Trompetists Oskars Ozoliņš izvēlas piecus visu laiku kolorītākos kolēģus

Jau kopš seniem laikiem taurei (trompetei) pasaules vēsturē ir nozīmīga vieta. Ar tās palīdzību var signalizēt par briesmām vai arī par uzvarām, var cildināt un sveikt karaļus, var godināt aizgājējus. Trompete ir tas instruments, kas vienmēr ir klāt svarīgos notikumos, ir sava veida vēstnesis.Viens no pirmajiem un izcilākajiem džeza vēstnešiem ir Louis Armstrong. Ar savu virtuozo spēli, unikālo improvizēšanas manieri un dziedāšanu viņš ietekmējis neskaitāmi daudzus mūziķus un dara to joprojām. Lūiss ir zināms arī ar iesauku “Satchmo”(“satchel” tulkojumā no angļu valodas nozīmē uz pleca nēsājamu somu ar lielu atvērumu), ko viņš ieguvis, pateicoties savai lielajai mutei. No 1925. līdz 1928. gadam Lūiss izveidoja ierakstu grupas “Louis Armstrong Hot Five” un “Louis Armstrong Hot Seven”, ar kurām tika ierakstīti daudzi grāvēji, kas ātri vien kļuva par džeza mūzikas klasiku un etaloniem, kā, piemēram, “Muskrat Ramble”, “Hotter Than That”, “Saint James Infirmary” un daudz citi. 1964. gadā viņš ar megahitu “Hello Dolly” iekaroja “Billboard TOP 100” virsotni, pabīdot malā tādus milžus, kā “The Beatles”, kuri tajā brīdī jau ilgāku laiku bija turējušies topa priekšgalā ar savu dziesmu “Can’t Buy Me Love”. Šis mūzikas ģēnijs ar savu trompeti vienmēr bijis arī miera vēstnesis un ar savu pēdējo hitu “What a Wonderful World” vēl joprojām spēj aizkustināt klausītājus.

Mailzs ir viena no spilgtākajām personībām 20. gadsimta mūzikā. Viņa milzu panākumus un devumu mūzikai ir grūti aprakstīt vārdiem, jo viņš ir ietekmējis daudzu džeza stilu rašanos. Albums “Birth of Cool” ir uzskatāms par “cool” džeza galveno paraugu, kurā nostabilizējas un spilgti tiek parādītas galvenās stila iezīmes. Toties albums “Kind of Blue” ir visa džeza paraugs. Ja vēlies kādu iepazīstināt ar džeza mūziku, tad šis ir tas albums, ar ko vajadzētu sākt, jo šeit apkopota visa džeza esence. Ne velti šis albums ir visu laiku komerciāli veiksmīgākais džeza ieraksts. Savukārt albums “Bitches Brew” tiek uzskatīts par visu laiku revolucionārāko ierakstu džeza vēsturē un iezīmē džezroka jeb fusion rašanos. Mailza dzīve bija ļoti krāšņa ne tikai muzikāli, bet arī sadzīvē, tādēļ šogad pasaulē uz kinoekrāniem parādījās Dona Čīdla (Don Cheadle) mākslas filma par Mailza Devisa dzīvi “Miles Ahead”, kurai nosaukums aizgūts no 1957. gadā izdotā tāda paša nosaukuma ieraksta.

Viņa trompetes un balss skanējums ir tik maigs, ka, klausoties Četa mūziku, aizmirstas visas problēmas un rūpes. Kaut arī viņa dzīve nebūt nav bijusi tik gluda un samtaina, viņš spēja saglabāt to burvīgo mieru mūzikā, ko spēj sadzirdēt ikviens klausītājs. Čets tiek uzskatīts par vienu no labākajiem “cool” džeza pārstāvjiem, ko spilgti pierāda viņa izpildītā dziesma “My Funny Valentine”. Arī viņa dzīve līdzīgi,  kā Mailzam Deivisam, bijusi tik krāšņa, ka kļuvusi par pamatu Roberta Budro (Robert Budreau) mākslas filmai “Born to Be Blue”, kas dienasgaismu ieraudzīja pērnā gada septembrī Toronto Filmu festivālā.

Lai arī šā ģeniālā trompetista dzīve nav bijusi gara, viņš spējis atstāt tādu muzikālo mantojumu, ko vēl joprojām apbrīno džeza mūzikas cienītāji un izpildītāji. Viņš gāja bojā 25 gadu vecumā, ciešot autoavārijā. Visi trompetisti Klifordu apbrīno par pasakaino trompetes spēles tehniku, jo viņš bija viens no pirmajiem, kurš attīstīja trompetes spēli TIK augstā līmenī. Kliforda lielākie meistardarbi ir “Joy Spring” un “Daahoud”, kas kļuvuši par džeza standartiem.

Vintons trompetes spēli pacēlis kosmiskos augstumos. Viņa tehnika ir vienkārši nepārspējama, kā arī stilu un žanru izpratne ir apbrīnojuma. Vintons ir vienlīdz spēcīgs gan klasiskajā mūzikā, gan džezā. Lai to spētu izdarīt, ir jābūt ļoti meistarīgam, jo šo mūziku izpildīšanas tehnikas ir diametrāli atšķirīgas. Kā pierādījums tam, ka viņš ir viens no labākajiem, ir tas, ka Vintons deviņas reizes ticis apbalvots ar “Grammy” balvām. Viņš ir līdz šim vienīgais mākslinieks, kurš viena gada ietvaros saņēmis šo prestižo balvu gan par klasiskās mūzikas, gan par džeza mūzikas ierakstu. Vintons izceļas arī ar to, ka viņa oratorija “Blood on the Field” ir pirmais džeza skaņdarbs, kas saņēmis Pulicera balvu.