ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto: Margarita Kosenko Rīgā, 10. maijā, ierakstu studijā Sound Division Studio kopā pulcējās Baltijas audio inženieri, lai dalītos pieredzē, kā arī nodibinātu starptautiskās organizācijas Audio Engineer Society Baltijas nodaļu.
Audio inženieru savienība jeb Audio Engineer Society ( turpmāk tekstā - AES) dibināta 1948. gadā Ņujorkā un šobrīd darbojas 8 reģionos, kas apvieno vietējo nodaļu biedrus. Līdzīgi kā ASV, arī Eiropā ir trīs reģionālās nodaļas, un pa vienai nodaļai ir Āzijā un Latīņamerikā.
Jau kopš organizācijas dibināšanas AES apkopo pētījumus, kas ir kā zināšanu stūrakmeņi audio, akustikas un mūzikas tehnoloģiju attīstībā. Sadarbības un informācijas apmaiņas nolūkos tiek organizētas gan vietējās, gan starptautiskās tikšanās un konferences. Organizācijas biedri diskutē un kopīgi attīsta arī audio tehnoloģijas starptautiskos standartus. Savukārt jauniem AES profesionāļiem pieredzējušu mentoru vadībā ir iespēja celt savu kvalifikāciju, (īpaši šim nolūkam tiek veidotas studentu nodaļas). Visiem AES biedriem pieejama online bibliotēka ar vairāk nekā 17 000 rakstu un pētījumu. Tāpat biedriem ir iespējams piedalīties dažādās sacensībās, iegūstot godalgas, un turpināt savstarpējo saziņu AES biedru portālā.
“Lai gan mēs esam vizuālas būtnes, galu galā mēs maksājam par koncertu tieši skaņas dēļ. Skaņa mums dod vislielāko emocionālo pārdzīvojumu. Runājot par budžeta sadalījumu, ne vienmēr ir jāinvestē dārgās tehnoloģijās, bet noteikti ir vērts investēt tā cilvēka prasmēs un izglītībā, kas audio tehnoloģijas pārvada, “ sacīja Hamburgas tehniskās universitātes profesors Tomass Gorne (Tomas Görne), kurš šobrīd ir arī AES Centrāleiropas reģiona viceprezidents.
Šajā AES Baltijas nodaļas profesionāļu tikšanās reizē savā pieredzē dalījās ar Stinga koncertu skaņu inženieris Hovards Peidžs (Howard Page), kura specializācija ir lielu skaņu sistēmu uzskaņošana un optimizēšana. Viņš uzsvēra, ka koncertu skaņu inženiera prasmes nedrīkst būt atkarīgas no konkrētās koncertvietas specifikas vai skaņu sistēmas.
"Dod klausītājiem to, kamdēļ viņi ir nopirkuši koncerta biļeti! Kad klausītājs nopērk biļeti uz Stinga koncertu, viņš zina, kā jāskan Stinga koncertam. Viņš ir klausījies Stinga mūzikas ierakstus 25 gadu garumā, un zina, ko sagaida no koncerta. Skaņu inženierim ir jāattaisno šīs cerības, protams, gādājot arī par to, lai koncerts būtu enerģiskāks, dinamiskāks, lai būtu kontrasti. Bet, vai vokāls drīkst pazust miksā tikai tāpēc, ka lielās bunga ir par skaļu? Nē! Vai šāda skaņa bija ierakstos? Nē! Stinga koncertam ir jābūt noteiktā līmenī un kvalitātē. Lai koncerta miksā izceltos nianses, bet visam pāri - lai vienmēr būtu saprotami visi vārdi, ko Stings dzied vai saka, “ viedoklī dalījās Hovards Peidžs.
Diskusiju panelī tika apspriests, kā notiek Dziesmu svētku apskaņošana katrā no Baltijas valstīm. Latviju pārstāvēja Andris Ūze, Lietuvu - Valdas Karpuskis (Valdas Karpuska) un Igauniju - Sīms Maesalu (Siim Mäesalu). Savukārt “Sonarworks” prezentēja to, kāds ir ārējo faktoru ieguldījumu austiņu frekvences reakcijas anomālijās.
Kopumā pasākumu apmeklēja 70 skaņu režisori no kaimiņvalstīm un dienas noslēgumā tika dibināta Baltijas nodaļa, kuru vada pārstāvji no katras valsts.
“Tagad, kad oficiāla nodaļa ir dibināta, būs vieglāk organizēt nākošos pasākumus, kuri plānoti Baltijas valstīs. Nākotnē plānojam pievērsties tēmām, kuras tieši mūsu reģionam ir aktuālas,” spriež audio inženieris Krišjānis Geidāns, AES Latvijas nodaļas vadītājs.
Pasākumu atbalstīja audio programmatūras ražotājs Sonarworks un tas tika rīkots ar Mūzikas Eksporta Biroja palīdzību.
