ASV Autortiesību birojs izdod vadlīnijas par mākslīgā intelekta darbiem un autortiesībām

Foto: pexels/Tara Winstead

23.03.2023 / Inese S.

Mākslīgā intelekta parādīšanās un tā straujā izmantošana radījusi virkni jautājumu arīdzan ar jaunu darbu aizsargāšanas regulējumā. Kamēr Eiropa vēl par to domā, ASV jau sper pirmos soļus.

Vai mākslīgā intelekta radītiem mākslas darbiem (tostarp mūzikai) var piemērot autortiesību
aizsardzību? Atbilde nav viennozīmīga, un lai labāk izprastu un sakārtotu šo jomu attiecīgās institūcijas ir sākušas diskusijas un sper pirmos soļus.

Šis temats ir aplūkots ASV Autortiesību biroja jaunajā vadlīniju paziņojumā. Lai gan tajā atkārtoti uzsvērts, ka "autortiesības var aizsargāt tikai tādu materiālu, kas ir radies cilvēka radošo darbību rezultātā", tajā aplūkotas ar to saistītās nianses, jo īpaši tas, vai darbs ir "cilvēka oriģināls, prātā radies koncepts", nevis vienkārša mehāniska reproducēšana.

Piemēram, ja mākslīgais intelekts saņem tikai pamudinājumu no cilvēka un, atbildot uz to, rada sarežģītus rakstiskus, vizuālus vai muzikālus darbus, tas netiek uzskatīts par patiesu cilvēka autoru darbu, un tādējādi to nevar aizsargāt ar autortiesībām. Tomēr, ja cilvēks spēj pietiekami radoši atlasīt vai sakārtot mākslīgā intelekta radīto materiālu; vai pietiekami izmainīt materiālu, ko sākotnēji radījusi mākslīgā intelekta tehnoloģija, to VAR uzskatīt par cilvēka autoru darbu, un tādējādi tas ir aizsargājams.

Nesen pieņemtais spriedums par grafisku romānu parāda to, ka cilvēka radītās daļas var tikt aizsargātas.

Kaut arī vadlīnijas ir paredzētas tikai ASV, ar tām ir vērts iepazīties, ja domājat, kā šie jautājumi saistās ar mūziku, neatkarīgi no tā, vai esat mūziķis, tiesību turētājs, kolektīvā pārvaldījuma organizācija, mākslīgā intelekta jaunuzņēmums vai politikas veidotājs citur pasaulē.