ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto: Kristaps Kalns Latviešiem ir tāda lieliska mūziķu apvienība “Sigma”, un tās vokālists, kā arī taustiņinstrumentālists un dziesmu autors ir Jānis Ozoliņš, kurš zināms arī kā liels literatūras piekritējs.
Piespēlējām Jānim mūsu anketu un viņš pēc ilgāka apdomāšanās brīža to arī aizpildīja. Uzzinājām, ka viņam nepatīk periodi, kad netiek spēlētas klavieres, pirmā patīkamā zosāda uzmetās dēļ Mirdzas Zīveres balss, par pirmo nopelnīto naudu iegādāts RHCP albums, tagad viņš vislabprātāk klausās Filipa Glāsa mūziku, bet latviešu mūziķiem vēl meklēt savu ceļu, nevis kādu atdarināt.
Kurā brīdī pirmoreiz saprati, ka bez mūzikas tomēr nevar dzīvot?
Pirmoreiz to aptvēru brīdī, kad 14 gadu vecumā biju spiests uz diviem gadiem pārtraukt vingrināšanos klavierspēlē rokas operācijas dēļ. Tas bija negaidīts pavērsiens. Nācās meklēt citus ceļus, un tie tika atrasti. Sapratu, ka vēlos mūziku rakstīt pats. Atkārtoti uz šo jautājumu sev atbildēju 2011. gadā, kad “Sigma” ieturēja pauzi. Šis klusuma periods man ļāva saprast, kā vēlos turpmāk strādāt un ko vēlos pateikt ar mūzikas starpniecību.
Kura bija pirmā dziesma, kas tev izraisīja patīkamu zosādu? Kas tajā bija tik īpašs?
Tas bija Zigmara Liepiņa radītais dziesmu cikls ar Aspazijas dzeju Rozes Stiebras animācijas filmai “Sēd uz sliekšņa pasaciņa”! Īstenais zosādas cēlonis bija Mirdzas Zīveres balss. Atceros, ka pārdzīvojumi bija lieli, jo mūzika kopā ar kustīgajām bildēm mani kā bērnu pilnībā elektrizēja pie TV ekrāna.
Kurš bija pirmais mūzikas ieraksts, ko iegādājies par savu naudu?
Pirmie pirktie ieraksti atbilda manam agro pusaudža gadu dumpinieciskumam: Red Hot Chili Peppers “Californication”, Skunk Anansie “Stoosh” un Nirvana “MTV Unplugged in New York”. Visi trīs ieraksti tika iegādāti par vasaras laikā nopelnīto naudu.
Uz kura Latvijā vai pasaulē zināma mūziķa koncertu tu vēlētos doties vēl un vēlreiz un kāpēc?
Priecātos, ja man izdotos būt klāt kādā no uzstāšanās reizēm, kad Filips Glāss pats izpilda savus skaņdarbus, vai nu viens pie klavierēm vai kopā ar savu ansambli. Turpat 12 gadus amerikāņu minimālistu, tostarp F. Glāsa, ieraksti, notis un Latvijā notikušie koncerti ir daļa no manas klausītāja un nu jau arī izpildītāja pieredzes. Kopš pagājušā gada esmu uzdrīkstējies atskaņot viņa komponēto klaviermūziku kā pianists, šogad kopā ar “Sigmu” to atskaņojām arī “Baltajā naktī”. Nākamgad mūziķi visā pasaulē atzīmēs F. Glāsa 80. dzimšanas dienu.
Kas nākotnē notiks ar latviešu mūziku?
Mūzika tiks radīta un atskaņota, par to šaubu nav. Vai latvieši savu mūziku klausīsies un izrādīs par to interesi, rādīs laiks. Mūziķiem ir svarīgi meklēt savus ceļus, nevis atdarināt jau pastāvošo, tikai tad iespējama kaut vārga cerība, ka par latviešu mūziku radīsies interese arī ārpus Latvijas.
