusijā piedalīsies: Aija Auškāpa, “Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānijas” vadītāja; Ģirts Majors, “Positivus Music” un “Positivus festivāla” vadītājs; Gints Putniņš, koncertaģentūras “L.Tips” vadītājs; Uldis Pabērzis, “Summer Sound” festivāla vadītājs un Edžus Arums, “Dziesma Dejo. Deja Skan” autors un producents.

“KIT’25” jeb “Kultūra. Industrija. Tehnoloģija.” ir radošo industriju forums, kas kalpo kā komunikācijas platforma Latvijas un ārvalstu profesionāļiem. Tas veicina domu apmaiņu, iedvesmo jaunas vīzijas un ļauj nozares pārstāvjiem dalīties pieredzē, lai stiprinātu profesionalitāti un vienotu nozares attīstības virzienu. Forumu radījusi “Kompānija NA”, apvienojot kultūras, industrijas un tehnoloģiju dimensijas kopīgā dialogā.

Tirdzniecībā pieejamas divu veidu biļetes uz “RIGA MUSIC WEEK”: Delegātu PRO karte ar pilnu piekļuvi konferences “Riga Music Week x KIT’25” programmai, RMW festivālam, izpildītāju skatēm, tehnoloģiju izstādei “Riga Music Week x SINTĒZE” un profesionāļu tīklošanās pasākumiem; mūzikas festivāla “Riga Music Week” ieejas karte jebkuram, kas vēlas baudīt brīnišķīgus koncertus un visaptverošu mūzikas programmu Tallinas ielas kvartālā. Biļetes iespējams iegādāties rigamusicweek.lv vai Biļešu servisa platformā.

“RIGA MUSIC WEEK” tiek organizēts sadarbībā ar “Music Latvia” un “Kompānija NA”, atbalsta - Rīgas Dome, “Biļešu Serviss”, “LaIPA” un “AKKA/LAA”. Mediju atbalsts: Radio SWH, TVNET, Diena, Bobe un JCDecaux.

Sākusies biļešu tirdzniecība uz mūzikas gada notikumu – “GAMMA” apbalvošanas ceremoniju un zvaigžņu koncertu.

Tue, 07 Oct 2025 14:38:38 +0300

Mūzikas nozares balva “GAMMA” arī 2026. gadā vienkopus pulcēs Latvijas spilgtākos māksliniekus, autorus, producentus un mūzikas nozares profesionāļus svinīgā ceremonijā un zvaigžņu koncertā. GAMMA ceremonija norisināsies nākamā gada 5. martā “XIAOMI Arēnā” Rīgā, un jau šodien ikviens interesents var iegādāties biļetes, lai klātienē kļūtu par daļu no šī notikuma.

“GAMMA” (Gada Augstākais Mūsdienu Mūzikas Apbalvojums) ceremonija un zvaigžņu koncerts ir unikāla iespēja skatītājiem klātienē piedzīvot pasaules līmeņa balvu ceremonijas atmosfēru tepat Rīgā – svinīgu pasākumu ar spožām emocijām un košiem priekšnesumiem, kurus īpaši ceremonijai gatavojuši spilgtākie pašmāju mākslinieki.

Biļetes uz “GAMMA” ceremoniju un zvaigžņu koncertu pieejamas vietnē www.gammabalva.lv, kā arī “Biļešu Paradīze”. Līdz 21. oktobrim biļetes iespējams iegādāties par īpaši izdevīgu cenu – pēc tam tās kļūs dārgākas.

Pirmā “GAMMA” ceremonija, kas norisinājās šī gada martā, apliecināja, ka pasākums ir īpašs notikums Latvijas mūzikā – ar zvaigžņu koncertu, emocionāliem mirkļiem un nozares profesionāļu godināšanu. “GAMMA” tradīcija turpinās, sniedzot iespēju skatītājiem ne tikai baudīt koncertu un apbalvošanas svinīgumu, bet arī būt lieciniekiem vēsturiskajiem brīžiem, kad tiek pasniegtas balvas izcilākajiem mūziķiem, autoriem un mūzikas nozares profesionāļiem.

Pagājušā gada “GAMMA” apbalvošanas ceremonijas pieredze ir radījusi iedvesmu arī šī gada programmai – īpaši jauno mākslinieku inovatīvais apvienotais priekšnesums, kas kļuva par vienu no spilgtākajiem vakara mirkļiem un saņēma publikas atzinību. Šo pieredzi organizatori pārņēmuši, lai nostiprinātu to kā ikgadēju "GAMMA" ceremonijas tradīciju, radot unikālu brīdi, kurā skatuvi dala nākotnes talanti. Tādējādi, kamēr ceremonija turpinās godināt aizvadītā gada izcilākos sasniegumus, tā vienlaikus uzsver mūzikas industrijas nepārtraukto attīstību un radošo spēku.

