Ilmārs Šlāpins izvēlas visu laiku nozīmīgākos pasaules mūzikas albumus

Raksta attēls - Ilmārs Šlāpins izvēlas visu laiku nozīmīgākos pasaules mūzikas albumus Foto no personīgā arhīva

28.07.2016

Filozofs, publicists, interneta žurnāla “Satori.lv” redaktors, kaislīgs pasaules mūzikas cienītājs. Ilmārs pasaules mūzikas jaunumus mēdz piedāvāt gan pasākumos, gan radio “NABA” ētera viļņos raidījumā “Atrastās skaņas”.

Šķita diezgan loģiski šajā mūzikai tuvu esošu cilvēku aptaujāšanas sērijā iekļaut arī Ilmāru un lūgt viņam izvēlēties tieši visu laiku labākos pasaules mūzikas albumus.

“Ir ļoti grūti nosaukt piecus labākos tik daudzveidīgā un mūsdienās faktiski bezgalīgā mūzikas laukā kā pasaules mūzika. Var nosaukt savus mīļākos albumus, taču tie regulāri mainās. Pamēģināšu nosaukt piecus nozīmīgākos, kas tādā vai citādā veidā ietekmējuši Rietumu mūzikas industrijas un arī visas plašās pasaules auditorijas attieksmi pret pasaules mūziku.”

1. Ravi Shankar and Philip Glass “Passages” (1990, Atlantic)

Jau kopš sešdesmitajiem gadiem zināms tāds mūzikas žanrs kā indian-jazz fusion. Sapratuši savdabīgo Ziemeļindijas klasiskās mūzikas un Ziemeļamerikas džeza improvizācijas skolas tuvību, daudzi mūziķi uzsāka eksperimentēt – bieži vien pašmērķīgi –, savienojot arī citu muzikālu tradīciju paņēmienus un vērojot, kas no tā sanāks. Spilgts un ārkārtīgi veiksmīgs gadījums, ko patiesībā arī vajadzētu uzskatīt par pasaules mūzikas pieminekli, ir džeza saksofonista Stena Geca 1963. gada ieraksts kopā ar brazīliešu mūziķiem Antonio Karlosu Žobimu, Žoao Gilberto un dziedātāju Astrudu Gilberto. Tas ir albums, kas padarīja slavenu sambu un “Meiteni no Ipanemas”. Nākamais sprādzienam līdzīgais gadījums bija Ravi Šankara ierašanās Vudstokas festivālā un draudzība ar Džordžu Harisonu. Harisona ģitāra skan arī 1997. gadā tapušajā Ravi Šankara albumā “Chants of India”, kurā veikts drosmīgs mēģinājums sacerēt jaunas sanskrita mantras, izmantojot klasiskus vēdiskos tekstus. Tas, ka šis albums kasešu formātā skan arī nomaļās vientuļnieku būdiņās Himalaju pakājē (par to esmu pārliecinājies personīgi 2007. gadā), liecina, ka eksperiments bijis veiksmīgs. Taču otrs iespaidīgākais solis, ko Šankars paspēja izdarīt savā garajā mūžā, ir sadarbība ar Filipu Glāsu pavisam īpašā formā – Glāsa ansamblis izpilda Šankara sacerētos “rietumnieciskos” skaņdarbus, bet Šankara indiešu mūziķu grupa izpilda Glāsa skaņdarbus, kas tikuši sacerēti “indiskā garā”. Grūti pateikt, kas šeit bijis svarīgāks – inovatīvā pieeja vai projekta dalībnieku talants, taču rezultāts ir paliekošs un nozīmīgs vēl aizvien.

