5. oktobrī pasaule pēc ilgas un nepacietīgas gaidīšanas beidzot ar gavilēm sagaidīja amerikāņu sensācijas Twenty One Pilots jaunāko šedevru - piekto studijas albumu ar nosaukumu "Trench".
Viss sākās jau kādu laiku iepriekš - 2017. gada jūlijā, noslēdzot savu Blurryface" albuma tūri, grupa savos sociālajos tīklos publicēja mīklainus attēlus, kuros redzami viņu veco dziesmu vārdi spoguļrakstā, kā pēdējo publicējot ar lirikām no dziesmas "Car radio: And now I just sit in silence". Tā sākās dueta 1 gada ilgais klusums - šajā laikā pilnībā apklusa grupas oficiālo un dalībnieku sociālo tīklu profili.
Pēc gandrīz gadu ilgas klusēšanas fani varēja uzgavilēt - grupas mājaslapā kādā šķietami parastā video fragmentā bija paslēpta saite uz slepenu mājaslapu. Mājaslapā mīklainos šifros un ziņās tika doti pirmie mājieni par jauno albumu un tā tematiku. Šī gada jūlijā fanu gaidas beidzot atmaksājās - grupa pilnībā pārtrauca klusēšanas periodu, laižot klajā 2 jaunas dziesmas un videoklipus "Jumpsuit" un "Nico and the niners".
Grupas iepriekšējais albums Blurryface uzstādīja augstu latiņu kvalitātes, bet jo īpaši koncepcijas izdomas ziņā. Albums tika nosaukts solista Tailera Džozefa (Tyler Joseph) izdomāta tēla vārdā Blurryface (saīsinājumā dēvēts arī kā Blurry), kas simbolizē Tailera iekšējās bailes, trauksmi un nedrošības izjūtu. Šis tumšais un mistiskais Blurryface caurvij visu albumu, tiekot pieminēts dziesmās, kā arī parādoties mūzikā ar īpaši zemu balsi. Šo izvēli Tailers pamatojis ar to, ka viena no lietām, par kuru viņš bieži vien ir satraucies un kaunējies, ir tieši viņa neraksturīgā spalgā balss. Tāpat arī videoklipos un koncertturnejā Tailers nokrāsoja rokas un kaklu melnā krāsā: kaklu, jo viņam ir bail par to, ka tas, ko viņš dziedās nebūs gana labs, bet rokas, jo dažkārt viņš nejūtoties pārliecināts par sevis radīto mākslu. Tādēļ jaunais albums Trench ir kā īpašs cīņas karogs: Jumpsuit videoklipā izgaist melnā krāsa no kakla un rokām, kā arī pašās dziesmās Tailers beidzot liek lietā savu talantu, izteikti bieži atrādot savas falsetto spējas. Ja "Blurryface" albuma tapšanā tika radīts jauns tēls, tad Trench koncepts ir vēl apjomīgāks - tika radīta jauna pasaule/pilsēta DEMA. Tā simbolizē cilvēka iekšējo cietumu, no kura ir jāizlaužas, lai ļautos savam īstajam Es, savai mākslai un pretotos sabiedrības ciešajiem standartiem. Bet tagad laiks ķerties pie paša labākā - dziesmu apskata!
Jumpsuit
Pirmā un vadošā albuma dziesma, kas kopā ar reizē izlaisto singlu "Nico and the niners" deva mājienus uz jaunā albuma skanējumu - vairāk basģitāras, vairāk drosmīgas cīņas ar iekšējiem dēmoniem, kā arī jaunais krāsu koncepts - dzeltenais. Dzeltenā krāsa šajā albumā simbolizē cerību, prieku un mīlestību - viss, kas mums nepieciešams, lai sajustu drosmi cīņai.
Levitate
Viena no grupas īpatnībām, kuru tik ļoti iemīļojuši fani: lai gan Twenty One Pilots visbiežāk tiek pozicionēti kā alternatīvā vai poproka pārstāvji, duets bieži vien dzēš robežas starp mūzikas žanriem un padara savu daiļradi krāsaināku ar citu žanru elementiem, visbiežāk repu un regeju. "Levitate" patīkami pārsteidz ar plūstošu un iespaidīgu repu, piešķirot albumam pirmo mežonīguma un nepieradināmības dzirksteli.
