Goran Gora par noteikti vērā ņemamiem dziesminiekiem

Kristians Matssons no Zviedrijas dziesminieku žanru pārvērtis par dinamisku, emocionālu un dejojamu mūziku. Skatos viņa dzīvās uzstāšanās un domāju – no kurienes čalim tāds pulveris iekšā? Visvairāk mani sajūsminājuši divi viņa albumi – “The Wild Hunt” un “Dark Bird Is Home”.

Viņa jaunākais albums “Carrie and Lowell” ir mana aizvadītā gada mīļāko albumu TOP 1. Daudzu mūzikas kritiķu vērtējumos šis albums ir nosaukts pat par vienu no desmitgades labākajiem darbiem. Protams, arī līdz šim ierakstam Sufjans vienmēr izcēlies ar netipisku, kolorītu un mazliet neparedzamu mūziku.

Manuprāt, dziesminieku “krusttēvs”. Ļoti dziļa, pārdomāta, reizēm sarežģīta un melanholiska mūzika. Noskatoties dokumentālo filmu par Dreika dzīvi, nepamet sajūta, ka viņš dzīvojis nepareizajā laikmetā, jo savas “nākotnes mūzikas” dēļ klausītāju loks bijis visai šaurs. Ja vien viņš zinātu, cik patiesībā lielu iespaidu atstājis uz dziesminieku žanru, diez vai viņš būtu tik kvēli nodevies antidepresantiem.

Šis kungs var darīt ko grib – vienalga tas izdosies interesanti, mūsdienīgi, teatrāli, bet nezaudējot mīlestību pret savu ģimeni, dzīvi, mājām un līdzcilvēkiem. Ļoti alternatīva mūzika zinātājiem un eksperimentu cienītājiem, kas izaudzinājusi nu jau vairākas mūzikas “fainšmekeru” paaudzes.

Lēnām, bet ļoti pamatīgi strādājot, “Pīdžeja” kļuvusi par muzicējošo sieviešu ikonu. Spilgta, ļoti trāpīga komponiste, kuras pēdējie albumi ir viens par otru labāki. Mans vismīļākais albums ir “White Chalk” – ārkārtīgi melodisks, niansēts un pieklusināts meistardarbs, absolūts pretstats viņas pēdējiem diviem veikumiem – ļoti skaļajiem un dinamiskajiem “Let England Shake” un “The Hope Six Demolition Project”.