Bundzinieks Pēteris Lunde par grupām, kurās vēlētos uzspēlēt

Sākšu ar savām vissenākajām atmiņām par spēlēšanu grupā un uzstāšanos uz skatuves. Kad biju maziņš, ļoti daudz klausījos mūziku un tēloju, ka esmu grupas dalībnieks. Visspilgtāk atceros iztēlojoties sevi kā grupas “Zodiac” dalībnieku. Plati “Disco Alliance” klausījos bieži un atkarībā no tā, kāds instruments dziesmā bija dominējošs, to instrumentu arī spēlēju. Nezinu, vai šobrīd gribētu spēlēt šajā grupā, bet, ja varētu atgriezties atpakaļ laikā, tad labprāt kādā astoņdesmito gadu koncertā grupai piebiedrotos.

Šī man ir īpaša grupa, jo uzskatu, ka bundzinieks Jimmy Chamberlin ir mans vienīgais bungu skolotājs. Kad nodibinājām grupu “Pienvedēja Piedzīvojumi”, savā galvā biju izspēlējis visas “Nirvana” dziesmas, bet, kad izdzirdēju albumu “Gish”, es tiku apburts no Jimmy bungu spēles. Tas man bija kas pilnīgi jauns un svaigs.

Manuprāt, viena no grūvīgākajām rokgrupām. Gribētu izbaudīt viņu jaudu, atrodoties uz skatuves pie bungām, nevis pūlī.

Mīlu šo mūziku un katru jaunu ierakstu gaidu ar lielu nepacietību. Man patīk viņu sarežģītā vienkāršība ritmā – spēlējoties ar vienkāršiem ritmiem izveidojas sarežģīti ritmiski zīmējumi. Būtu gatavs viņu koncertā kaut šeikeri pakratīt.

Šī absolūti nav mana ikdienas mūzika, bet esmu iedomājies, ka šādu mūziku spēlēt man varētu patikt. Protams, kā bundziniekam būtu jāspēlē pa virsu programmētam pamatritmam, bet tas nekas – rock stila bungas te piestāv ļoti labi un no sirds varētu izārdīties.