Morph
Diezgan funky gabals, pie kura grūti nedejot vai vismaz klusiņām nešūpināt kāju zem galda. Lieliskās repa partijas caurvij vokāli izcilais piedziedājums, ka atliek vien domāt - kur Tailers tik ilgi čammājās ar savu skaisto balsi? Vajag vairāk! Dziesmā "Morph" tiek pieminēts arī viens no Trench un DEMA pilsētas tēliem/galvenajiem ļaundariem - Nico. Šim tēlam solists iedvesmu smēlies no matemātiķu grupējuma ar nosaukumu Nicolas Bourbaki.
My Blood
Viens no maniem mīļākajiem skaņdarbiem šajā albumā. Dziesma veltīta Tailera jaunākajiem brāļiem un māsām. Kā arī fani spekulē, ka šis skaņdarbs sarakstīts neilgi pēc Tailera vectēva nāves, darot zināmu savai ģimenei, ka lai tur vai kas, viņš vienmēr būs viņiem blakus visos priekos un bēdās. Tiem, kuriem pašiem ir brāļi/māsas, dziesma pamodinās mīlestību pret ģimeni un sargājošo instinktu - savējo dēļ būsi gatavs it visam. Melodiskais piedziedājums savienojumā ar enerģiskajiem pantiņiem rada tādu kā visu māsu un brāļu himnu. Starpcitu, silti iesaku arī noklausīties dziesmas lirisko klavierversiju BBC Radio 1 Live Lounge sesijas ietvaros.
Chlorine
Viena no fanu iecienītākajām dziesmām jaunajā albumā, tādēļ nav brīnums, ka lielu sašutumu radījis fakts, ka jaunajā koncertturnejā šī dziesma neesot iekļauta setlistē. Patīkami mierīgajā dziesmas plūsmā iestarpināta pāreja ar ritmisku repu, kas pēc brīža pārtop jau skumjākā un skaļākā turpinājumā.
Smithereens
Šo dziesmu daudzi jau dēvē par jauno Trench albuma "Tear in my heart". "Tear in my heart" bija dziesma "Blurryface" albumā un tā bija pirmā Twenty One Pilots mīlestības dziesma. Tā bija veltīta Tailera sievai Dženai. Tāpat arī "Smithereens" ir mīļš un sirsnīgs gabals Dženai, kas tā vien liek pievilkt savu otro pusīti drusku tuvāk. Tāda mīlīga randiņa sajūta, dejojot ar mīļoto svētdienas pēcpusdienā savā virtuvē.
Neon Gravestones
Iespējams, liriski spēcīgākais, iespaidīgākais un, jā - arī drosmīgākais gabals šajā albumā. Nav noslēpums, ka bieža tēma Twenty One Pilots dziesmās ir mentālā veselība, trauksme un depresija. Šī dziesma gandrīz agresīvi izaicina sabiedrību paskatīties spogulī. Tailers ar piezemētām, bet nenoliedzami spēcīgām rindiņām izsaka sašutumu un viedokli pret pēdējo gadu laikā izplatīto suicīda glorificēšanu izklaides industrijā, kas padara pašnāvību par pieņemamāku “izeju” un notrulina mūsu uztveri par nāvi kopumā, padarot to par kārtējo veidu, kā gūt popularitāti un mīlestību. Tai pat laikā ļoti meistarīgi neiekāpj otrā grāvī un neaizvaino. Dziesma tiek pabeigta ar atmiņā paliekošām rindiņām:
I'm not disrespecting what was left behind
Just pleading that "it" does not get glorified
Maybe we swap out what it is that we hold so high
Find your grandparents or someone of age
Pay some respects for the path that they paved
To life, they were dedicated
Now, that should be celebrated
The Hype
Nedaudz dīvaini, ka smagā "Neon Gravestones" dziesma ielikta starp divām tik priecīgām, pat dejojamām kā "Smithereens" un "The Hype". Lai gan "The Hype" nebūt nav sliktākā dziesma, ko esmu dzirdējusi, uz Twenty One Pilots liriski un muzikāli bagātā fona tā izskatās diezgan vāja un blāva. Šī dziesma albumā ir kā Trench versija par Oasis "Wonderwall" - diezgan lipīgi, dziedāt līdzi var un pat gribas, bet kaut kā ātri var aizmirst. Tas, kas dziesmu drusku paceļ spārnos, ir veiksmīgā kaujas saucienam līdzīgā bridge daļa:
“No, I don't know which way I'm going
But I can hear my way around”
Nico and the niners
Regejs dzīvo arī šajā albumā, jo īpaši Nico and the niners dziesmā. Šī laikam ir tā dziesma, kas parastajam klausītājam ir diezgan nedraudzīga, jo pilna ar plašo DEMA pilsētas simboliku un stāstu, ko, neiedziļinoties iepriekšminētajā mīklainajā mājaslapā un mājienos, būs grūti saprast. Taču tā kalpo labs gardumiņš fanu ausīm.
