Rokenrols, Rīgas bāri un erotika. Kas tas par marasmu?

Sadedziniet savas vidusskolas domrakstu burtnīcas, kamēr vēl ir laiks.

Teksts: Anete Konste

Nesen Latvijas interneta vidi satricināja grupas Manta radītais hits Kas ir Šlāpins?. Tā kā dziesma veidota, iedvesmojoties no filosofiska rakstura traktāta, nosaukumā saglabāts šai zinātnei raksturīgais pamatuzdevums – uzdot pareizos jautājumus, nevis sniegt kādas atbildes.

Performance ar nosaukumu Mūsdienu buržuāziskās filosofijas marasms četrām balsīm ar ansambli pirmoreiz norisinājās galvaspilsētas leģendārajā pagrīdes krogā Chomsky 2012. gada 1. maijā par godu Starptautiskajai Darbaļaužu dienai. Pēc gandrīz trim gadiem ansamblis Manta kopā ar četriem Latvijas filosofiem un kulta rakstnieku Jāni Joņevu nolēma pagodināt publiku ar vēl diviem priekšnesumiem (Kaņepes Kultūras centrā un Pārventas bibliotēkā Ventspilī), kā arī izdot gan taustāma, gan digitāla formāta albumu.

Savdabīgā eksperimenta pamatam filozofi Ainārs Kamoliņš, Andrejs Balodis, Ainārs Sauka un Ansis Zunde izvēlējušies Latvijas kultūrtelpā mazpazīstamā (lasi – nevienam nezināmā) pulkveža B. E. Bihovskija brošūru, kas pie mums izdota neilgi pēc Otrā Pasaules kara – 1948. gadā. Sarīkojot pa kādam kopīgam radošam breinstormam, katrs filozofs radījis referātu, bet grupa Manta četras dziesmas, kuru caurviju motīvs ir B. E. Bihovskija tekstā gūtās inspirācijas. Kā vienojošais posms starp pamīšus izskanošajām dziesmām un filosofiskajām pārdomām darbojas Jānis Joņevs, kurš savā referātā tiecas atrast vienojošo saikni starp akadēmisko filosofiju un rokenrolu. Tiesa, šie trīs gadi ir bijis pietiekams laiks, lai viņš pats savus uzskatus satriektu pīšļos, un vairs nebūtu gatavs piekrist referātā rakstītajam. Ja kāds vēlas šādu pozīciju nosodīt, iesaku iemest aci savās vidusskolas domrakstu burtnīcās, ja vien tās nav jau drošības pēc sadedzinātas.

Īsti gan nav skaidra eksperimenta mērķauditorija, jo šķiet, ka cilvēku kopa, kas labprātīgi vēlētos klausīties filozofiska satura pārspriedumus par buržuāzistiskās sabiedrības kritiku, ir apmēram tikpat liela, cik Chomsky bāra publika vienā piesātinātā piektdienas vakarā. Runāta teksta klausīšanās procesam ir nepieciešama daudz lielāka piepūle, tāpēc no pagrimuma personiska rakstura pārdomās izrauj vien ansambļa Manta skaistie skaņdarbi un Jāņa Joņeva patīkami brīvās formas referāts Filosofija un rokenrols. 

Daudz brīvākā formā tiek noturēta eksperimenta noslēdzošā daļa, kurā filozofs Ansis Zunde prot jebkuru filosofiska rakstura tematiku mērķtiecīgi novest pie pikantākas tēmas ar nosaukumu dzimumorgāni. Šos runas plūdus spēj apturēt vien ansambļa nepacietīgi, taču gana taktiski radītie skaņu impulsi.