Ar “Vadātāju” apceļojot Latviju, mēs savstarpēji iepazīstinām kultūrvietas, māksliniekus un publiku

Raksta attēls - Ar “Vadātāju” apceļojot Latviju, mēs savstarpēji iepazīstinām kultūrvietas, māksliniekus un publiku Kolāža, foto: Oskars Upenieks

31.08.2016 / Aiga Leitholde

Ideja par ceļojošo festivālu "Vadātājs" Edgaram Šubrovskim prātā bija jau grupas "Hospitāļu iela" laikā, meklējot koncertvietas ārpus Rīgas. Šis jautājums joprojām ir aktuāls arī citām latviešu grupām, kas spēlē alternatīvāku mūziku, un daudziem citiem māksliniekiem.

Grupa "Hospitāļu iela" ir viena no latviešu pazīstamākajām alternatīvajām grupām, kura novērtēta arī Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvā. Arī "Ansamblis Manta" iemantojuši gan klausītāju, gan mūzikas kritiķu cieņu, tomēr joprojām grupu ārpus Rīgas nevar dēvēt par plaši pazīstamu.

Kā vienu no iemesliem, kas traucē nekomerciālu mūziku izpildošām grupām aktīvi koncertēt, Šubrovskis min informācijas trūkumu vadošajos medijos.

"Kad spēlējam ārpus Rīgas, visai bieži klausītājiem esam jaunums, atklājums – viņi nāk klāt un saka, “oho, no kurienes jūs tādi parādījušies?”. Tad man arī ir jautājums, cik daudz no Gada balvas 20 nominācijām pieteiktajiem 100 ierakstiem cilvēki ir dzirdējuši radio? Hiphops, indie, tautas mūzika, instrumentālā, džezs vai cits žanrs - ja reiz tas ir atzīts par labāko Latvijā, tam būtu jāizskan Latvijas radiostacijās, vismaz sabiedriskajās! Bet skan visai epizodiski, dažs neskan vispār. Līdz ar to publikas attieksme, redzot nepazīstamus vārdus uz afišas, ir piesardzīga vai vienaldzīga. Tāpēc paši braucam"Vadātājā" un vedam visu klāt." - stāsta Edgars, kā otru iemeslu minot tradīcijas trūkumu apmeklēt pasākumus ar nolūku gūt jaunu pieredzi.

Stereotipiski esam pieraduši domāt, ka reģionos cilvēkiem patīk šlāgeris – tās ir blēņas! Patīk daudzveidīga mūzika, bet no šlāgera apmeklē kvalitatīvākās grupas, ar “dzīvajiem” mūziķiem. Iespējams, drīzāk trūkst tradīcijas piektdienas vakarā aiziet uz vietējo kultūrvietu, paklausīties jau zināmo vai iepazītu ko jaunu.

"Lai tāda tradīcija veidotos, jābūt regulāriem un kvalitatīviem pasākumiem. Piemēram, Uģis Prauliņš Ērmaņu muižā pie Alūksnes ir izveidojis sev uzticamu publiku. Nedomāju, ka visi šie cilvēki ik dienu klausās operu vai etnomūziku. Taču ir zināms, ka Ērmaņos spēlē augsta līmeņa mūziķi, valda patīkama gaisotne. Un cilvēkiem ir patīkami tur ciemoties, publika brauc pat no Liepājas! Līdzīgi ir pie Līvas Graudiņas Malā, Kristīnes Veinbergas un Jura Zviedrāna Tāšu muižā, vairākās citās "Vadātāja" pieturās. Protams, būtu vēl labāk, ja šādas vietas sadarbotos arī savstarpēji, tādā veidā piedāvājot māksliniekiem nevis braukt uz vienu koncertu, bet minitūrēs." - uzskata Edgars.

Attēlā: etīžu teātris "Nerten", foto Oskars Upenieks .

"Vadātājs" apvieno dažādu mākslu pārstāvjus

Ceļojošais festivāls "Vadātājs" ir mutidisciplinārs pasākums, kurā bez mūziķiem piedalījušies arī citu mākslu pārstāvji, piemēram, etīžu teātris "Nerten", dejotājas Kristīne Brīniņa un Eva Vancāne, dzejnieki Inga Gaile un Kārlis Vērdiņš, stāvkomiķis Rūdolfs Kugrēns, un citi. Tāpat pasākuma apmeklētāji var noskatīties jaunākās latviešu īsfilmas, kurām arī nav viegli atrast vietu medijos – TV vai kino. Katrā vietā "Vadātājs" aicina piedalīties arī vietējos radošos – tie ir bijuši mākslinieki, dziesminieki, teātri, folkloras kopas, rokgrupas.