Par GAMMA

GAMMA (Gada Augstākais Mūsdienu Mūzikas Apbalvojums) ir jauns koncepts Latvijas mūzikas balvu vidē, tā izceļ ne vien jau labi pazīstamus māksliniekus, kuri ierasti atrodas starmešu gaismā un kameru uzmanības centrā, bet arī aizkulišu profesionāļus, bez kuriem panākumi mūzikā nav iedomājami.

GAMMA kategoriju veidošanā un nominantu vērtēšanā liela loma ir datiem - kolektīvā pārvaldījuma organizācijās reģistrēto darbu skaitam visos žanros vērtēšanas perioda laikā, atskaņojumiem radio stacijās un klausījumiem digitālās straumēšanas platformās, atsevišķās kategorijās arī mākslinieku koncertdarbībai un publiskajām aktivitātēm. Daļa kategoriju veido tikai pragmatisms - dati, daļā kategoriju datiem ir tikai konsultatīva nozīme, bet lēmumu par nominācijām un laureātu pieņems žūrija.

GAMMA tiek veidota pēc biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības” (LaIPA) iniciatīvas, uzdevumu realizēt jaunas nacionāla līmeņa nozares balvas izveidi LaIPA padomei 2024. gada maijā uzticēja biedru kopsapulce.

Spotify Izsludina trīs pamatnoteikumus: Sākas cīņa pret krāpšanu, vokālu klonēšanu un mūzikas surogātpastu

Wed, 01 Oct 2025 13:21:21 +0300

Mākslīgā intelekta (MI) radītas mūzikas apjoms straumēšanas platformās uzņēmis bīstamus apgriezienus, liekot pasaules lielākajām platformām spert izšķirošus soļus. Spotify ir paziņojis par trīs pīlāru stratēģiju, lai aizsargātu māksliniekus un nodrošinātu caurspīdīgumu, vēršoties pret neautorizētiem dziļviltojumiem un masveida "surogātpasta" (spam) augšupielādēm. Spotify atklāj, ka pēdējā gada laikā tas jau noņēmis vairāk nekā 75 miljonus šādu nevēlamu ierakstu.

MI pārredzamība mūzikas kredītos.

Lai mazinātu neuzticību un radītu niansētu pieeju, Spotify paziņojis par atbalstu jaunajam DDEX datu apmaiņas formātam. DDEX ir datu apmaiņas formāts, ko izmanto mūzikas ierakstu nozarē lai apmainītos ar fonogrammu datiem un informāciju. DDEX nodrošina tiesību īpašniekiem skaidru veidu, kā norādīt, kur un kā MI ir izmantots darba radīšanā — vai MI ir izmantots kā tehniskais instruments radošajā procesā fonogrammas izpildījuma izveidē vai pēcapstrādes sadaļā.

Plaša atklāšana: Pateicoties jaunajam standartam, mākslinieki varēs skaidri norādīt, ja dziesmā izmantots MI ģenerēts vokāls, instrumentācija vai pat MI asistēta pēcapstrāde (mikšēšana vai māsterēšana).
Skaidrība: Kā uzsvēra Spotify pārstāvji, tas neuzspiedīs dziesmām bināru "MI" vai "ne-MI" marķējumu. Tā vietā sistēma ļaus māksliniekiem pārredzami dalīties ar savu radošo procesu, vienlaikus sniedzot klausītājiem skaidrību.
Atbalstītāji: Standarta ieviešanu jau atbalsta vairāk nekā 15 lielie izplatītāji, tostarp tādi spēlētāji kā DistroKid, CD Baby, Believe un citi.

Jauns filtrs cīņā pret "MI Surogātpastu" un krāpšanu.

MI rīki ir padarījuši masveida satura radīšanu ārkārtīgi vienkāršu, kas veicina arī dažādu krāpšanas shēmu veidošanu, lai to ierobežotu Spotify izstrādā jaunas mūzikas surogātpasta filtra pakāpenisku ieviešanu jau šoruden.

