ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Publicitātes foto: Juris Zigelis Oratoriju dzirdēt īpaši aicina arī diriģents Māris Sirmais.
Koncertā piedalās Valsts Akadēmiskais koris Latvija un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Māra Sirmā vadībā, solisti Ieva Šļubovska-Kancēviča, Ieva Parša, Olivers Kūsiks, Rihards Mačanovskis un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.
Maikls Tipets bija savdabīga un talantīga personība, kuru līdz ar Bendžaminu Britenu uzskatīja par vienu no ievērojamākajiem 20. gadsimta britu komponistiem. Tipeta daiļradi var uzlūkot par individualizētu neoklasicismu, kur kompozīcijas atspoguļo Tipeta personīgo nostāju par filozofiskiem un sociāliem jautājumiem. Viņš mūzikā bija ciešā sasaistē ar savu laikmetu, dziļi apzinoties to traģiskumu, bet kā mākslinieks palika uzticīgs optimistiska humānisma vēstij. Viņš bija dzejnieks, sapņotājs, skaņrades meistars, kā arī dedzīgs pacifists, kas spēja iedzīvināt vīzijas par pagātnes, tagadnes un nākotnes vienotību tikai sev raksturīgā izteiksmīgumā.
Oratorija "Mūsu laika bērns" ir piesātināts un saturiski spēcīgs stāsts par nacistu režīma īstenotajām represijām caur ebreju bērna acīm. Komponista mērķis bija sacerēt muzikālu protestu, izaicinot vienaldzīgo un apātisko politisko varu. Oratorijas libretā ir gan dzejai līdzīgas meditācijas par gadsimta vidus krīzi, gan pestīšanu sološi fragmenti ar spiričuelu dziedājumiem.
Oratoriju dzirdēt aicina arī diriģents Māris Sirmais:
Oratorija ir rakstīta arī kā paša komponista pārdomas par tumsas un gaismas eksistenci katrā cilvēkā, par visām pasaules mātēm un bērniem, un par individuālu un kolektīvu atdzimšanu.
Tipeta skaņurakstam piemīt plaši elpojošas melodiskās līnijas un lieliska prasme rīkoties ar ritmu kā ar oriģinālu izteiksmes līdzekli. Tipeta agrīnās daiļrades kvintesence atspoguļojas oratorijas Mūsu laika bērns pirmspēdējā korī: “Es apzināšos savu ēnu un savu gaismu, un tad beidzot varēšu būt vienots veselums”.
Garīgās mūzikas festivāls ir viens no gaidītākajiem muzikālajiem notikumiem Latvijā, kur skan latviešu autoru pirmatskaņojumi, lielformu žanru klasika un Latvijā neatskaņoti izcili šī žanra paraugi, kora a cappella darbu koncertprogrammas ar viesdiriģentiem no visas pasaules, kā arī autorkoncerti, kas veltīti izciliem mūsdienu komponistiem, lielākoties ar pašu skaņražu klātbūtni. Festivāla centrālā ass ir koris Latvija, ap kuru koncertos mainās gan solisti, gan diriģenti, gan orķestri. Festivāla aizsākumi meklējami 1998. gada augustā, kad tika rīkots pirmais festivāls, izvirzot uzdevumu piedāvāt plašu sakrālās mūzikas spektru un aicināt latviešu komponistus rakstīt skaņdarbus ar garīgu tematiku.