Vadātājs pēc būtības ir kultūras vakars apmēram 4 stundu garumā, kuru laikā cilvēks var brīvi pārslēgties no vienas aktivitātes uz otru – paklausīties koncertu, iedzert vīnu un patērzēt, noskatīties īsfilmu. Parasti lielākā daļa cilvēku nāk skatīties priekšnesumus. Bet ir arī kino cienītāji, kas novērtē īsfilmu programmu, kuru viņi nevienā citā reizē neredzēs, jo šīs filmas reti kur rāda. 

stāsta Edgars.

Katrā kultūrvietā, kur pietur "Vadātājs", ir sava aura, ko veido vietas saimnieki ar savām interesēm, uzskatiem un vērtībām. Ir jaunatklājumi, kas šķiet kā īstas pērles, piemēram Limbažu "Filcs".

"Kādi cilvēki vada konkrēto vietu, tāda tur valda noskaņa. Piemēram, “Limbažu Filcā" saimnieko trīs dāmas. Ikdienā organizē arī pārsvarā dāmām paredzētus pasākumus – dažādi kursi, jogas, dejas un fitnesi, mākslas nodarbības. Ir ļoti skaisti restaurēta māja. Bet "Filcīša" zāle ir kā radīta vidēji lieliem rokkoncertiem – ļoti laba akustika, aptuveni 200 cilvēku ietilpība – vieta, kādas pat Rīgā ļoti pietrūkst. Katrā ziņā, ja grupa brauc Latvijas tūrē, iespējams, "Filcītis" ir daudz labāka vieta, kur uzstāties, nekā kultūras nams.Vispār "Vadātājs" pārliecina, ka reģionos būtu daudz vērtīgāk atbalstīt šādu aktīvu vietu pastāvēšanu, nekā par milzīgām summām remontēt milzīgas kultūras namu zāles, kuras vietējā pilsēta vienkārši nav spējīga piepildīt." - spriež Edgars.

Foto: Oskars Upenieks.

Festivāla "Vadātājs" piezīmes

Edgars Šubrovskis aicina māksliniekus interesēties “Vadātāja” Facebook profilā par koncertvietām Latvijas reģionos un piedāvā iepazīties ar "Vadātāja" piezīmēm, kas noderēs arī citiem koncertu sēriju plānošanā. Pagaidām par par pirmajām sešām koncertvietām:

 Ventspils centrālā bibliotēka

  • Bibliotēkas telpas.
  • Zāle 50-70 cilvēkiem

Pirmais "Vadātāja" izbraukums notika "Dzejas dienās", un pēc Ventspils bibliotēkas lūguma atbilstoši veidojām arī festivāla saturu. Nelielajā, aptumšotajā telpā Inga Gaile lasīja dzeju Edgara Mākena klavieru pavadījumā. Eva Vancāne dejoja Pujāta dzejas pavadījumā. Ansamblis "Manta" izpildīja dziesmas ar dzejnieku tekstiem. Vienīgie, kuri atturējās no poēzijas, bija pasākuma vadītāji – Ventspils Jaunrades nama teātra studija "Savējie". Viņi piedāvāja jokus. Protams, arī par Lembergu.

Kāpēc bibliotēka? Ja pasākums neatbilst “Jūras Vārtu” formātam, tad citas koncertvietas Ventspilī īsti nav. Abās bibliotēkās, gan centrālajā, gan Pārventas, viesus uzņem laipni, tiesa, pasākuma laiks jāplāno vēlā pēcpusdienā, nevis vakaros. Labā ziņa – pēc Vadātāja apmeklētāji varēja paspēt uz Jūras Vārtiem, kur dejas spēlēja grupa “Nakts Nektārs”.

 Zaķumuižas kultūras nams

  • Aktu zāle ar glītu, bet ne visai dziļu skatuvi.
  • Divas telpas – klases blakus zālei.
  • Priekšnams ar garderobi, kurā ērti ierīkot bufeti.
  • Iespēja rīkot nakts pasākumus
  • Taksometrs līdz Rīgai – ap 20 eiro

Reiz šajā Pierīgas ciematā norisinājās privāti dzimšanas dienas  rokmūzikas festi “Sesks un Zaķumuiža”. Arī iesaistīšana "Vadātāja" tūrē bija “Seska” organizētāju iedvesmota un atbalstīta. Iespējams, šī iemesla dēl pasākums sanāca kā mini rokfests - uzstājās piecas grupas un dīdžeji. Pārsteigums bija Sniedzes Prauliņas solo debija, kas bija patiesi spārnota, un ropažnieki “New age travellers”, ļoti laba vidusskolnieku ballīšu grupa, kurus apmāca "Lingas" ģitārists Vika Fedosejevs.

