Ielūkojāmies ekskluzīvās un vēsturiskās fotogrāfijās, kā arī uzdevām jautājumus grupas dibinātājam Agrim Semēvicam.
Savā Facebook profilā Agris Semēvics šodien raksta:
Šodienas laika plūsmā fotografējot, allaž piedomāju, ka ir bijusi arī lieliska pagātne... Tieši šajā dienā, pirms 24 gadiem, 3.jūlijā, man sākās 100Debija! Satriecošs ilgtermiņa notikums!!!Visus, kuriem tajā laikā arī kaut kas sākās, es, sveicot sevi, apsveicu ar Debijas sākumu!
Uzdevām viņam dažus jautājumus par grupu un tās vēsturi.
PM: Kuras Tev pašām ir mīļākās 100. debijas dziesmas?
Agris Semēvics:
1. Sajūsmu okeāns
2. Kā viņa mani mīl
3. Meitenei Stokholmā (albums "Kā Tev iet",1996)
PM: Kas tev bija mugurā dienā, kad notika pirmais 100. debijas koncerts?
Agris Semēvics: Mugurā man bija deviņdesmito gadu autentisks tērps, kuru nepavisam neatceros, jo tas, droši vien, bija pavisam autentisks.
PM: Vai nav gaidāma 100. debija atkalapvienošanās?
Agris Semēvics: Apvienošanās nav gaidāma, ja jau līdz šim vēl nav sagaidīta.
PM: Kā grupa sauktos, ja tās nosaukums nebūtu 100. debija?
Agris Semēvics: Modris izdomāja grupas nosaukumu. Man tas uzreiz patika, un tas nav apspriests un tirzāts. Tajā ir pozitīvs paradokss.
PM: Hits "Day By Day" jums atnesa arī starptautisku atzinību. Vai tas kaut kā ietekmēja jūsu skanējumu, mēģinājāt ar nākamajiem hitiem sasniegt to pašu?
Agris Semēvics: "Day By Day" tika izdots kādā Japānas izlasē - 250 000 kopijās. Fakts ir iespaidīgāks par panākumiem, bet visu cieņu Guntaram Račam, kurš to dabūja cauri.
Smejoties cerējām, ka kāda bagāta japāņu vecāku meita mūs uzaicinās uzdziedāt savā dzimšanas dienas ballītē.
PM: Vai kaut kā īpaši atzīmēsi grupas 24 gadu dzimšanas dienu?
Agris Semēvics: Kad bija 20, tad visi, kas gribēja, sanācām kopā un pasvinējām... Uz 25 varbūt atkal kaut ko.. Šovakar vienkārši paklausīšos kādu tā laika ierakstu un pabeigšu tekstu savai jaunajai dziesmai "Nedaudz par rītu"...
PM: Oho! Tā būs jauna 100. debijas dziesma vai Tavs solo?
Agris Semēvics: Man jau piecus gadus top solo. Ceru rudenī izdot albumu. Tikko kā pie Valta Kleina sarunāju fotosesiju...
PM: Kā tev izdevās panākt to, ka 100. debijas šī dziesma tika iekļauta šajā Japānas izlasē un ko tas nozīmēja grupai toreiz? Vai tas kā ietekmēja grupu, Mikrofona ierakstu u.c.?
Guntars Račs: Tas bija labs darījums ne tikai Latvijas grupai. Tikt Japānas izlasē vēlējās visi, jo tādās tirāžās neviena cita izlase netika tirgota, varbūt vienīgi britu "Now That's What I Call Music" izlases varēja sacensties. Es biju uz "EMI Records" mītiņu Londonā, kur katras valsts pārstāvji prezentēja savus tā brīža hitus, angļi savus, vācieši savus un mēs savus, un es atskaņoju "Day By Day", uz ko Japāņu kompānijas "Toshiba EMI" šefs uzreiz noreaģēja. Pēc sapulces aprunājāmies un jau pēc trīs dienām viņš bija izdarījis lēmumu. Bet tas viss nebūtu noticis, ja nebūtu ieguldījuši naudu un dziesmu nebūtu producējuši Zviedrijā. Daudz ko piedeva arī zviedru papildu vokāli piedziedājumā. Pēc tam vēl vairākas reizes tos izmantoju citos ierakstos. Producēja zviedrs kopā ar Modri, un jau tolaik Zviedri zināja, ko dara. Studija bija tā pati, kurā Roxette rakstījās. bet ieguldījums šoreiz atmaksājās. Jo japāņi arī labi samaksāja, laikam tik daudz neviens cits nekad arī uzreiz nav maksājis. Grupai tas nozīmēja reālu apliecinājumu un arī naudu ko ieguldīt jaunos projektos.
PM: Kā tev šķiet, kas bija 100. debijas veiksmes atslēga? Kāpēc grupa bija tik populāra visu 90-to gadu garumā dažādās auditorijās?
Guntars Račs: Veiksmes atslēga bija pareizās dziesmas, pareizā stilā, pareizā laikā. Ne vairāk un ne mazāk. Tieši tas aspekts, ka Modris ar Agri prefekti noķēra mirkli. Tā nebija tik daudz novitāte, kvalitāte un oriģinalitāte, cik tieši iepriekš minētais. Otra lieta, nevar nenovērtēt, ka Modrim vienmēr vajadzēja visu perfekti un labi, bet Agris jau tolaik bija ar menedžmenta gēnu apveltīts, viņš prata šos panākumus pareizi izmantot, jo daudzi pamanās sasniegt panākumus un neko nedarīt, Agris to nepalaida garām un izmantoja. Arī mēs, protams. Pateicoties 100. debijai, varējām atļauties izdot daudzus nekomerciālus ierakstus, vai tie bija "Pienvedēja Piedzīvojumi", HMP? vai Herlis.