Festivāla Skaņu mežs mirkļi

Skaņu meža programma raisa plašu individuālo sajūtu gammu, taču, šķiet, kulminācijas mirkļus klātesošie izbaudīja kopā – it īpaši 2. oktobrī Palladium koncertzālē elektroniskās mūzikas producenta Squarepusher uzstāšanās laikā.  Squarepusher uzstāšanās bija vizuāli krāšņa, futūristiska vīzija. Uz skatuves bija novietoti divi ekrāni, kopā veidojot stūri, un arī paša mūziķa baltais skafandrs  pildīja ekrāna funkciju. Mākslinieka Krisa Kaningema veidotās video projekcijas un Squarepusher mūzika kopā veidoja hipnotiksu savienību, līdz ar to mūziķa uzstāšanos var raksturot pavisam kodolīgi – skaista!

9. un 10. oktobrī Skaņu meža ietvaros izskanēja 14 priekšnesumi. Tā, piemēram, piektdienas naktī klātesošos no sēdvietām augšā uzcēla Rrose, kas izpildīja skanējumā maigu, bet muzikālā attīstībā intensīvu un hipnotizējošu tehno. Par pārsteigumu parūpējās Hilde Sofija Tāfjorde, kas klātesošajiem atskaņoja viņus pašus. Mūziķes instrumenti – jūtīgi mikrofoni, bet skatuve un saspēles biedri - atrasti Mūzikas nama Daile vidē. Sestdienas vakara eksperiments bija komponista Jākoba Ulmana klusā mūzika. Tā tika izpildīta tik klusu, ka pavisam dabiski skaņu tu sāc meklēt sevī. Un sevī ieklausīties nav nemaz tik viegli, vai ne?

Kristofa Hīmana skaņu kolāžas bija stātsnieciskas. Tās radīja filmas skaņu celiņa sajūtu un mudināja skaņai piedēvēt formu - mehāniskas ierīces, uguns liesmu degšanas skaņa.

Viens no otrā koncertvakara gaidītākajiem priekšnesums bija saksofonista, Eiropas brīvās improvizācijas pioniera, Pētera Brocmana, kontrabasista Džona Edvardsa, bundzinieka Stīva Noubla un perkusionista Džeisona Adašēvica brīvā improvizācija. Katrs mūziķis, klausītājiem pazīstams pats par sevi kā individualitāte, spēlējot kopā kvartetā, Skaņu meža priekšnesuma sākumā radīja muzikāli nokaitētu, saspringtu atmosfēru, kas spēles gaitā pakāpeniski ieguva struktūru - ritmisko zīmējumu, aizvedot klausītājus līdz loģiskai izskaņai.

Ņujorkieši Zs Rīgā bija ieradušies jau ceturtdienā 8. oktobrī, kad Aristīdā bija dzirdami kā dīdžeji. Piektdienas naktī Zs sniegums bija kontrastiem bagāts - dzīvo instrumentu skaņai mijoties ar mehānisko, skaņai ar troksi, uz ekraņa zibot deformēta attēla kolāžām.

Noslēdzošā koncertvakara viens no gaidītākajiem māksliniekiem bija elektroniskās mūzikas producenta Džeimsa Holdena uzstāšanās kopā ar bundzinieku. Zāle tika atbrīvota no krēsliem, un publika drūzmējās pie skatuves.  Bungu skaņa un elektronikas sintēze ir dzīvīgs savienojums – ar rokmūzikas enerģiju un ar deju mūzikas izturību. Sajūsmināts klausītājs par savu deju laukumu bija izvēlējies skatuves kreiso stūri, mudinot klātesošos deju kustības izpaust vēl intensīvāk. Holdena priekšnesumu papildināja video projekcijas.