Jēdziens “one hit wonders” jeb “vienas dziesmas brīnumi” tika ieviests līdz ar pirmajiem gadījumiem, kad pārdotāko singlu topos panākumus guva tādi mākslinieki, kuri pēc tam tur vairs tā pa īstam neparādījās.
Iedvesmojoties no “Consequence of Sound” un par godu oficiālajai "Vienas dziesmas brīnuma" dienai, kas ir tieši 25. septembrī, palūkojāmies atpakaļ uz saldi skarbajiem deviņdesmitajiem, kuros spēcīgu hitu netrūka un daļa no to izpildītājiem vairs nekad nav spējusi lepoties ar tik lieliem pienākumiem, lai arī daudzi no šiem māksliniekiem turpina muzicēt vēl šobaltdien…
Pilnvērtīgi “Kris Kross” jeb tobrīd vēl mazgadīgo amerikāņu zēnu Mac Daddy un Daddy Mac duetu par viena hita brīnumiem varbūt arī nevarētu uzskatīt, taču visi šā vai tā atceras tikai viņu 1992. gada rephitu “Jump”, kas burtiski uzsprāga MTV un citos mūzikas masu medijos, veselu mēnesi noturoties ASV topa virsotnē! Grupa pavisam izdeva trīs albumus un 2013. gadā pat sadomāja atkalapvienoties, taču treknu svītru “Kris Kross” turpmākajiem plāniem pārvilka 34 gadus vecā Mac Daddy jeb James Christopher Kelly nāve no narkotiku pārdozēšanas jau tajā pašā gadā.
Naivā amerikāņu grupas “No Rain” akustiskā roka dziesmiņa par hitu kļuva lielā mērā pateicoties “Nirvana” “Smells Like Teen Spirit” videoklipa režisoram Samuel Bayer, kurš radīja video arī “Blind Melon”, izmantojot aizkustinoši infantilu “bišu meitenītes” tēlu. Tas kaut kā savibrēja kopā ar trauslo dziesmiņu un… MTV skatītāji uzķērās. Bet MTV tajā laikā bija ļoti spēcīgs spēlētājs industrijā. Nevienu arī pārāk nepārsteidza, ka grupa arī pēc vairāku albumu izdošanas un vairākkārtējas atkalapvienošanās (šobrīd skaitās apvienojusies) nekādus mūzikas Himalajus vairs nenogāza.
Iespējams jaudīgāko deviņdesmito gadu balādi izdevās radīt tieši “4 Non Blondes”. Amerikāņu grupai, kurā pretēji pieņemtajam uzskatam patiesībā nebija četras brunetes, jo viens no dalībniekiem bija džeks, un kuras līdere Linda Perry pēcāk kļuva par veiksmīgu dziesmu rakstītāju citiem, piemēram, sacerot P!nk hitu “Get the Party Started” vai Christina Aguilera balādi “Beautiful”. 1993. gada Līgo vakarā izdotais singls “What’s Up?” bija perfekts trāpījums, ko gribējās bļaut līdzi visiem, lai kādu mūziku viņi klausītos. Arī Lindas cepuru kolekcija nespēja atstāt vienaldzīgu nevienu MTV skatītāju…
Dziesma, kas nepelnīti tikpat kā piemirsta, bet 1995. gadā kļuva par vienu no kvalitatīvi patīkamākajiem pārsteigumiem, jo sajauca kopā R&B, deju popmūzikas, blūza un akustiskā roka noskaņas. Ne velti sekoja arī nominācija “Grammy” balvai. Amerikāņu dziedātāja Dionne Farris pirms tam bija piedalījusies populārās hiphopa grupas “Arrested Development” ierakstos un izdeva vairākus soloalbumus, taču “I Know” palicis un visticamāk arī paliks nekronētais viņas karalis.