Ikdienā Zaķumuižā darbojas skolēnu pulciņi, notiek pasākumi. Diemžēl, kultūras namam nav gājis secen eiroremonts. Sienas ieguvušas plastmasas logus un krāsu toņus, kādus spēj piedāvāt vien māju siltināšanas dzīvespriecīgie dizaineri. Arī savdabīgās koka kāpnes bērnu drošības vārdā tiks mainītas pret mūsdienīgām. Tomēr, aizklājot logus un piepildot telpas ar gaismām, mūziku un cilvēkiem, Zaķumuižas kultūras nams atkal kļūst par nedaudz nostaļģisku skolas aktu zāli, kurā pēkšņi drīkst darīt to, ko parasti nedrīkst.

Mākslas telpa Mala

  • Divas ēkas
  • Pagalms ar skatuvi 100 – 200 cilvēkiem
  • Šķūnis – telpa nelielai izstādei, vorkšopam, patvērumam no lietus
  • Šķūņa bēniņi – telpa apmēram 50 cilvēkiem
  • Veikala telpa – zāle apmēram 50 cilvēkiem
  • Kafejnīca, dzērieni un neliela, bet smalka ēdienkarte

Cēsis vienmēr bijušas vēstures pilsēta. Kādu laiku arī metālistu pilsēta. Tad hārdkora pilsēta. Tagad, šķiet, mākslas, koncertu un tūristu pilsēta. Mākslas telpa Mala ir alternatīva gan lielajai koncertzālei, gan Fonoklubam, gan pilsdrupām.

Malā mitinās uz plenēriem sabraukušie mākslinieki, notiek izstādes, koncerti, dejas. Darbojas lietišķās mākslas veikals un kafejnīca, kur var arī ieturēties. Īpaši, šķiet, jāatzīmē iespēja pielāgot Malas telpas pasākuma specifikai un pat laika apstākļiem – mēs izmantojām pagalmu un abus saimniecības ēkas stāvus. Bēniņus – apvienības “Orbita” priekšnesumam un filmām, pagalmu – mūzikai un Rūdolfa Kugrēna stāvizrādei, šķūni - Popper zīnu darbnīcai.  Festivālā Cēsis pārstāvēja Tautas vērtes kopa “Dzieti”, kas krāšņi un skaļi atklāja vakaru. Tā arī kluss, akustisks duets Katrīna Marta Riņķe un Pēteris Vīksna. Malas pagalms bija cilvēkiempilns, arī sajūta bija piepildīta. Mala ir vērtīgs kultūras un kultūras tūrisma atbalsta punkts, kas darbojas arī ziemā.

 Kuldīgas mākslinieku rezidence

  • Trīsstāvu nams, istabu, kabūžu un gaiteņu labirinti, ar iespēju veidot tiem īpaši pielāgotas izstādes un performances.
  • Pirmajā stāvā – izremontēta izstāžu zāle 70 – 80 cilvēkiem.
  • Blakustelpas sarunām un bufetei.
  • Pagalms ar skatu uz Ventas rumbu, 100 – 150 cilvēkiem. Ainaviski, bet ar skaļu ūdenskritumu, kas spētu “pārkliegt” stīgu kvartetu.

Kuldīga ir pilsēta ar kultūras klātbūtnes tradīcijām, tai skaitā spēcīgu alternatīvo skatuvi, ko joprojām pārstāv kultūras centrs "Zabadaks". Nu te darbojas arī Kuldīgas mākslinieku rezidence – māja Ventas krastā, pie vecā Kuldīgas tilta. To zina arī rīdzinieki, kuri šajā, kupli apmeklētajā pasākumā, bija vismaz puse. "Vadātāja" programma bija iecerēta pirmā stāva zālē un pagalmā ar skatu uz Ventas rumbu, taču lija, tādēļ uz koncertiem saspiedāmies rezidējošo gleznotāju darba telpās - nama otrā stāva istabās, remonta kondīcijā, punk atmosfērā. Šeit notika vakara pirmais un pēdējais priekšnesums – kuldīdznieces Rūtas Ķergalves grupas “Marko spēlē flautu” un ansambļa “Manta” koncerti. Izstāžu telpās pirmo reizi Vadātājā uzstājās lieliskie "Nerten", rādījām kino (daži bērni sāka raudāt, kad filmā nošāva Jāni Āmani) skatītāji tukšoja vīnu bateriju, ko bija atvedis Kalnciema Kvartāls. Saulrietā pie Rumbas.

