Pieci.LV raidījuma "Portrets" vadītāja Kristīne Komarovska intervē mūsu pašu 90. gadu superzvaigznes Agri Semēvicu no "100 Debijas", Robertu Gobziņu un Ralfu Rubeni no grupas "Tranzīts". Mūziķi dalās asprātīgos stāstos, pārdomās un novērojumos par deviņdesmitajiem un mūsdienām.
"Smiltenes kultūras namā mūsu apsargu apčurāja krokodils. Pēc koncerta palikām nakšņot kultūras namā, lai nākamajā dienā brauktu spēlēt uz jaunu vietu. Kultūras namā ieradās eksotisko dzīvnieku izstāde. Mēs visi bijām pie miera, kad pēkšņi atnāca mūsu lielais Žoržs, sev līdzi stiepjot mazu krokodīlēnu. Tika vilkti ārā ziepju trauki, lai to nofotogrāfētu. Nabags tā nobijās, ka Žoržam bija slapjš krekls." - atklāj Agris Semēvics.
"Divas lietas. Viena - konceptuālais. Lingvistiskā filozofija, konkrētāk, Jesaja Berlina atzars. Otrā lieta, parastiem vārdiem izskaidrojot – klusie telefoni. Viens pasaka I saw you dancing, bet trešais sadzirdējis Man saujā benzīns. Spēlējot pie sevis klusos telefonus, rodas šādi teksti." - par dziesmu latviskošanu stāsta Roberts Gobziņš.
"Džeki pret mums vairs neprotestē. Kad bijām jaunāki, tad viņi mūsos kaut ko saskatīja. Varbūt sev konkurenci? Tad bija tā – puse zāles beigās sauca atkārtot, atkārtot! Bet kāds bariņš, parasti kādi astoņi džeki, kas atradās no manis kreisajā pusē, sauca: brauciet prom!" - pubikas atšķirības toreiz un tagad komentē Ralfs Rubenis no "Tranzīts".
Klausies interviju pilnā garumā: