6 startup uzņēmēju kļūdas, no kurām mācīties arī mūzikas biznesā

Raksta attēls - 6 startup uzņēmēju kļūdas, no kurām mācīties arī mūzikas biznesā Foto: www.pixabay.com

05.08.2015 / Antra Bērtule

Kā mūzikas biznesā iemācīties nezaudēt? Lasi tālāk.

Jaunais, strauji augošais interneta resurss Cuepoint piedāvā asprātīgu versiju par to, kā start-up uzņēmēju kļūdas izmantot arī mūzikas biznesā. Šeit būs sešas interesantas atziņas, kuras vērts ņemt vērā.

1. Būt mūzikas mīļotājam, entuziastam un melomānam - tas ir forši. Taču tas nenozīmē, ka visi citi tev apkārt būs tādi paši. Tātad, ne vienmēr personīgā mūzikas gaume un entuziasms palīdzēs radīt produktu, kas patiešām būs vajadzīgs plašākai auditorijai. Ja tev šķiet, ka aplikācija, kur veidot savas pleilistes un ar tām dalīties, ir vajadzīga, padomā divreiz. Varbūt tā šķiet tikai tev un vēl 9 cilvēkiem.

2. Tas noved pie nākamās lietas. Tavi draugi un tuvākie ģimenes locekļi nebūs objektīvi kritiķi, analizējot mūzikas biznesa ideju. Jā, varbūt tavs tēvs pēdējo reizi ar mūziku bija saistīts 1982. gadā, nopērkot The Rolling Stones plati, taču viņš tik un tā priecāsies par visu, ko dari. Vai viņa uzmundrinājums palīdzēs identificēt mūzikas biznesa produktu? Visticamāk, ar to būs par maz.

Interesants video par to, kā izgāzties ar start-up kompāniju un tomēr nezaudēt.

3. Nerēķināšanās ar auditorijas vajadzībām. Viens piemērs. Jaunieši 18-24 gadu vecumā ir viena no aktīvākajām grupām, kas klausās mūziku, dodas uz koncertiem, festivāliem, iegādājas ierakstus. Jā, taču kā ir ar 30+ grupu, kuri arī patērē mūziku, tikai citādos veidos un citādiem mērķiem? Tas, ka lielākā patērētāju grupa, piemēram, apmeklējot koncertus, būtu jaunieši, nenozīmē, ka 30gadnieki arī to nedara. Taču vēlmes ir citas: vai to var savienot ar ģimenes dzīvi, kur likt bērnus, darba dzīve, utt. Tātad, katrai auditorijai savas vajadzības un problēmu risinājumi.

4. Nerēķināšanās ar riskiem mūzikas biznesā. Arī šī industrija visā pasaulē piedzīvo straujas pārmaiņas līdz ar straumēšanas servisu Spotify, Deezer, Tidal u.c. ieviešanu, ierakstu pārdošanas kritumu, milzīgo festivālu industriju, u.c. Neapzinoties riskos, piemēram, prognozējot pārdoto ierakstu skaitu, zaudējumi nav izslēgti. Piemērs. Ja konkrētā mūzikas grupa ir tik populāra, ka pārdos 500-700 (un nevis 3000) savu debijas ierakstu kopiju, tad uz to vajadzētu koncentrēties un atstāt lielākus mērķus vēlākam laikam.

5. Mūzikas bizness jau pēc būtības ir ar augstu riska pakāpi. Nepārzinot tā spēles noteikumus, tā vietā paļaujoties uz principu "no sākuma dari, tad domā", ir liela iespēja, ka koncerttūre, albuma izdošana, aplikācija var gluži vienkārši neatmaksāties/izgāzties/nesanākt.

6. Tu proti programmēt, esi labs grafiskais dizaineris vai bundzinieks. Jauki. Visos gadījumos tev ir vēlme kaut ko radīt mūzikas biznesā vai mūzikā. Taču - vai tas, ka tu to vari izdarīt, nozīmē to, ka tev to vajadzētu darīt un, ar to tiek risināta īsta problēma mūzikas industrijā? Katram pašam ir vērts atrast atbildi uz šo jautājumu, pirms ķerties klāt darbiem.

 

Kādi ir secinājumi? Atrast īstu (nevis izdomātu) problēmu mūzikas biznesā, meklēt unikālus veidus, kā to atrisināt, piedāvājot īstajiem cilvēkiem par īsto cenu. Izklausās pēc plāna.

 

Raksta oriģinālo versiju atradīsi šeit.

ParMuziku.lv

ParMuziku.lv ir online mūzikas žurnāls, kurā iespējams izlasīt svarīgāko par mūziku Latvijā un pasaulē. Šeit vari atrast ne tikai aktuālās ziņas, ekspertu viedokļus, albumu, DVD un koncertu apskatus, bet arī informāciju par mūzikas biznesa ikdienā neredzamo pusi – autoru un izpildītāju blakustiesībām, ierakstu izpildījumu publiskajā telpā, kā arī mūzikas industriju kopumā.

Par LaIPA

Biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu izpildītāji un fonogrammu producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu fonogrammu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs. Vairāk

Sazinies ar mums!