ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto: Ieva Vīksne Uz nenopietni nopietniem jautājumiem šoreiz atbildēja hiphopa antropologs ansis, atklājot savus komiskākos melus un to, kā cītīgā roku darbā nopelnījis naudu pirmajai skaņu tehnikai.
Stereotipus pie malas! Latvijas hiphopa un repa mūzikas lauciņā ansis neatspoguļo nekā no ierastās hiphopa kultūras bravūrības un gangsteru izgājieniem. Par viņa attieksmi liecina arī pārdomātās un nopietnās atbildes uz pieciem, ar mūziku nesaistītiem jautājumiem un vienu jautājumu, kuru viņam uzdod Lauris Reiniks, kurš bija rubrikas pieci+viens iepriekšējais viesis.
Reps, kura muzikālajā pamatā ir banāls, tūkstošiem reižu iepriekš dzirdēts 3-4 akordu motīvs, it īpaši moderni skanošas akustiskās ģitāras vai klavieru izpildījumā. Tas man sabojā jebkādu vēlmi turpināt klausīšanos. Manuprāt, tā ir vienkāršākā metode, lai cilvēkiem vardarbīgi pielipinātu savu mūziku, un tas popmūzikā bezkaunīgi tiek praktizēts jau daudzus gadus, reti izmantojot inovatīvu pieeju. Tāpēc arī neesmu liels popmūzikas klausītājs. Kad šīs banalitātes tiek izmantotas repā, nedod Dievs, piedziedājumā dziedot kādu primitīvu, viegli atmiņā paliekošu frāzi, tad tas ir maksimāli degradējošs pasākums. Vispār vajadzētu ieviest to, ka arī dziesmām klāt tiek rakstītas kaitīgās sastāvdaļas un brīdinājumi, līdzīgi kā pārtikai,lai arī cilvēki, kas mūzikas teorijā orientējas mazāk, saprastu, ko patērē. Piebilde: neskatoties uz to, es gan jau pats kādreiz iemēģināšu šo formulu. Tiesa, citu iemeslu vadīts.
Nemaz neatceros, ka saprātīgā vecumā būtu tā nopietni melojis, (gan jau to atcerētos ar kaunu). Bet nenopietni to daru regulāri un noteikti darīšu vēl - jautrības un sporta pēc, lai pārbaudītu, kurš noticēs un kurš ne. Rezultātā reti kurš no tuvākā draugu loka uzreiz notic, kad stāstu kaut ko, kam it kā varētu arī noticēt. Piemēram to, ka nevaru uzņemt ciemiņus, jo radinieki man pieskatīšanai atstājuši pitonu vārdā Edgars, un viņam nepatīk sveši cilvēki. Jā, man patīk, ka cilvēki filtrē informāciju, pirms izdara secinājumus, un tas attiecas arī uz manas mūzikas faniem. Man hiphopā aktuāla tēma ir sociālā antropoloģija, un klausītājiem ar to nāksies rēķināties.
Man šķiet, ka man nav tādas fiziskas lietas, ko es nepārdotu arī par daudz mazāku summu; sentiments nav mans džems. Bet, ja runa ir par netveramo, es nepārdotu savas prasmes, zināšanas, pieredzi - visu to, ko naudā nevar nopirkt vai aprēķināt un kas ir kļuvis par daļu no manis paša. Ā, nu, vispār tad smadzenes arī negribētos pārdot. Un ausis arī nē.
Mēģinātu ātri iemācīt visu to, ko tagad protu. Censtos pārliecināt par to, ka par daudzām lietām, par ko tolaik uztraucos, nevajadzētu uztraukties. Viss labais pie manis ir atnācis ļoti lēni, pamazām un pamatīgi. Ā, tad vēl noteikti pastāstītu par to, kas attālākā nākotnē mainīsies latviešu repā. Bet, pieņemu, ka 17-gadīgais es varētu sākt domāt, ka tiek nests cauri, kaut vai Arstarulsmirus dēļ, kura transformācija arī reālajā laikā bija diezgan sirreāla .
Drausmīgu darbu neesmu strādājis, bet daudziem, nezinu kāpēc, ir pagrūti iedomāties, ka esmu kādu laiku strādājis roku darbu — labojis automašīnu salonus (pārsvarā — sēdekļus). Darbnīca atradās Maskačkā, es tur darbojos apmēram gadu, laikā starp vidusskolu un augstskolu. Visu to laiku dzīvoju ļoti taupīgi, jo krāju (un veiksmīgi arī sakrāju) naudu pirmajai skaņu tehnikai, ko izmantoju, lai mammas Torņakalna dzīvoklī laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam ierakstītu dažus par latviešu hiphopa pagrīdes klasisku dēvētus repa ierakstus. Tas palīdzēja saprast prioritātes, kuras tolaik dzīvē biju un lielā mērā joprojām esmu nostādījis.
Atbilde uz Laura Reinika jautājumu:
Lauris Reiniks. Izklausās pēc viņa dziesmas nosaukuma. Es arī iztēlojos video. Pirmajā brīdī šķiet, ka pie jūras.
Un šāds būs anša jautājums uz kuru nākamajā reizē atbildēs kāds cits pašmāju muzikālais darbonis: Cik Tu daudz domā par savu mērķauditoriju brīdī, kad raksti/radi mūziku? Cik liela nozīme tam ir radošajā procesā?
