Ar gandrīz nemitīgu smaidu uz skatuves un acīmredzamu kaifošanu par ģitārspēli funk mūzikas ritmos – tāds ir Elvijs Grafcovs, grupas “Very Cool People” virzītājspēks un džeza ģitārists, kā arī ģitārspēles pedagogs Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā un “Yamaha Music School” Rīgas pārstāvniecībā.
Parmuziku.lv palūdza Elviju izvēlēties dažus džeza ģitāristus, no kuriem viņš daudz ko mācījies pats un kurus ieteiktu paklausīties arī citiem. Tas izvērtās par diezgan radošām mokām, jo Elvijs var nosaukt, šķiet, vismaz tūkstoti lieliskus ģitāristus, taču kaut kādā galā tomēr tikām un rezultāts redzams zemāk.
Viens no mūsdienu džeza ģitārspēles galvenajiem aizsācējiem. Viņa ritmiskās un harmoniskās idejas, kā arī melodiskās līnijas, ietekmējušas visus “modernos” džeza ģitāristus, kā Pat Metheny, Bill Frisell, Mike Stern, John Scofield. Fantastiskākie Jim Hall albumi ir “Undercurrent” kopā ar Bill Evans, “Power of Three” kopā ar Michel Petrucciani un Wayne Shorter, “Jim Hall Live!” kopā ar Don Thompson un Terry Clarke un, protams, albums “The Bridge”, kas patiesībā ir Sonny Rollins albums, kurā Jim Hall piedalās. Albums iznāca pēc tam, kad Sonny nolēma nespēlēt koncertus un neveikt ierakstus, bet trīs gadus iet uz Bruklinas tiltu “kačāties” un pēc tam izdeva “The Bridge”, tolaik ierasti klasisko kvartetu atsvaidzinot ar ģitāristu pianista vietā.
Viens no džeza gigantiem. Nav gluži mans iecienītākais, bet nenoliedzami viens no ietekmīgākajiem mūsdienās, no kura daudz ko aizguvušas tādas mūsdienu džeza ģitāras zvaigznes kā Jonathan Kreisberg, Kurt Rosenwinkel, Adam Rogers u.c. Noteikti jāpiemin Pat Metheny albums “Bright Size Life” kopā ar fantastisko basistu Jaco Pastorius.
Tai pašai ģitāristu paaudzei pieder arī viens no maniem mīļākajiem ģitāristiem – John Scofield. Viņam bija arī kopīgs albums ar Pat Metheny “I Can See Your House From Here”, kurā abi spēlē kopā viens otra skaņdarbus, piedaloties fantastiskai ritma grupai – Bill Stewart un Steve Swallow. Runājot par Scofield, noteikti jāpiemin daži supernozīmīgi albumi: “Hand Jive”, “Groove Elation”, protams, arī John Scofield ieguldījums jam band novirzienā – pāris albumi kopā ar viņa “Überjam” komandu, kā arī albumi kopā ar Medeski, Martin & Wood – “A Go Go”, “Out Louder” un “Juice”.
Ģitārists, kurš viena soliņa laikā norauj jumtu trīs reizes. Viņa koncertos publika tiešām rada ovācijas pa trim līdz piecām reizēm viena solo laikā! Neesmu dzirdējis nevienu, kurš soliņus “paceltu” labāk par viņu. Ļoti sportisks ģitārists. Noteikti jāmin viņa albumi, kuros piedalījušies gan John Scofield un Bill Frisell, gan Eric Johnson un Stevie Vai: “Play”, “Big Neighborhood”, “Who Let the Cats Out?”.
No jaunākās paaudzes ģitāristiem mans favorīts ir Jonathan Kreisberg, it īpaši tad, kad spēlē kopā ar Dr. Lonnie Smith.
Un tas nebūt nav viss. Vēl ir Pat Martino, Grant Green, Joe Diorio, Joe Pass, Wayne Krantz, George Benson, Kenny Burrell, Peter Bernstein, Nir Felder, Lage Lund un daudzi, daudzi citi. Dažādas džeza ģitāristu paaudzes iet roku rokā, miksējas un krustojas. Manis minētā nekādā gadījumā nav pat aisberga redzamā daļa. Turklāt runa ir tikai par lielajiem džekiem un džezu. Vēl ir citi stili un ļoti, ļoti daudz fantastisku ģitāristu!
Viens no pirmajiem džeza un elektriskajiem ģitāristiem ASV. C. Christian var uzskatīt arī par vienu no pirmajiem soloģitāristiem, kurš ģitāru parādīja kā solo instrumentu līdzās trompetei un klarnetei Benny Goodman bigbendā. Jo pirms viņa ģitāra bija vairāk kā ritma instruments. C. Christian arī rakstīja mūziku un spēlēja tam laikam fantastiskas improvizācijas, kas ietekmēja nākamās džeza un blūza paaudzes ģitāristus. Piemēram, BB King spēlē dzirdamas daudzas C. Christian ietekmes. Arī Wes Montgomery, bet viņš to aiznesa jau nākamajā līmenī gan harmoniski, gan tehniski.
Viens no C. Christian leģendārajiem gabaliem un soliņiem ar B. Goodman, ko vismaz vienreiz dzīvē jānospēlē katram ģitāristam ir “Flying Home”.