SLOP satura filtrēšana: Filtrs identificēs tā dēvēto "slop" (zemas kvalitātes, nevēlamu saturu), kas paredzēts algoritmu un honorāru sistēmu manipulēšanai.
Mērķēšana: Sistēma vērsta pret tādām shēmām kā masveida, bezjēdzīgas augšupielādes no viena konta, dziesmu dublikāti ar mainītiem metadatiem un mākslīgi īsu ierakstu (nedaudz virs 30 sekundēm) ļaunprātīgu izmantošanu.
Aizsardzība: Šī pasākuma galvenais mērķis ir pasargāt atlīdzību fondu un nodrošināt, ka ieņēmumi nonāk pie tiem profesionālajiem māksliniekiem un dziesmu autoriem, kuri ievēro noteikumus.

Pilnīgs aizliegums MI balsu klonēšanai bez atļaujas.

Visstingrākie noteikumi attiecas uz mākslinieku identitātes aizsardzību. Spotify ir atjauninājis savu politiku, lai skaidri aizliegtu neatļautu balsu klonēšanu.

Jā/Nē likums: Neautorizēti MI vokālie dziļviltojumi un cita veida vokālā imitācija nav atļauta un tiks noņemta. Vokālā imitācija ir atļauta tikai tad, ja imitētais mākslinieks ir devis nepārprotamu atļauju lietošanai.
Profilu aizsardzība: Turklāt Spotify palielina investīcijas cīņā pret "profilu neatbilstību", lai novērstu to, ka krāpnieciski ieraksti (ar MI vai bez tā) tiek augšupielādēti populāru mākslinieku profilos.

Nav "Vārtu Sargāšana", bet uzticības veidošana.

Spotify vadītāji uzsvēra, ka šie pasākumi nav domāti, lai sodītu māksliniekus par atbildīgu MI izmantošanu. Mērķis ir atstāt radošos lēmumus mākslinieku rokās, vienlaikus aktīvi cīnoties pret ļaunprātīgu MI izmantošanu.

Uzņēmums arī atklāja, ka tīrai, ar promptiem ģenerētai mūzikai ir "de minimis" līmeņa iesaiste no klausītājiem. Citiem vārdiem sakot, ja mūzika prasa maz pūļu, tā parasti ir zemas kvalitātes un neatrod auditoriju. Šie paziņojumi iezīmē nozīmīgu soli, lai veidotu caurspīdīgāku un godīgāku mūzikas ekosistēmu gan tiesību īpašniekiem, gan miljoniem klausītāju visā pasaulē.

Informācijas avots: Spotify

Austras Balvu 2025” iegūst grupa Alejas

Thu, 25 Sep 2025 18:38:38 +0300

20. septembra vakarā kultūrvietā “Hanzas perons”, notika “Austras balvas 2025” nominantu koncerts un balvas pasniegšanas ceremonija, kuras ietvaros tika noskaidrots, ka šī gada “Austras balvu” ieguvusi grupa “Alejas” par savu albumu “ARDIEVU, LEDUS LAIKMET!”. Tikmēr “TVNET Grupas” simpātiju balvu, kuras uzvarētāju nosaka portāla lasītāji īpašā balsojumā, ieguva apvienība “Pretplūsma”, kas “Austras balvai 2025” bija nominēta ar albumu “Gauja”.

“Austras balvu” katru gadu pasniedz albumam, ko mūzikas kritiķu un mūzikas industrijas pārstāvju žūrija atzinusi par gada labāko albumu Latvijā. Šī bija jau astotā reize, kad balva tiek pasniegta, iepriekšējos gados to iegūstot Alises Jostes albumam “Hardships Are Ships”, Rīgas Modes platei “Fantastiski”, Satellites LV ierakstam “Varavīksnes galā”, grupas “Polifauna” debijai “You Look Like A Lost Soul”, anša veikumam “Liela māksla”, kā arī projekta “kuba” darbam “laukumi”. Uz šī gada “Austras balvu” pretendēja vairāk nekā 160 ierakstu, no kuriem balvas žūrijas locekļi izvirzīja desmit nominantus. Pēc pretendetu izziņošanas, žūrijas locekļu balsojumā tika izvēlēts viens uzvarētājs, kas atzīts par šī gada labāko mūzikas albumu Latvijā.

Šī gada “Austras balvas” ieguvēji “Alejas” ceremonijā saņēma ne tikai koktēlnieka Daniela Vainovska radīto statuju, bet arī stipendiju 1000 EUR apmērā, ko nodrošina „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA). Tikmēr publikas balsojuma uzvarētāji “Pretplūsma” no portāla “TVNET” balvā saņēma iespēju izvietot tajā reklāmu 6000 EUR apmērā.