YouTube

2. Nusrat Fateh Ali Khan “Mustt Mustt” (1990, Real World Records)

Jāņem vērā, ka žanra nosaukums world music tika mākslīgi radīts pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, lai sakārtotu mūzikas veikalu plauktus un katalogu šķirkļus, kur ar “tautas”, “folkloras”, “reliģiskās”, “tradicionālās” vai “fusion” mūzikas uzlīmēm vairs nepietika, lai darītu klausītājam skaidru, ko tieši viņš pērk. Svarīga loma šajā brīdī bija Pīteram Geibrielam, viņa dibinātajai ierakstu kompānijai “Real World Records” un darbam pie mūzikas Mārtina Skorsēzes filmai “Kristus pēdējā kārdināšana”, kurai iedvesma tika gūta, klausoties, tiekoties un kopīgi muzicējot ar plašu Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Āzijas tradicionālās mūzikas pārstāvju loku. Viens no šajā laikā atrastajiem un uz Rietumiem aizvestajiem bija pakistānietis, senas kavali dziedāšanas tradīcijas dinastijas mantinieks un pārcilvēciski spēcīgas balss īpašnieks Nusrats. Vēlāk “Real World” izdeva pārdesmit albumus ar viņa ierakstiem – gan kopdarbībā ar Rietumu mūziķiem, gan oriģinālā ansambļa pavadījumā, īsinātus, remiksētus, neapstrādātus, oriģinālus. Nusrata veselības stāvoklis un arī balss iespējas mainījās, ir labāki un vājāki ieraksti, taču šis ir pirmais, kas iekaroja milzīgu auditoriju un mainīja daudzu mūziķu priekšstatus par savu profesiju vai misiju. Albumu “Mustt Mustt” producēja kanādiešu ģitārists Maikls Brūks, tituldziesmu remiksēja “Massive Attack”, Nusrata ierakstu fanu lokā ir Bjorka un Trents Reznors. Brūks pēc pāris gadiem ierakstīja vēl vienu albumu ar Nusratu – liriskāko un rietumnieciskāko “Night Song”. Jāpiemin arī mazāk zināmais, taču izcilais Brūka kopdarbs ar indiešu mandolīnistu U. Šrinivasu – “Dream” 1995. gadā. Jebkurā gadījumā – Nusrata ierašanās “Real World” studijā bija notikums, kura ietekmi grūti pārvērtēt.

YouTube

3. Rabih Abou Khalil “Arabian Waltz” (1996, Enja Records)

Ja indiešu mūzika Rietumos ienāca ar eksotisko sītaru, tablu un bambusa flautu, Āfrikas mūzika – ar kalimbu, marimbu un no izžāvēta ķirbja pagatavotu liru, tad arābu mūzikas kulta instruments ir ūds – ģitāras un čella tālais sencis ar izsmalcinātu dizainu un niansētu skaņu. Beirutas mūziķis Rabi Abū Halils ir klasisks bēglis, kas ieradās Vācijā Libānas revolūcijas laikā, te izauga un iepazinās ar eiropiešu džeza mūziķiem no Itālijas, Francijas, Vācijas un Rumānijas. Viņa ierakstu katalogā ir vairāki desmiti brīnišķīgu, daudzveidīgu un konceptuālu ierakstu dažādos instrumentālos sastāvos, arī ūda solo, taču nozīmīgākais un iespaidīgākais droši vien ir deviņdesmito gadu vidū tapušais kopdarbs ar rumāņu vijolnieka Aleksandra Balanesku stīgu kvartetu. Mūzika, kas nevis pārkāpj robežas, bet vienkārši stāv tām pāri.