Cut my lip
Dziesma māksliniekiem, kas gatavi uz visu un iet līdz galam, pat ja ceļa galā paliek pavisam vieni. Starpcitu, ja ieklausās klavieru partijā šajā dziesmā, jūtamas spēcīgas atsauces uz grupas populāro dziesmu "Ride".
Bandito
Banditos jebšu bandīti ir vārds, ko Tailers iedevis no DEMA pilsētas izbēgušajiem dumpiniekiem. Plūstošajā piedziedājumā izskan frāze “Sahlo Folina”, par kuras nozīmi fani joprojām strīdas. Lielākā daļa sliecas domāt, ka tā nozīmē “ļaut brīvību savam iekšējam garam”. Interesanti, ka Sahlo Folina ir arī anagramma vārdiem All Ohio Fans - Visi Ohio fani. Pati grupa ir no Ohio štata, tādēļ iespējams šī frāze ir kā slepens sveiciens mājiniekiem.
Pet cheetah
Iespējams, vispārsteidzošākā un interesantākā dziesma albumā. Dziesma sarakstīta par tā saucamo “writer's block” jeb “autora bloku”, kad mākslinieks iestrēgst un zaudē iedvesmu un idejas jaunradei. Pet cheetah jeb gepards šeit ir Tailera iekšējā mūza, talants, kuru viņš savā ziņā tur par atbildīgo savā mūzikas mākslā.
Legend
Tā sirsnīgi, lai var pasmaidīt, bet arī drusku paraudāt. Dziesma par iepriekšminēto Tailera vectēvu, kurš šogad aizgāja mūžībā. Nedaudz pārņem sajūta, ka noklausies privātu sarunu starp vectēvu un mazdēlu. Tiešām sirsnīgs un izcils veids kā pateikt pēdējās atvadas.
Leave the city
"Trench" noslēdzošā dziesma - tā melanholiski un nedaudz bittersweet. Cīņa ir beigusies un viss vēl ir tikai priekšā. Dziesma pēc uzbūves ļoti līdzīga Blurryface nobeigumam Goner - liriskas klavieres, iedvesmojoši, bet tajā pašā laikā skumji, kā arī spēcīgs build-up, kas velk uz skaļu kulmināciju. Kulminācija šajā dziesmā kaut kā izpalika, kas nedaudz liek vilties, taču visdrīzāk pilnībā kopēt iepriekšējā albuma dziesmu arī nevajadzētu. Nobeigumā kā punkts uz “i” rindiņa: “They know what I mean.”
Tā teikt - viena no daudzām un šajā albumā pēdējā slepenā ziņa faniem, kas kalpojuši par milzonīgu iedvesmas avotu jaunajai mūzikai. Kopumā jaunā Twenty One Pilots kā rūdītam fanam noteikti neliedz vilties un liek nepacietībā gaidīt Eiropas tūri, kas sāksies jau nākamā gada janvārī.