Iepazīsties! Mēneša Industrijas cilvēks – Guna Zučika

Mākslas maģistra grāds Vestminsteres Universitātē, Lielbritānijā (Mūzikas biznesa menedžments), pašlaik – doktorante Latvijas Kultūras akadēmijā.

 

“Every Little Thing” (“Carnival Youth” un Chris Noah menedžments, "Sony Music Entertainment" pārstāvniecība Latvijā), valdes locekle;

“Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija”, starptautisko un sabiedrisko attiecību menedžere;

“MTV Baltic”, talantu menedžere;

“Mikrofona ieraksti”, starptautisko un sabiedrisko attiecību menedžere;

“LNT”, mūzikas raidījuma “Latvijas mūzikas stunda” žurnāliste.

 

Pirmkārt jau kompānijas vadītāja, ar visām no tā izrietošajām sekām un praktiskajām darbībām, kā arī mākslinieku menedžere – stratēģiste. Strādājot ar mākslinieku es vienmēr redzu stratēģiju vismas pusotram gadam uz priekšu. Tas, loģiski, šogad mainījās. Svarīgi šajā darbā kopumā būt elastīgam!  Mēs labi zinām, ka mūzikas mākslinieku menedžments Latvijā ietver to, ka darbojies arī kā ierakstu kompānija, mūzikas izdevniecība, koncertu organizētājs, suvenīru jeb merčendaizinga producents, u.t.t.  Kā jau minēju, šobrīd “Every Little Thing” pārraudzībā ir 3 galvenie klienti – un ar visiem tiek strādāts, un kas svarīgi uzsvērt – komandā. “Every Little Thing” šobrīd ir labi nokomplektēts un tajā darbojas arī Kristīne Kleina un Martins Roze.

 

Es esmu izaugusi no mūzikas fana savos tīņa gados līdz darbībai mūzikas industrijā. Mani tīņu gadi sakrita ar laiku, kad mūzikas industrija Latvijā tikai sāka veidoties, līdz ar to diezgan ātri tajā nonācu un redz, esmu tajā joprojām! Principā izņemot žurnālistiku un medijus, kurā man ir bakalaura grāds, neko citu bez mūzikas industrijas savā dzīvē arī neesmu darījusi!

Jau kopš pirmajiem soļiem mūzikas industrijā, mans fokuss ir bijis starptautiskie tirgi. Strādājot “Mikrofona ierakstos” un “Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānijā” galvenie panākumi bija grupas “Prāta Vētra” starptautiskās darbības sākums, un spilgtākie no sasniegumiem, kurus nodrošināju ir “REM” iesildīšana Eiropā, fotogrāfa Antona Korbijna piesaistīšana, kā arī uzstāšanās kā pirmajiem no Baltijas leģendārajā “Glastonberijas festivālā”.

Sākot strādāt ar “Carnival Youth” jau ar pirmo ierakstu tika strādāts stratēģiski un starptautiski, panākumus gūstot jau ar debijas albumu “No Clouds Allowed”, kurš saņēma “European Border Breakers Awards”. Grupai ir izveidota infrasturkutūra Eiropā un  aktuālākais  - mūzikas izdevniecības līgums ar Šveices/Vācijas kompānijām “Radicalis/Wise Music” tika noslēgts pagājušā gada beigās.

 

 

Tas atkarīgs no projektiem un kādā izstrādes stadijā tie ir. Parasti ikdienā ir darbs birojā, tagad tas, protams, ir attālināti, bet laikā, kad ir koncerttūres, kuras paši organizējam, tad  dienas tiek pakārtotas izbraukumiem un koncertiem. Tas, kas man pietrūkst šobrīd no ikdienas dzīves, kas bija pirms pandēmijas ir došanās uz starptautiskajām mūzikas industrijas konferencēm. Parasti apmeklēju tās regulāri – katru otro mēnesi gandrīz. Tās ir lielisks veids, kā veidot un uzturēt starptautiskos kontaktus, kā arī būt lietas kursā par jaunumiem industrijā.

 

Paspēt visu laikā! Mazos tirgos un mazās kompānijās mēs darām vairāku cilvēku darbus un nosedzam diezgan plašu spektru industrijas darbu, tādēļ regulāri ir sajūta, ka kaut kas vēl nav līdz galam izdarīts.

 

Kā jau minēju, esmu ieguvusi Mūzikas biznesa menedžmenta maģistra grādu Lielbritānijā. Tas bija ļoti noderīgs gan satura, gan kontaktu ziņā. Dodoties uz šīm studijām es jau biju 10 gadus darbojusies industrijā, kas savukārt ļāva mācību saturu pielāgot pieredzei. Mūzikas industrijā ir tik plašs spektrs darbības jomu (ja mēs starptautiski skatāmies), līdz ar to dažādi cilvēki ar dažādām spējām, talantiem un īpašībām var atrast sev piemērotu vietu. Kopējais varētu būt tas, ka jābūt pacietīgam un elastīgam.

 

 

Mūzikas industrija ir ļoti mainīga, īpaši beidzamos gadus. Visu laiku jāseko līdzi, kas notiek un tāpēc principā kopumā garlaicīgi nav. Protams, ikdienas darbos var gadīties garlaicīgas dienas, bet tad var vienkārši paņemt brīvu un padarīt kaut ko citu.

 

Šogad tās noteikti ir garas pastaigas svaigā gaisā, lai pārdzīvotu visus ārkārtas stāvokļus, tāpat esmu kaislīga tenisa fane (pagaidām tikai skatos), kā arī šogad fokuss ir uz autoskolu, lai beidzot iegūtu autovadītāja tiesības!

 

Beidzamā dziesma/albums – Anša “Liela māksla”. Šis gads ar koncerta apmeklējumiem nelutināja, bet esmu priecīga, ka ar “Carnival Youth” paspējām izbraukt oktobrī latviešu kinomūzikas koncerttūri “Naivais ku – kū”, un jāsaka šīs programmas Rīgas koncerts, uz kuru aicinājām arī kino vecmeistarus, bija viens foršs un emocionāls pasākums!

 

 

Es domāju labāk neuzstādīt vienu noteiktu galveno mērķi – citādi sasniedzot to var rasties sajūta, ka tagad tikai no kalna lejā. Arī uzstāšanās Glastonberijā nevar būt par gala mērķi, bet par līdzekli ceļā uz nākamo posmu. Šāda pieeja man ir bijusi principā vienmēr!

 

Apbruņojaties ar pacietību, esiet zinātkāri un galvenais – primāri jāinteresē mūzika un pati industrija!