Pirms uzvarētāju paziņošanas pasākums tika ievadīts ar “Austras balvas” nominantu koncertu, kurā uz skatuves kāpa lielākā daļa balvas nominantu – Nielsliens Lielsliens, ritunsiic, Reinis Jaunais, Pretplūsma, kā arī galeniex.

Atskatu uz “Austras balvu 2025” būs iespējams vērot svētdien, 5. oktobrī 16.55 LTV1 kanālā. Savukārt jau pirmdien, sākot no 19:00, pasākumu pilnā garumā varēs noklausīties “Latvijas radio 5” ēterā, bet uzreiz pēc tam izskanēs rubrika “Izstāsti albumu”, kurā pati grupa “Alejas” komentēs albuma “ARDIEVU LEDUS LAIKMET!” skaņdarbus.

“Austras balvai” šogad bija nominēti sekojoši albumi:

Alejas - ARDIEVU, LEDUS LAIKMET!

Bēdu brāļi - Lauskas

Domenique Dumont - Deux Paradis

Evija Vēbere un Ivars Arutjunjans - Anomālija

galeniex - Vernisāža

Nielslens Lielsliens un Vija Moore - Negaidīti varoņi

Pretplūsma - Gauja

Reinis Jaunais - Nest

ritunsiic - Liepu Lapu Laipa

Tesa – Interval

“Austras balvu” organizē biedrība "Austras balva". Balvas noslēguma ceremonija un nominantu koncerts tiek veidota sadarbībā ar kultūrvietu „Hanzas Perons” un „Latvijas Radio 5".

„Austras balvas” oficiālais mediju partneris ir portāls „TVNET”, tās norisi atbalsta Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienība (LaIPA)., Balvas noslēguma pasākumu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Pasākuma atbalstītāji ir „Keune Latvija”, “Nurme Brewery”, „Skrīveru saldumi”, “Kombuča Dzīvības Dzēriens” un LKA Latvijas Kultūras koledža.

Sportiskā un sirsnīgā gaisotnē aizvadīts 4. Mūziķu labdarības skrējiens “Saglabā ritmu neizdegot!”

Mon, 15 Sep 2025 13:56:56 +0300

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 13. septembrī Māras dārzā pie Māras dīķa norisinājās jau ceturtais Mūziķu labdarības skrējiens “Saglabā ritmu neizdegot!”, ar katru gadu pulcējot arvien vairāk dalībnieku un atbalstītāju, lai pavadītu laiku ne tikai sportiskās aktivitātes, bet arī muzikālā gaisotnē atgādinātu par nepieciešamo emocionālo atbalstu mūzikas nozarē.

Šogad skrējiena mērķis bija pievērst uzmanību Latvijas mūziķu labbūtībai, mentālās un fiziskās veselības jautājumiem, kā arī piesaistīt līdzekļus mūziķu atbalstam. Skrējiena organizētājs ir nodibinājums “Fonds Līdzskaņa” un šī gada skrējiena devīze bija "Saglabā ritmu neizdegot!", aicinot runāt par pārslodzes un izdegšanas riskiem radošajās industrijās, kuras bieži vien paliek nepamanītas aiz spožajām skatuves gaismām.

Tāpat kā iepriekšējos gadus arī šogad skrējienā piedalījās un ar saviem muzikālajiem priekšnesumiem dalībniekus priecēja vairāki pašmāju mūziķi – “Drumline Latvia” bungu kolektīvs, svensejs un Misters Krūmiņš, Katrīna Dimanta, Elizabete Gaile un RAUM, bet dalībnieku vidū bija gan ģimenes ar bērniem, gan sportisti, gan vairāku uzņēmumu kolektīvu komandas. Savukārt tie, kuri ikdienā izvēlas lēnākas un mierpilnas sportiskās aktivitātes, varēja piedalīties sertificētas jogas pasniedzējas Anetes Zviedres vadītā nodarbībā.

“Mūsu mērķis gan iepriekšējos gadus, gan šogad nav uzstādīt pasaules rekordus, bet gan ar mūziķu iesaisti pievērst uzmanību nopietnai problēmai radošo cilvēku un radošo profesionāļu vidū – mentālās veselības jautājumiem,” norāda nodibinājuma “Fonds Līdzskaņa” valdes priekšsēdētāja Liena Edvardsa. ““Fonds Līdzskaņa” ir radīts ar mērķi – atbalstīt mūziķus, kuriem kādā dzīves brīdī ir vajadzīga palīdzība, tādēļ fonda rīkotais Mūziķu labdarības skrējiens ir lielisks veids, kā pievērst sabiedrības uzmanību. Un man ir liels prieks, ka daudzi ir izmantojuši šo brīdi, lai mēs visi varam pateikt paldies un palīdzēt arī praktiski.”

