“Instrumentu” kuģis mīļi un pārliecinoši ieņem Siguldu

Raksta attēls - “Instrumentu” kuģis mīļi un pārliecinoši ieņem Siguldu Autora foto

16.06.2018 / Edgars Rakovskis

Pēc ilgas un, kā paši konstatējuši, nepieciešamas klusuma pauzes Reinis un Jānis kopā ar pavadošo sastāvu 15.jūnija vakarā Siguldas pilsdrupu estrādē priecēja apmēram četrarpus tūkstošus cilvēku.

Jau pašā koncerta sākumā ir skaidrs, ka mūziķi patiešām ir nocietušies atkal spēlēt tieši tādā kombinācijā, kādā viņiem, iespējams, vislabāk sanāk. Acīmredzami pāri malām plūstošais saviļņojums satricināja ne tikai abus galvenos instrumentus, bet arī otrā stāva podestu viņiem zem kājām, kā rezultātā pirmās dziesmas beigās no statīva nokrita gan Reiņa sintezators, gan dators. Līdzpārdzīvodams un aizrāvis elpu vēroju, kā tiek risināta situācija un apbrīnoju “Instrumentu” komandas spēju pat uz sekundi nepārtraukt koncertu neskatoties ne uz ko.

“Divas vientulības” pārtop “Born to die”, kam tehniskās kļūmes kontekstā mazliet ironiski seko “Nekādas beigas”. Kad vēlāk atskan “Apēst tevi”, saprotu, ka dziesma angļu valodā pašā koncerta sākumā man kā pirmreizējam dzīvo “Instrumentu” apmeklētājam šķita nevietā. Par šādu savu subjektīvo nostāju it kā pārliecinos nākamo divu  “Neviens pa vienam” un “Tu atvēri mani ar nazīti”, bet tad atskan viens no albuma “Procrastination” hitiem “Heartcore”.

Nē, nav tā, ka angļu valoda neiederas, kļūda. Varbūt man vienkārši neiederējās tā pirmā angliskā dziesma. Lai kā arī tur būtu, konstatēju, ka līdz šim diezgan vienveidīgā koncerta dinamika mani mazliet nogurdina, jo pirmās septiņas dziesmas vismaz manai ausij skanēja (tikai) mazliet līdzīgi. Nu, protams, es apzinos, ka neesmu “Meshuggah” vai “Foo Fighters” koncertā un šie latviešu ļaudis spēlē tādu mūziku, kādu viņi spēlē, bet…

Tad atskan “Dienas nakts sakari”. Ausīs ieplūst un ķermeni pārņem aritmiska, zemās frekvencēs elpojoša jauda, kas kopā ar visai dziesmai cauri plūstošo sinkopēto “si”, ja tā drīkst teikt, pumpē un ne mirkli neatlaiž. Izbaudu un klusībā nopriecājos par, manuprāt, ausīmdzirdamo grupas māksliniecisko izteiksmes līdzekļu un kompozicionālo izaugsmi, kuru lieliski papildina nākamā dziesma “Lie Down”. Koncerta laikā domāju: “hmm... “konnngfuuu fightiinnnng”… vai es tiešām to dzirdēju?!” Šī raksta tapšanas laikā tomēr sapratu, ka esmu pamatīgi izgāzies (labi, ka neviens to nepamanīja!) un vienkārši nepārzinu grupas daiļradi, jo izrādījās, “Lie Down” (TRU, 2011) ir jau mazliet nostāvējusies dziesma. Iespējams, tieši tāpēc kā vakar, tā šobrīd, klausoties ierakstu, smaidu, dungoju līdzi un man viss patīk.

Arī paši “Instrumenti” pēc šīs dziesmas grandiozā nobeiguma izskatījās ne tikai pašapmierināti (un ticiet man – bija, par ko!), bet arī it kā mazliet “nogūlās”. Proti, nākamais skaņdarbs “King of the Wild Things” tika pieteikts kā viena no nozīmīgākajām grupas dziesmām, ja tā var teikt, tīri sadzīviskā, emocionālā un varbūt pat mazliet ģimeniskā kontekstā. Būšot “spēka dziesma”, teic Jānis un sāk liriski spēlēt un dziedāt smalko melodiju savā ne ar ko nesajaucamajā jutekliskajā balssrakstā. Jā, nu… spēks katram ir savs un tas ir pilnīgi normāli, bet tad atskan dziesmas vidusdaļa. Šī ir jau otrā reize koncertā, kas pabaro manu pēc par “Instrumentiem” muzikāli un enerģētiski mazliet jaudīgāka materiāla izsalkušo apetīti. Šī dziesma pati par sevi kopā ar nelielu horeogrāfiju dejotāju izpildījumā uzbūvē tādu kā tiltu no koncerta pirmās daļas uz otro, starp kurām atskan ar visu iepriekš dzirdēto ļoti kontrastējoša “Lūk, tava dziesma skan”. Taču tilts ir pāriets un ir nonākts otrajā daļā, kas iesākas ar “Zemeslodēm”. Iespējams, patiešām “piepeši saprotot to, kas sen jau bij’ jāsaprot”, ir skaidrs, ka Reiņa solījums atdot visu, kas viņiem šobrīd ir uzkrājies… tas patiešām tā ir. Un būs. Dziesmas vidū uz skautves uznāk “Tautumeitas” un, papildinājušas “Zemeslodes”, savu dalību koncertā noslēdz ar savas dziesmas solo izpildījumu

