ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto: Aivars Borovkovs Dailes Zigis jau izsenis zināms kā blues (viņš kategoriski iebilst pret šā stila nosaukuma latviskošanu un ūjināšanu ar garo “ū”) speciālists, kurš arī menedžējis vairākas grupas.
Ne mirkli nešaubīdamies, tieši pie Ziga lūkojām noskaidrot, kurus piecus blues albumus viņš mums ieteiktu paklausīties.
“Piecu albumu sarakstā iekļauties nav vienkārši, bet, parokoties savā LP un CD “Dainu skapī”, taisu “šāvienu tumsā”. Jau iepriekš atvainojos, ka būs izlaisti un ignorēti gan albumu pārdošanas topi , gan daudzi blues mūzikas novirzieni, gan arī daudzi blues vadošie mākslinieki... Lai sajustu ko interesantu, vēlos norobežoties no regulārā “I woke up this morning...” jeb ierastā I-IV-V (blues pazinēji šo sapratīs). Un tad notiek maģija – stilu sajaukšanās jeb fusion!”
Mutes harmoniku vecmeistara albums izceļas uz citu viņa albumu fona ar to, ka ir veidots pēc tā laika populārās “unplugged” shēmas. Pamatā ierakstīts kā trio – blūmīzers, ģitāra un bass (piebildīšu, ka ģitārists ir varenais Joe Louis Walker un basu spēlē jazz vecmeistars, kontrabasists Charlie Haden). Un nemaz nepietrūkst bungas! Man šis albums ir nozīmīgs kā pēdējais pilnvērtīgais, kurā James Cotton dzied (gadu iepriekš viņam tika konstatēts balss vēzis). Mākslinieka meistarīgā instrumentu pārvaldīšana un suģestējoši raupji čerkstošā balss neatstās vienaldzīgus pat blues noliedzējus! Ir vērts klausīties visus James Cotton albumus.
Man konkrētais albums ir nozīmīgs ar to, ka ar šo ierakstu sākās triumfālais uzvaras gājiens “Alligator Records” kompānijai. Tās vadītājs Bruce Iglauer ieraudzīja Hound Dog Taylor uzstāšanos Čikāgas dzertuvēs un saprata, ka tas ir jāiemūžina, ieguldot nelielu naudas summu un veicot ierakstu divās dienās! Šis albums kļuva par vienu no pārdotākajiem “Alligator Records” albumiem visā pasaulē. Sešpirkstainā ģitārista grupa iztika kā trio – divas ģitāras un bungas. Uz skatuves mūziķis bija jautrs, komunikabls ar publiku, bet pret saviem grupas biedriem bija asi aizskarošs, bezkaunīgs un nenovīdīgs.
Vēl viens “Alligator Records” triumfs! Viens no krāšņākajiem New Orleans blues novirziena pianistiem. Šajā, viņa pēdējā albumā savijas gan Karību salu ritmi, gan rumba ar blues, kā jau tas ir pieņemts NOLA (mīlīga iesauka New Orleans). Ieraksta tapšanā roku pielicis Dr. John (fantastisks pianists, kurš šoreiz veic ģitārista funkciju). Bēgot no slavas, Fess (tā Professor Longhair dēvēja draugi) strādāja dienasdarbu kā sētnieks, bet vispasaules atzinību saņēma pēc nāves, kad albums “Crawfish Fiesta” ieguva balvu kā gada blues albums.
Ja rock mūzikas hameleons ir David Bowie, tad par blues hameleonu ir jāsauc Taj Mahal – viņa talanta vērtētājiem katrs viņa izdotais albums var būt kā liels pārsteigums vai atklājums. Šajā albumā jūtama Havaju salu (kur tajā laikā mitinājās Taj Mahal) saulainās mūzikas sajaukšanās ar blues. Biezā, suģestējošā balss neatstās vienaldzīgu nevienu blues pazinēju, kā arī tos, kas seko “Grammy” balvu rezultātiem. 1998. gada “Grammy” laureāts.
P.S. “Blues ir jāmīl visā tā daudzveidībā, nevis akli atkārtojot vai kariķējot!” Paraksts – Z!G!S.
Blues skumjā diena – īru ģitārista pēcnāves izlase. Es šo albumu nodēvētu par jebkura ģitārista ābeci – tiek pārstāvēti blues stili: bottleneck blues, Texas blues, Chicago blues, Appalachian blues, Mississippi Delta blues, Louisiana swamp blues, blues rock! Un tas viss vienā albumā!!! Diez’, kā būtu attīstījies “The Rolling Stones” un “Deep Purple” muzikālais ceļš, ja Rory Gallagher būtu piekritis viņu aicinājumiem pievienoties... Runājot par Rory izpildīto mūziku, jāsaka, ka tas ir pierādījums blues “feinšmekeriem”, kā baltajam (un pie tam vēl eiropietim) šo mūzikas stilu padodas spēlēt augstākajā līmenī!