Dziedātājs Andris Ērglis spējis iejusties dažādu mūzikas stilu specifikā, tomēr vislielākos panākumus guvis tieši kā popdziedātājs.
Mūsu mini-anketa aizdevusies līdz Liepājai un ir tikai loģiski, ka šī pilsēta tiek pieminēta arī zemāk. Andris arī uzsver, ka viņam ir īpaši paveicies sadarboties kopā ar visiem saviem jaunības elkiem, neaizraujas ar aizkulišu stāstu atklāšanu un uzskata, ka latviešu mūzikai ir pat ļoti gaiša nākotne.
Kurā brīdī pirmoreiz saprati, ka vēlies kļūt par mūziķi, un kāds bija nākamais solis?
Sapratu jau agrā bērnībā, kad vecāki mani aizveda uz mūzikas skolu. Protams, bērnībā mūzika noteikti nebija mana prioritāte un mēģināju apvienot mūzikas skolu un vokālās nodarbības ar bumbas spēlēšanu kopā ar kaimiņu puikām. Pamazām, gadu gaitā sapratu, ka mūzika man padodas un likās visai loģiski turpināt studijas mūzikas vidusskolā. Nevaru noliegt, ka vēlējos justies kā “īsts liepājnieks” un sekot savu tā laika elku Igo, “Līvu”, “Zodiaka” mūzikas ceļam.
Kura bija pirmā dziesma, kas tev izraisīja patīkamu zosādu? Kas tajā bija tik īpašs?
Tā bija V. Krieviņa un U. Marhilēviča dziesma “Vienīgā” – dziesma pilsētai Liepājai. Tajā ir pateikts tik daudz, šīs sajūtas grūti izteikt vārdos… Šo var saprast, piedzīvot un izdzīvot tikai Liepājā. Tajā visā ir kaut kas ļoti, ļoti īpašs.
Ar kuru Latvijā vai pasaulē zināmu mūziķi tu vēlētos kopā ierakstīt albumu vai vismaz dziesmu un kāpēc?
Man ir ļoti paveicies, ka liela daļa manu sapņu jau ir realizējušies. Man ir bijusi tā laime un liels gods sadarboties ar saviem jaunības dienu elkiem un brīnišķīgiem dziedātājiem: Igo, Zigfrīdu Muktupāvelu, Ingu Pētersonu, Viktoru Lapčenoku. Izciliem latviešu komponistiem: Maestro Raimondu Paulu, Jāni Lūsēnu, Uldi Marhilēviču, Valtu Pūci, manu tuvu draugu Jāni Strazdu. Pateicoties līdzšinējai veiksmīgai sadarbībai, šie cilvēki nav tikai projektos satikti mūziķi, bet gan kas vairāk – uzticami draugi, padomdevēji, manas autoritātes.
Kas ir dīvainākais, ko esi piedzīvojis savā vai varbūt kāda cita mūziķa koncertā?
Hmm, grūti definēt, kas ir dīvains. Es pārformulētu par “spilgtākais”. Katra uzstāšanās gan man, gan citiem mūziķiem katru reizi ir īpaša un neatkārtojama un ar to arī unikāla. Jebkurš pasākums ir izaicinājums man kā mūziķim un diezgan grūti nosaukt kādu vienu konkrētu notikumu… Protams, dažkārt gadās arī pa kādam kuriozam gadījumam, bet par tiem jau parasti zinām tikai mēs – skatuves aizkulisēs…
Kas nākotnē notiks ar latviešu mūziku?
Skatos pozitīvi uz latviešu mūzikas attīstību gan Latvijā, gan starptautiskā arēnā. Mums ir daudz jaunu un talantīgu mūziķu – dziedātāju, komponistu, instrumentālās spēles profesionāļu, diriģentu. Uzskatu, ka mums ir visas iespējas turpināt attīstīt savas profesionālās prasmes, radīt un izpildīt brīnišķīgus muzikālus darbus un priecēt klausītāju sirdis gan Latvijā, gan ārpus Latvijas.