Pēdējā laika skaļākā tehnoloģiskā inovācija nenoliedzami bijusi straujā mākslīgā intelekta (MI) attīstība. Lai gan MI ir tikai savā evolūcijas sākuma fāzē, dažnedažādās nozarēs jau tiek zvanīti trauksmes zvani.
Kā spilgts piemērs iekš mūzikas industrijas jāmin populāro mūziķu Drake un The Weeknd balsis iekš mākslīgi radītās dziesmas ‘‘Heart on My Sleeve’’, kura sociālo mediju platformās tika noklausīta vairākus miljonus reižu pirms ierakstu kompānijas fanu radīto ierakstu pieprasīja izņemt no vietnēm. Šis skandāls iezīmē problēmu, kas industrijas pārstāvjiem jau liek lauzīt galvu tā, kā to pirms teju 20 gadiem darīja interneta ienākšana cilvēku ikdienās. Tas bija laiks, kad tika pilnībā revolucionēti veidi kā tiek patērēta mūzika. Līdzīgi kā toreiz, arī tagad industrijai būs jārod iespējas pielāgoties, jo apstādināt inovācijas, kas attīstās tādos ātrumos gluži vienkārši nav iespējams.
Viena no lielākajām ierakstu kompānijām pasaulē ‘‘Universal Music Group’’ jau devusi norādījumus mūzikas straumēšanas vietnēm nepieļaut MI radītu ierakstu tolerēšanu, pamatojoties uz to, ka netiek cienītas mūziķu intelektuālā īpašuma tiesības.
‘‘Mākslīgā intelekta spējas nedrīkst tikt ignorētas,’’ atklātā vēstulē populārākās straumēšanas platformas brīdinājis ‘‘Universal Music’’ izpilddirektors Lusjans Greinžs, vēsta medijs ‘‘The Financial Times’’.
Dotajā brīdī gan mūziķi un ierakstu kompānijas ir pārliecinātas, ka fani spēs nošķirt mākslīgi radītos skaņdarbus no īstajiem un izvēlēsies patērēt tieši autentisku mūziķu darbus, balstoties uz emocionālajiem un cilvēciskajiem faktoriem.
Dažiem tik tiešām ir svarīgs mūziķa esamības elements, taču nevar aizmirst, ka daļa cilvēku mūziku patērē kā fona skaņu savām ikdienas gaitām. Tieši šī iemesla dēļ pastāv bažas, ka strauji attīstošais MI visai drīz spēs konkurēt ar radošās nozares pārstāvjiem, līdz ar to potenciāli radot industrijai iespaidīgus finansiālus zaudējumus.
MI vietne ‘‘Boomy’’, kas piedāvā iespēju sekundēs uzģenerēt veselu dziesmu, lielījās, ka kopš darbības uzsākšanas 2019. gadā ar viņu starpniecību jau radītas vairāk kā 14 miljoni skaņdarbu. Salīdzinājumam viss vietnes Spotify piedāvātais katalogs ir ap 100 milj. dziesmu.
Industrijas pārstāvju bažām ir pamats – mākslīgais intelekts nespēj radīt saturu no tukša gaisa. Lai, piemēram, izklausītos kā reperis Drake, MI ir nepieciešams klausīties un analizēt mūziķa dziesmas, tādējādi iemācoties viņu atdarināt. Līdz ar to ierakstu kompānijas pacēlušas jautājumu, ka mūziķim vajadzētu saņemt vismaz kādu daļu no MI skaņdarba saražotās peļņas.
Industrijā gan izteiktas vienprātības pašlaik nav. Piemēram, kanādiešu dziedātāja Grimes nesen devusi atļauju savu balsi izmantot mākslīgā intelekta radītos skaņdarbos, lūdzot to autoriem dalīt pusi no ģenerētās peļņas.
Arī ‘‘Warner Music Group’’ galvenais priekšsēdētājs Roberts Kainsls norāda, ka MI nedrīkst tikt uztverts tikai kā drauds, reizē uzsverot, ka katra mūziķa personāžs, imidžs un balss tiks aizstāvēta līdz pēdējam.
Viņaprāt ir negodīgi salīdzināt mākslīgi radīto ar īstu mūziķu kompozīcijām:‘‘Katra strīma vērtība šobrīd ir identiska un, man šķiet, pēc šāda principa pasaule šobrīd nestrādā.’’
‘‘Tā nevar būt, ka Eda Šīrana strīms ir vērts tieši tikpat, cik uz jumta piloša lietus skaņas,’’ viņš citēts medijā ‘‘Musically’’.
‘‘Warner Music Group’’ galva arī norāda, ka pašlaik industrija strādā pie jurisdiskiem risinājumiem kā situāciju kontrolēt, pielīdzinot to pirms pāris gadiem esošajam jautājumam par Youtube klipos izmantoto mūziku: ‘‘Lietotāju radītais saturs, kur tika izmantoti ar autortiesībām aizsargāti materiāli, sākotnēji tika uztverts kā milzīgs drauds visai mediju industrijai. Mēs šo likstu spējām pārvērst par miljardiem dolāru vērtu iespēju vien dažu gadu laikā.’’
Kopumā ir skaidrs, ka MI ir jābūt kontrolētam un MI izstrādātajiem ir jāņem vērā autortiesību noteikumi, kas šobrīd tiek ignorēti. Tāpat būtu nepieciešams arī leģitīmi noregulēt cik daudz MI var piekļūt saturam, kas tiek ievietots dažādās interenta platformās, platformu turētāju atbildība.Taču pirms tiek izstrādātas vienotas juridiskās vadlīnijas, kas ļautu mūziķiem justies drošāk, līdzīgi kā citviet pasaulē arī Latvijā norisinās cilvēku izglītošana par intelektuālā īpašuma tiesību jautājumiem.
Jau no šā gada sākuma aizsākās izglītojoša kampaņa autortiesību un blakustiesību izpratnes veicināšanai jauniešu vidū, kuru īstenojusi Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas IzpiIdītāju un producentu apvienību (LaIPA) un Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūru/Latvijas Autoru apvienību (AKKA/LAA), piesaistot Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) finansiālu atbalstu.
Nolūks ir skaidrot, kas ir autors, kas ir radošs darbs, kas ir izpilditājs un kas ir producents, kāpēc jārēķinās ar tādu lietu kā intelektuālais īpašums, iepazīstinot ar projektu, norāda LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa.
Kopumā semināros piedalījušies ap 300 pedagogu un ap 400 jauniešu. Kā arī turpmāk interneta vietnē autorskoIa.lv radītie materiāli būs pieejami ikvienam — gan bērniem un jauniešiem, gan pedagogiem, gan sabiedrībai kopumā.