YouTube

4. Ali Farka Toure with Ray Cooder “Talking Timbuktu” (1994, World Cicuit)

Nevienam nav noslēpums, ka Rietumu mūzika, sākot ar džezu, blūzu un no tiem atvasināto rokenrolu, līdz pat rokam, metālam un britu popam, ir tapusi afrikāņu izcelsmes vergu līdzatvesto tradīciju ietekmē ASV. Ir satraucoši un pat nedaudz spokaini klausīties Austrumāfrikas pigmeju cilšu tradicionālo mūziku, kas ierakstīta dziļi džungļos, un sadzirdēt tur motīvus no “bītlu” dziesmām. Vēl satraucošāk ir bijis vērot, kā afrikāņu mūziķi, kas bērnībā klausījušies Rietumu radiostacijas, tad devušies uz Ameriku mācīties ģitārspēli, atgriežas dzimtenē un kļūst par katalizatoru jaunam blūza vilnim, ko mūsdienās dēvē par Sahāras vai tuksneša blūzu. Viens no ietekmīgākajiem notikumiem šajā ziņā bija Mali ģitārista Ali Farkas Tures iepazīšanās ar amerikāņu ģitāristu Reju Kūderu. Viņu sadarbība albumā “Talking Timbuktu” jau ir zelta klasika, bet Mali muzikālā ainava šobrīd ir spēcīgs iedvesmas avots ne tikai Rietumāfrikā, bet arī Eiropā. Pateicoties viņam, radies arī klejotāju tuaregu ģitārgrupu žanrs, kādā spēlē “Tinariwen”, “Tamikrest”, “Tartit”, Kel Assouf un citi, bet Reja Kūdera iepazīšanās ar pasaules mūziku noveda arī līdz kubiešu “nezināmās” mūzikas skolas “Buena Vista Social Club” atklāšanai, kuru izdošana 1997. gadā, pasaules koncertturneja un Vima Vendersa filma arī ir viens no ietekmīgākajiem pasaules mūzikas faktiem.

YouTube

5. Mulatu Astatke “Éthiopiques Vol. 4” (1998, Buda Musique)

Izcelt vēl kādu kā piekto nozīmīgāko ir pavisam sarežģīti – pēdējo gadu laikā plašākai auditorijai ir atklāti daudzi līdz šim nezināmi muzikāli dārgakmeņi: avangarda mūzika no Bali, Kambodžas psihedēliskais roks, savdabīgā un daudzveidīgā brazīliešu popmūzika, somu tango, dienvidafrikāņu tehno... Būtībā tā ir laikmetīgā mūzika, kas tapusi ārpus Rietumu mūzikas industrijas teritorijas, dažādo tradīciju saplūsme tajā vairs nav rietumnieku niekošanās ar eksotiskiem, no atvaļinājuma pārvestiem suvenīriem, bet gan mūzika, kas tapusi pretējā virzienā – aizņemoties Rietumu instrumentus un metodes, bet izmantojot tās lokālās ierakstu studijās vai deju zālēs. Šajā ziņā joprojām saviļņo tradīcijas, kas attīstījušās un pastāvējušas savdabīgā, nereti noslēgtā vidē, taču spējušas izdzīvot, pateicoties spilgtām personībām. Viena no tādām ir etiopiešu komponists, perkusionists un džeza orķestra vadītājs Mulatu Astatke. Gluži tāpat kā etiopiešu kultūrā spējusi saglabāties unikāla rakstība, senas pareizticīgās kristietības formas, arī etiopiešu mūzikā ir dzirdams kaut kas tāds, ko nav iespējams salīdzināt ne ar ko citu pasaulē. Mulatu Astatkes nozīmīgākais ierakstu albums patiesībā ir kompilācija no septiņdesmito gadu sākuma ierakstiem, kas 1998. gadā izdota necilā franču ierakstu kompānijas sērijā (citi šīs sērijas albumi atspoguļo pavisam citu mūziķu darbību). Lai arī džeza aprindās Mulatu ir bijis zināms un ietekmīgs jau agrāk, plašākai publikai viņu atklāja Džims Džārmušs, divus skaņdarbus izmantojot skaņu celiņam filmā “Salauztie ziedi”.

YouTube

ParMuziku.lv

ParMuziku.lv ir online mūzikas žurnāls, kurā iespējams izlasīt svarīgāko par mūziku Latvijā un pasaulē. Šeit vari atrast ne tikai aktuālās ziņas, ekspertu viedokļus, albumu, DVD un koncertu apskatus, bet arī informāciju par mūzikas biznesa ikdienā neredzamo pusi – autoru un izpildītāju blakustiesībām, ierakstu izpildījumu publiskajā telpā, kā arī mūzikas industriju kopumā.

Par LaIPA

Biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu izpildītāji un fonogrammu producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu fonogrammu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs. Vairāk

Sazinies ar mums!