ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Ekrānšāviņš no video 27. jūnijā ar grandiozu rokkoncertu Rīgā, Lucavsalā uzstāsies amerikāņu grupa “Red Hot Chili Peppers” un mums katram ir savs iemesls, kāpēc gaidām šo koncertu.
Lai gan pēdējos albumos grupa arvien vairāk piemērojas masu auditorijas vajadzībām, saglabājot savas pamatvērtības: virtuozā Flī (Flea) basa partijas, Entonija Kieda (Anthony Kiedis) liriski ritmisko vokālu un aktuālām tēmām piesaistītus videoklipus, tomēr “Red Hot Chili Peppers” mūzika var kļūt par tavu muzikālo audzinātāju, īpaši, ja atskatīties dziļāk grupas vēsturē.
Vai atceries? Toreiz, 1999. gadā, kad iznāca albums “Californication”, MTV rokmūzikas jaunumiem bija atvēlējuši stundu sava raidlaika-neilgi pirms pusnakts, kas bija viena no manām diennakts svarīgākajām stundām. Mani aizrāva sirreālais dziesmas “Otherside” videoklips, ko ierakstīju VHS kasetē, un lipīgā basa partija dziesmas “Around The World” ievadā. Albums “Californication” bija viens no pirmajiem, ko pati nopirku CD formātā, samaksājot tīņa kabatai pietiekami lielu, trīs mēnešus, kā minimums, krātu naudu.
“Red Hot Chili Peppers” bija pazīstami kā bezrūpīgu ballīšu himnu autori, bet “Californication” iekapsulēja laikmeta elpu pirms jaunās tūkstošgades iestāšanās, apdziedot tēmas kā globalizācija, digitālā atkarība, atkarība no seksa, narkotikām.
Tomēr albumam piemita arī laba deva lipīguma, kas nodrošināja albuma komerciālos panākumus. Mūzikas kritiķi “Californication” novērtējuši par labu esam, slavējot grupas spēju būt grūvīgākai par ierasto rokgrupu. Savukārt man “Californication” kļuva par tīņu gadu visklausītāko albumu, dodot iespēju atklāt dažādu stilu mūziku, tādu kā:
Meklējot dziesmu “Get to the Top” un “I Like Dirt” ļoti lipīgo rifu izcelsmi, uzzināju par Džordžu Klintonu (George Clinton), fanka grupas “Parliament Funkadelic” līderi. Viņš ar Peperiem strādājis pie viņu 1985. gada albuma “Freaky Styley”.
Albums “Freaky Styley” bija vidusceļš starp fanku un pankroku, tik seksuāli uzlādēts, ka dziesmas "Catholic School Girls Rule" videoklipu 80-tajos varēja rādīt tikai Playboy TV.
Džordžs Klintons joprojām spēlē fanku un ir dzirdams, piemēram, hiphopa mākslinieka Kendrika Lamāra (Kendrick Lamar) dziesmā "Wesley's Theory". Arī “Red Hot Chili Peppers” joprojām godā fanku, šī mūzikas žanra atsauces izmantojot arī savos jaunākajos garadarbos.
Tieši ar Peperu muzikālo ietekmi nesaistīti, bet vēl jo vairāk pieminēšanas vērts, ilustrējot, kā viens aizved pie otra - kad “Californication” uz laiku aizdevu savai Liepājā dzīvojošajai draudzenei, pretī uz laiku saņēmu britu “Portishead” 1994. gada albumu “Dummy”. Šī muzikāli bija pavisam atšķirīga pieredze – palēnināta, atmosfēriska, noskaņām bagāta – ar džeza, hiphopa un soulmūzikas ietekmi. Vēlāk sāku klausīties arī “Massive Attack” un citu elektronisko mūziku.
Jauna pieredze bija arī Džona Fruščiantes solo albumi-ģitārista psihodēliskais gars žanrus sakrustoja ar vieglu rokas pieskārienu. Savukārt Flī muzikālā veiklība mudināja man uzzināt vairāk par citiem basģitāristiem, galu galā iepazīties ar ģeniālo Džako Pastroius. Vidusskolas laikā, sekojot Flī un Džona Fruščiantes muzikālajiem sānsoļiem, atklāju eksperimentālā roka grupu “The Mars Volta”. Grupā bija pulcējušies vīri ar postpunk ( grupas "Sparta" un "At the Drive-In") pieredzi, kas prasmīgi pārvalda instrumentus un viens ar otru dalīja ieceri, radīt apbrīnojamu skaņu haosu, muzikālo domu attīstot lielā ātrumā un neparedzamā virzienā.
Vēl joprojām Flī darbojas dažādos projektos, tajā skaitā Toma Jorka “Atoms for Peace”, un kopā ar “The Mars Volta” kolēģiem spēlē grupā “Antemasque”. Bundzinieks Čads Smits (Chad Smith) ir rokgrupas “Chad Smith's Bombastic Meatbats” līderis. Vien Entonijs Kiedis vienmēr palicis uzticīgs “Red Hot Chili Pepers”.
“Californication” nav Peperu vislabākais albums (vislabākais ir 1991. gadā izdotais "Blood Sugar Sex Magik"), tomēr svarīgākais savas funūristiskās vīzijas dēļ. Drīz vien, iestājoties jaunajai tūkstošgadei, būtiski izmanījās veids, kā mēs patērējam populāro kultūru, un šo pārmaiņu priekšnojauta nepārprotami saklausāma arī “Californication”. Viņi jau tolaik dziedāja par mūsu plastmasas realitāti.