Visiem dalībniekiem tika pasniegta piemiņas medaļa – kā apliecinājums līdzdalībai šajā īpašajā notikumā. Skrējiena dalībnieku ziedojumi pilnībā tiks novirzīti "Fonda Līdzskaņa" programmām: mentālās un fiziskās veselības stiprināšanai, psiholoģiskajam atbalstam, profesionālās izaugsmes iespējām un citai palīdzībai krīzes situācijās.

Pasākumu ar savu atbalstu palīdzēja nodrošināt tirdzniecības centrs "Origo", SIA "Gaco", Rīgas dome, SIA “Drukājam idejas”, kā arī informatīvie draugi un partneri "Radio SWH" un "TVNET". Dalībnieki atveldzēties varēja ar Stelpes dabīgo minerālūdeni, gardumiem no "Skrīveru saldumi" un "Fiteg2"

Otrā “GAMMA” apbalvošanas ceremonija notiks 2026. gada 5. martā “XIAOMI Arēnā”

Wed, 10 Sep 2025 19:06:06 +0300

Mūzikas nozares balva “GAMMA” (Gada Augstākais Mūsdienu Mūzikas Apbalvojums) jau otro reizi pulcēs mūziķus, autorus, nozares pārstāvjus un klausītājus krāšņā ceremonijā, kas norisināsies 2026. gada 5. martā ,“XIAOMI Arēna” Rīgā. Tajā tiks godināti izcilnieki mūzikas nozarē – gan mākslinieki un autori, gan industrijas profesionāļi.

Šī gada sākumā norisinājās pirmā “GAMMA” apbalvošanas ceremonija, kas ar zvaigžņu koncertu un apbalvošanas pasākumu pulcēja mūziķus, nozares dalībniekus un klausītājus, lai kopā svinētu mūzikas daudzveidību. Saņemot augstu novērtējumu no nozares pārstāvjiem un klausītājiem, pasākums pārliecinoši nostiprināja savu vietu kā nozīmīgs notikums Latvijas mūzikas nozarē.

“GAMMA” īstenošana balstās uz LaIPA (Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības) biedru iniciatīvu, kā arī uz sadarbības memorandu, ko parakstīja Kultūras ministrija, AKKA/LAA un Patentu valde, vienojoties par ciešāku sadarbību un līdzdalību mūzikas nozares attīstības veicināšanā.

Jaunizveidotā apbalvojuma pamatā ir nepārtraukts process, kas atspoguļo visu gadu mūzikā, vērtējot un godinot spilgtākos notikumus, izpildītājus un autorus. Balva izceļ gan māksliniecisko izcilību, gan aktualitāti un ietekmi, aptverot plašu žanru spektru un nozares speciālistu kategorijas. “GAMMA” kategoriju un nolikuma izveide notiek ciešā sadarbībā ar vairākām nozares organizācijām – LaIPA, AKKA/LAA, Patentu valdi un “Music Latvia”, kā arī uzrunājot arvien jaunus partnerus un domubiedrus, kas aktīvi piedalās Latvijas mūzikas vides veidošanā.

Laureātu noteikšana balstās uz datiem un GAMMA žūrijas vērtēšanas procesu, kur tiek ņemti vērā kvalitatīvie kritēriji. Žūrija sastāv no mūzikas profesionāļiem, producentiem, kritiķiem, mediju pārstāvjiem un citiem ekspertiem. Tās sastāvs tiek atjaunots ik gadu, nodrošinot balvas neatkarību, objektivitāti un svaigu skatījumu uz nozarē notiekošo.

Otrā “GAMMA” apbalvošanas ceremonija notiks 2026. gada 5. martā “XIAOMI Arēnā” Rīgā. Klausītājiem arī šogad būs iespēja klātienē satikt savus muzikālos elkus un būt līdzās viņiem svarīgajā brīdī, iegādājoties biļetes uz ceremoniju. Biļešu tirdzniecība sāksies nedaudz vēlāk - oktobrī, savukārt pasākumu varēs vērot arī televīzijas tiešraidē kanālā TV3.