Ja Tautumeitu uznāciens nebija īpašs pārsteigums, tad Jāņa apsēšanās pie bungām gan. Jau sen skaidrs, ka ar humoru gan viņam, gan Reinim viss ir vairāk nekā kārtībā: īsi izbaudījis un patīksminājies par neapšaubāmi svarīgo, kā pats teica, “instrumentu prezidenta” posteni, Jānis ar konkrētu “uz redzēšanos” pazūd aizskatuvē. Iestājas it kā neveikls klusums, taču publikai ātri ir skaidrs, kas jādara. Dabīgi, ļoti drīz Jānis ir atpakaļ “savā puse” un nodzied ļoti intīmu, personisku un pilnīgi savu dziesmu par sastrēgumiem. “Vārdsakot problēmas ar ceļiem”, kā pēc dziesmas tiek kārtējo reizi trāpīgi pajokots piemetinot, ka šo dziesmu viņš bieži dziedot pats ar sevi. Vēl mirklis un top skaidrs, par ko bija šis ievads: Jānis pie bungām un Reinis otrajā stāvā vieglu sava meistarīgo Džeksona kustību pavadībā dzied “Don’t hold onto Me”.

Atkal “ir!”; šis bija negaidīti. Un tad vēl dziesmas elektroniskais nobeigums, kas man ārkārtīgi atgādina Rammstein dziesmas “Rammstein” ievadu… “Tur tūlīt kaut kam ir jābūt!”, nodomāju, bet atskan “Straumes” – pietiekami, muzikāli krāšņs, dinamisks, jaudīgs, tomēr vismaz ne manis gaidīts turpinājums.

Iespējams, šis bija viens no koncerta mazajiem klausītāju patirpināšanas trikiem, kas veiksmīgi nostrādāja. To apliecināja ne tikai Jāņa atziņa “ja nebūtu tik ilgi klusējuši, nebūtu tik daudz atklājuši” Reiņa vokālo dotību kontekstā, bet arī man blakus stāvošo pusaudžu nelielā uzrepošana jau pirmo “HES un tu” taktu laikā. Dziesmas dzīvo izpildījumu papildināja arī iespaidīga jauniešu deju grupa un pirotehnika. Nu, iespaidīgi, vareni un jaudīgi! Bet… bet kur ir? Kur it TĀ dziesma? Izskatījās, ka lielai daļai publikas “Lifejacket is under your seat” arī ir tieši TĀ dziesma, kas angļu valodā izskanēja vispārliecinošāk no visām šajā vakarā dzirdētajām. Kā ļoti koši sarkani un nogatavojušies ķirši uz “Kaprīzes” ir gan Jāņa īsie, trāpīgie vokālie eksperimenti, gan Reiņa punkrock stila bungu citāti dziesmas pašās beigās. Ar patriotisku runu un mazu apsveikumu valstij simtgadē sākas “Ugunskura vieta ar skatu uz Latviju”, kas kaut kā nevilšus noslēdz koncerta otro – lielāko daļu.

Brīdī, kad es jau otro reizi sevi pieķeru pie bailīga “vai tiešām nebūs?!?!”, beidzot atskan “Atkalas” manis visgaidītākā un, manuprāt, visjaudīgākā – TĀ dziesma. Protams, tās bija ne tikai manas muļķīgās iedomas, bet arī ļoti rūpīgi izplānots “Instrumentu” muzikāls apvērsums ar garantētu izdošanos par visiem 1000%. Ja austrumnieciskais “Visa par daudz” sākums jau ierakstā uzrunā ar pirmo sekundi, tad dzīvē mūzikas apjoms atkal paliek līdzvērtīgs skatuves izmēram.

 

Dzīvē viss patiešām ir savādāk, daudz savādāk un tik ļoti TĀ savādāk, kā no “Instrumentiem” vismaz es nekad nebūtu gaidījis: tajā brīdī, kad dziesma komplektā ar salūtu koncertu jau faktiski ir nobeigusi, no skatuves atskan viens no pasaules rokmūzikas svarīgākajiem basģitāras rifiem – “Killing in the name” (Rage Against The Machine). Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka Toms Morello tajā brīdī nevis žagojās, bet aizrijās ar rokenrola mājās “Rainbow” gatavotā burgera kumosu, jo viens ir tas, ka mans nogurušais vaigs strauji atplaukst platā smaidā un, šķiet, ar bruģi saaugušās kājas pēkšņi kaut mazliet sakustās. Pavisam kas cits ir šādā brīdī konstatēt visu uz Siguldas skatuves, kā arī tās priekšā stāvošo cilvēku momentānu saliedēšanos vienā veselā.

Pēc šāda koncerta (un jo sevišķi tā nobeiguma) pilnīgi noteikti ir skaidrs, ka Sigulda, iespējams, aizrauj pati par sevi. Taču, kad šajā pilsētā notiek šādi koncerti, tad tā nevis aizrauj, bet gandrīz apēd tevi kopā ar uz skatuves notiekošo. Un, ja uz skatuves ir “Instrumenti”, tad tas tā patiešām arī notiek!

ParMuziku.lv

ParMuziku.lv ir online mūzikas žurnāls, kurā iespējams izlasīt svarīgāko par mūziku Latvijā un pasaulē. Šeit vari atrast ne tikai aktuālās ziņas, ekspertu viedokļus, albumu, DVD un koncertu apskatus, bet arī informāciju par mūzikas biznesa ikdienā neredzamo pusi – autoru un izpildītāju blakustiesībām, ierakstu izpildījumu publiskajā telpā, kā arī mūzikas industriju kopumā.

Par LaIPA

Biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu izpildītāji un fonogrammu producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu fonogrammu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs. Vairāk

Sazinies ar mums!