Deviņdesmito gadu vidū rokmūzikas un elektroniskās deju mūzikas apvienojums kļuva niknāks, lielā mērā pateicoties tādām grupām kā “Garbage”. Britu “Republica” par tāda mēroga kolektīvu nekļuva, taču singls “Ready to Go” kļuva par spēcīgu techno-pop-rock hitu, kas tika izmantots visos iespējamos jauniešu TV filmu, seriālu, reklāmas un arī sporta eksponēšanas kontekstos. Grupa izdevusi divus albumus un atkalapvienojusies, taču lielāka hita par “Ready to Go” tai vairs nav bijis.
Britu mūziķa Jyoti Prakash Mishra jeb White Town galvu reibinošie panākumi bija diezgan liels pārsteigums gan 1997. gadā, gan joprojām. Tomēr no trīsdesmito gadu bigbendu ēras zvaigznes Al Bowlly skaņdarba “My Woman” aizgūtais trompetes sempls un diezgan vienveidīgi skumīgais dziedājums savienojumā ar vieglu funky bītu izdarīja brīnumus un nonāca pat prestižā Apvienotās Karalistes TOP 40 pašā virsotnē. Lai arī izdoti vēl vairāki albumi, tādus panākumus White Town vairs nav izdevies atkārtot.
1997. bija īpaši ražīgs viena hita brīnumu gads. Par vienu no lielākajiem vasaras grāvējiem kļuva amerikāņu dziesminieces Meredith Brooks dziesma “Bitch”, kas pēcāk pat tika nominēta “Grammy” balvai. Pielīpošais un tekstuāli drosmīgais piedziedājums tika dziedāts līdzi daudzās pasaules malās un šī dziesma joprojām spēj radīt uzspridzinošu efektu deju zālēs, kurās cieņā ir arī roķīga mūzika. Meredita izdeva vairākus albumus, taču debijas “bičīgumu” atkārtot vairs nav izdevies.
Britu dziesminiece Billie Myers ar savu smeldzīgo balādi “Kiss the Rain” kļuva par negaidītu 1997. gada rudens hitu. Milzīgu vainas daļu šeit jāuzņemas amerikāņu producentam Desmond Child, kurš radījis arī tādus hitus kā “Bad Medicine” (“Bon Jovi”), “Crazy” (“Aerosmith”) un pat “Livin’ la Vida Loca” (Ricky Martin). Pilnīgi iespējams, ka citādākā versijā dziesma nebūtu guvusi tādus panākumus, bet šis aranžējums un izpildījums to izcēla ārpus salkano balāžu kategorijas. Billie Myers izdeva divus albumus, taču nopietnu mūziķes karjeru nolēma neturpināt un pievērsās sociālo problēmu risināšanas jautājumiem.
Lipīgais hits “Save Tonight” ar savu pozitīvismu ļāva padarīt gaišāku 1997. gada vēlo rudeni. Zviedru mūziķis, kurš ir slavenās hiphopa lēdijas Neneh Cherry brālis, sadarbojies ar daudziem zināmiem mūziķiem, kā arī bijis aktieris, taču nekas viņa karjerā nespēj līdzināties vispasaules panākumiem, kas tika gūti ar saldo un dejojamo dziesmiņu “Save Tonight” no viņa pirmā albuma “Desireless”.
Astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā īstu modes kliedzienu bija piedzīvojis rokmūzikas un elektroniskās deju mūzikas sajaukums. Viens no spilgtākajiem piemēriem ielidoja pārdotāko dziesmu topos 1990. gadā un saucās “Unbelievable”. Izpildīja to jaunu britu džeku grupa “EMF”. Tika izdots albums, pēc tam vēl vairāki un grupa nesen pat atsākusi koncertēt, taču tādus panākumus kā ar “Unbelievable” viņi vairs nav spējuši atkārtot. Tikmēr dziesma joprojām dzīvo savu dzīvi dažādos sporta pasākumos, TV šovos un tā tālāk.