Vai esi piedzīvojis to sajūtu, kad, klausoties iemīļotāko mūziku, matiņi uz muguras saceļas un uzmetas patīkama zosāda? Pazīsti? Apsveicami - kā Hārvardas Universitātes pētnieki noskaidrojuši, iespējams, esi īpašāks par citiem!
Uz mūziku mēs reaģējam atšķirīgi - kādam no mums tā palīdz atbrīvoties no ikdienas smaguma un nomierina, bet kādam tas ir pamatīgs lādiņš visai dienai. Kā izrādās, tikai pavisam nelielai daļai cilvēku rodas fiziska reakcija uz mūzikas skaņām zosādas veidā.
Šāda ķermeņa reakcija patiesībā ļoti daudz atklāj par smadzeņu uzbūvi. Dienvidkarolīnas Universitātes doktorantūras studenta Metjū Sača (Matthew Sach) pētījums atklāj, ka tiem, kam no mūzikas klausīšanās rodas zosāda, ir būtiskas strukturālas smadzeņu atšķirības. Šiem cilvēkiem piemīt paaugstināts daudzums šķiedru, kas savieno dzirdes kanālus ar smadzeņu garozas daļu, kas nodrošina informācijas emocionālo apstrādi - tas nozīmē, ka abi laukumi savstarpēji mijiedarbojas kvalitatīvāk. Līdz ar to - arī emocijas ir piesātinātākas un bagātākas.
Lai to pierādītu, Sačs veica eksperimentu. Vairāk nekā 200 cilvēku piedalījās tiešsaistes personības testā - no šīs grupas Sačs izvēlējās 20 cilvēkus, no kuriem 10, klausoties mūziku, rodas zosāda un 10 nerodas. Atskaņojot brīvprātīgo grupai dažādu žanru mūziku, tika veikts smadzeņu darbības un ķermeņa monitorings, kas pierādīja atšķirības.
Kaut arī eksperiments tika veikts ar nelielu cilvēku grupu, Sačs raugās uz šī eksperimenta rezultātiem kā uz būtisku pamatu turpmākiem pētījumiem par individuālajām maņu atšķirībām. Tas savukārt varētu ietekmēt depresīvu traucējumu ārstēsanas pieejas, piemēram, izmantojot mūziku. Kā skaidro pētnieks:
Depresija izraisa nespēju pieredzēt prieku no ikdienišķām, ierastām lietām. Zosādas rašanās, klausoties mūziku, nozīmē, ka cilvēkam piemīt mazliet vairāk sajūtu nekā citiem - mūzikas terapija varētu būt viens no veidiem, kā palīdzēt no jauna atklāt sajūtas.