Sekot GAMMA procesiem un svarīgakajai infomācijai var www.gammabalva.lv

Rīgā gatavojas startam "Mūziķu labdarības skrējiens 2025"

Tue, 09 Sep 2025 10:11:11 +0300

Jau šajā nedēļas nogalē - 13. septembrī, Māras dārzā pie Māras dīķa norisināsies jau ceturtais Mūziķu labdarības skrējiens, kura mērķis ir pievērst uzmanību Latvijas mūziķu labbūtībai, mentālās un fiziskās veselības jautājumiem, kā arī piesaistīt līdzekļus mūziķu atbalstam.

Skrējiena organizētājs ir “Fonds Līdzskaņa” un šī gada skrējiena devīze - "Saglabā ritmu neizdegot!" aicina runāt par pārslodzes un izdegšanas riskiem radošajās industrijās, kuras bieži vien paliek nepamanītas aiz spožajām skatuves gaismām. Pārslodze nopietni ietekmē mākslinieku spēju radīt un turpināt savu profesionālo ceļu. Mūziķu labdarības skrējiens nav tikai sporta notikums, tas ir simbolisks atbalsta pasākums mūziķiem, kuri ik dienas dāvā mums savu radošumu un enerģiju. Šis ir brīdis, kad mēs visi varam pateikt paldies un palīdzēt arī praktiski.

Skrējienā ir gaidīts ikviens: gan mazi, gan lieli, individuāli vai komandās, draugi, kolēģi un ģimenes. Tā ir iespēja kopā ar mūziķiem doties trasē, skrienot, soļojot vai nūjojot, vienlaikus izbaudot kopā būšanu un svētku noskaņu. Pēc distances veikšanas visus dalībniekus sagaidīs īpašs pārsteiguma koncerts un piemiņas medaļa - kā apliecinājums līdzdalībai šajā īpašajā notikumā.

Dalībniekiem būs pieejamas divas distances: 1,3 km bērniem, ģimenēm un iesācējiem, kā arī 5,2 km aktīvākiem sportotājiem – skrējējiem, gājējiem un nūjotājiem.

Reģistrācija skrējienam uz vietas sākas no 10:30, bet starts plkst.: 11:00. Pieteikties skrējienam, ziedojot dalības maksu no 10 EUR, var “Fonds Līdzskaņa” mājaslapa www.līdzskana.lv līdz 12. septembrim, kā arī uz vietas skrējiena norises vietā, ziedojot no 15 EUR. Ziedojumi pilnībā tiek novirzīti "Fonda Līdzskaņa" programmām: mentālās un fiziskās veselības stiprināšanai, psiholoģiskajam atbalstam, profesionālās izaugsmes iespējām un citai palīdzībai krīzes situācijās.

“Katrs mūsu partneris un draugs ar savu iesaisti apliecina, ka rūpes par mūziķiem ir kopīgs mērķis, kurā varam iesaistīties dažādos veidos. Kopā mēs spējam nodrošināt, lai cilvēki, kuri dāvā mums mūziku, saņem atbalstu, ļaujot turpināt radīt un iedvesmot. Šis pasākums ir apliecinājums tam, ka kultūra un kopības spēks var mainīt dzīves,” uzsver nodibinājuma “Fonds Līdzskaņa” valdes priekšsēdētāja Liena Edvardsa.

Papildus, tiem, kuri ir lēnākas un mierpilnas kustības piekritēji, varēs piedalīties sertificētas jogas pasniedzējas Anetes Zviedres vadītā nodarbībā.

Par muzikālo noskaņu un dalībnieku iedvesmošanu visa pasākuma gaitā rūpēsies šī gada skrējiena partneri TVNET personības Ēriks Saksons un Radio SWH DJ Artis Volfs. Savukārt pēc skrējiena visus klātesošos priecēs mūziķi ar saviem priekšnesumiem: svensejs un Misters Krūmiņš, Katrīna Dimanta, Elizabete Gaile un RAUM.

Dalībnieki atveldzēties varēs ar Stelpes dabīgo minerālūdeni un gardumiem no "Skrīveru saldumi", un "Fiteg2".

Pasākumu ar savu atbalstu stiprina tirdzniecības centrs "Origo", SIA "Gako", Rīgas dome, kā arī informatīvie draugi un partneri "Radio SWH" un "TVNET". Viņu iesaiste ļauj kopīgi veidot notikumu, kas vieno visus rūpēs par mūziķiem un Latvijas kultūras telpas nākotni.

"Mūziķu labdarības skrējiens 2025" notiks 13. septembrī Rīgā, Māras dārzā.

Reģistrācija un plašāka informācija: www.lidzskana.lv/muzikuskrejiens