Daiga Mazvērsīte, Latvijas radio 2, recenzē dziedātājas Ineses Ērmanes debijas albumu "Nāc blakus man", ko dziedātāja radījusi kopā ar komponistu Jāni Ķirsi, vokālās grupas "Framest" līderi.
Ja dažas no gados jaunākajām latviešu dziedātājām līdz ar ģimenes nodibināšanu ietur īsāku vai garāku pauzi savā muzikālajā daiļradē vai no tās pat atsakās, tad dziedātājas Ineses Ērmanes gadījums ir tieši pretējs. Tagad, kad bērni paaugušies, viņa ar sava dzīvesbiedra atbalstu varējusi visā pilnībā pievērsties mūzikai, kas bijusi viņas sirdslieta kopš mazotnes.
Sākusi dziedāt vēl pirms runātprasmes savā debijas soloalbumā "Nāc blakus man" Inese klausītājiem atklāj savu pilnasinīgas sievietes dzīvi, kur galvenā nozīme ir mīlestībai tās visplašākajās izpausmēs – pret mīļoto vīrieti, ģimeni, dabu, saulainu dienu un kaut vai kumelīšu tēju, ja tā mūs spēj padarīt par vienu mirkli laimīgākus.
Dažs Ineses Ērmanes balsi jau būs dzirdējis Rīgas zelta saules korī vai arī kādā saviesīgā vakarā, kur dziedātāja uzstājas ar franču dziesmu repertuāru – viņa ir franču filologs un dzied bez akcenta! Ar priekšstatiem par francisko, dāmām baltās blūzītēs, Parīzes šarmu un Alpu spirdzinošo kalnu gaisu sasaucas arī jaunā albuma melodijas, kuras ideāli iederētos maza krodziņa atmosfērā.
Visu diska dziesmu autors ir komponists Jānis Ķirsis, kas roku ievingrinājis gan mūziklos, gan dziesmās. Ikdienā Jānis ir vokālās grupas "Framest" līderis, un visa šī bagātīgā pieredze ļāvusi sacerēt precīzi Ērmanes balss iespējām atbilstīgas dziesmas. Tajās uzsvars nav likts uz virtuozitāti vai temperamentu, bet gan maigo balss tembru, kas jo sevišķi sasilda zemajos toņos. Šī gan būtu vēl attīstāma joma, lai apakšējās notis izceltos arī ar izteiksmības spēku, kamēr augšējie toņi jau gana skanīgi. Ķirša, kā jau akadēmiski skolota mūziķa, melodijas izdevušās samērā sarežģītas un būtu ciets rieksts jebkurai dziedātājai.
Inese Ērmane veiksmīgi tiek galā ar plašākiem lēcieniem – šāds, it kā "paviegls" šansona priekšnesums prasa no vokālista lielu prasmi rīkoties ar balsi, un te attīstības iespējas ir bezgalīgas. To, cik liels ceļš vēl ejams, apliecina abi albuma dueti ar Normundu Rutuli ("Pusnakts stundā") un Andri Ērgli ("Laime"), kur Ērmanes balss brīžam pagaist uz brašo dziedoņu fona.
Taču, uztverot albumu kā vienotu tematisku darbu, tas atbilst iecerei, jo dziesmas, kuru tekstu autore ir Inese pati, attēlo patiesi laimīgas sievietes izjūtas, arī pielūgsmes pilnas attiecības ar liktenīgo vīrieti, par kuru autore dzied: "Es dievinu ikkatru tavu vārdu” (Gaidīt vēl). Šī ir ideāla pasaule, ko apdzied Ērmane – "ar laimīgām beigām, ar kāzām un skūpstu” (Oda rutīnai) – par kuras "iedzīvotāju”, domājams, gribētu kļūt vairums daiļā dzimuma klausītāju. Un dziesmu pozitīvais starojums, sācies kopš pirmajām dziesmas "Tavs ceļš" rindiņām, mūs neatstāj līdz pēdējai notij dziesmā "Nes mani", nes no Jāņa Ķirša debijas mūzikla "Klase".
Instrumentālā grupa (Linards Šveklis, Jānis Rubiks, Harijs Gūtmanis, Raimonds Ozols) ar pašu autoru pie klavierēm ir iejūtīgs balsts solistes emocionālajam priekšnesumam. Dziesmu aranžējumos skaidri nolasāms katra instrumenta tembrs, kuru kopskaņas galvenais uzdevums – veidot sabalansētu, graciozu fonu Ineses Ērmanes trauslumam un sievišķībai – panākts simtprocentīgi.
Ļoti patīkami, ka šīs desmit dziesmas mūs aizved prom no problēmu piesātinātās ikdienas. Un tomēr, par virsotni albumā gribētos saukt "Rīta blūzu", kurā Inese Ērmane savu jūtu un balss vibrāciju paletē atklājusi visniansētākās, pat dramatiskas krāsas un lieliski izceļas Ķirša klavieru improvizācijas.