Limbažu Filcs

  • Divstāvu nams.
  • Koncertzāle 100 – 150 cilvēkiem.
  • Deju zāle 50 - 100 cilvēkiem.
  • Gaiteņi, mazās telpas.

Ikdienā Limbažu "Filcs" ir mūžizglītības centrs ar dejas un fitnesa  nodarbībām, dažādām terapijām un interešu grupām, ko pieskata trīs dāmas – nama vadītājas. Te joprojām top arī filca lietas.

Bijušās fabrikas telpas restaurētas skaisti un ar mīlestību. Brīnišķīga zāle koncertiem, dejām, nelielām izrādēm ar labu akustiku – zālē uz griestiem saglabāti vecie koka paneļi. Otrajā zālē, ikdienā paredzētā sporta nodarbībām, var notikt arī lekcijas, dejas nedzīvās mūzikas pavadībā, izstādes. Runājot par dejām, šajā "Vadātājā" ansamblis "Manta" un "Nerten" pievienojās Kristīne Brīniņa ar dejas izrādi “Zeir”. Limbažus pārstāvēja meiteņu vokālā grupa “4sound” (vairāku vīrišķīgu instrumentālistu pavadībā) un ēšanas piedzīvojumu komiksa “Circles of Kaif” autors Raitis Kalniņš. Festivāla noslēgumā notika balle – Limbažu rokenrols un lauku kapela.

Vienīgais, ko varēja vēlēties – aktīvāka pašu limbažnieku ierašanās. Vietējo bija maz, tiesa, trūkumu kompensēja viesi no citām pilsētām. Limbažu "Filcīti" iesakām kā mājīgu, skaistu un pretimnākošu pasākumu vietu, taču ar nosacījumu, ka sagādāsiet apmeklētājus.

 Aizputes Ideju māja

  • Divstāvu nams.
  • Divas zāles – mansardā un pirmajā stāvā, 50 – 100 cilvēkiem.
  • Bez apreibinošu vielu klātbūtnes.

Aizputē un tās tuvumā ir vesels kultūrvietu birums – pieminēsim kaut vai rezidenču centru “Serde” vai Cīravas dzirnavas. Šoreiz apmeklējām "Ideju Māju", kas  ir jauniešu tikšanās un aktivitāšu vieta. Mājā var rīkot kinoseansus, diskusijas, lasījumus, akustiskus vai pusakustiskus koncertus. Pēdējā brīdī uzzinājām, ka atmosfēra un noteikumi  šeit ir bezalkoholiski, tādēļ mākslinieki līdzpaņemtos sainīšus tukšoja diskrēti un koncerta laikā praktiski neelpoja, lai netiktu pieķerti. Arī pilsētas jaunieši divlitrīgo alu vietā rokās nēsāja piena pakas (tiesa, aiz stūra uzsmēķēja). Koncertu īpašu padarīja divi ļoti tuvi un intīmi skanoši koncerti - vokālās grupas "Anima Solla" profesionālās balsis pieskandināja nelielo zāli, un "Ideju mājas" vadītājas Paulas Āboliņas – Ābolas dziesmas, kuras viņa "Vadātājam" piekrita nospēlēt pēdējā brīdī.

Vadātājs iesaka:

  • Kurzemē: Zabadaks un Mākslinieku rezidence (Kuldīga), Ideju māja un Serde (Aizpute), Cīravas dzirnavas, Ventspils bibliotēkas, Fontaine Palace (Liepāja), Kapelleru nams (Saldus), Otra Puse (Roja), Tāšu muiža (Grobiņa).
  • Vidzemē:Valmiermuiža un Siltumnīca (Valmiera), Ērmaņu muiža (Alūksne), Limbažu Filcs, Mala (Cēsis), Zaķumuižas kultūras nams.
  • Latgalē: Pakac (Preiļi), Artilērijas pagrabi (Daugavpils), Lūznavas muiža un kebabnīca Ausmeņa (Rēzekne).

ParMuziku.lv

ParMuziku.lv ir online mūzikas žurnāls, kurā iespējams izlasīt svarīgāko par mūziku Latvijā un pasaulē. Šeit vari atrast ne tikai aktuālās ziņas, ekspertu viedokļus, albumu, DVD un koncertu apskatus, bet arī informāciju par mūzikas biznesa ikdienā neredzamo pusi – autoru un izpildītāju blakustiesībām, ierakstu izpildījumu publiskajā telpā, kā arī mūzikas industriju kopumā.

Par LaIPA

Biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu izpildītāji un fonogrammu producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu fonogrammu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs. Vairāk

Sazinies ar mums!