Šādi man jau agrā bērnībā teica mamma kādā no tām reizēm, kad niansēti apspriedām mūzikas vērtību, spēlēšanas kvalitāti, kā arī mākslas klātbūtnes jēgu cilvēka dzīvē. Arī šodien, kad leģendārajam latviešu pianistam ir 83, viņa spēles manieri nevar sajaukt ne ar vienu citu.
Protams, tam ir iemesls, kuru Raimonds Pauls atminējās, kad diskutējām par vingrināšanās nozīmi mūziķa attīstībā:
Tā saucamais tonis… nu, savulaik tā bija diezgan pastulba atbilde, ko es pateicu saviem kolēģiem konservatorijā uz šo jautājumu: “Pasēdiet jūs krogā 20 gadus un jums ar tāds būs!” Bet tur ir savi pamati tam. Tas ir, tā teikt, izspēlēts uz visneiedomājamākajiem instrumentiem.
R. Paula meistarība un muzikālais (dzīves) pamats zem kājām dzirdams, piemēram, pianista izpildītajā Huana Tizola un Djūka Elingtona (Juan Tizol, Duke Ellington) skaņdarbā “Caravan”.
Nereti mēdz diskutēt par to, kas un kāpēc publiku piesaista mūziķim. Šo ļaudis piesaistošo magnētu var dēvēt ļoti dažādi, bet būtība tam ir, iespējams, mazliet triviāla, taču mūžīga - nesavtīga mīlestība uz (nevis pret) savu darāmo. 70to gadu beigās ierakstītā ar garšīgām, viegli aizturētām un Paulam tik ļoti raksturīgām sinkopēm pildītā improvizācija ir tikai viens no daudzajiem piemēriem tam, kas ir šī mūziķa mazliet maģiskā pievilkšanās spēka pamatā.
Atskatoties pagātnē, Raimonds Pauls, kā sacīt, has seen it all, un viņa dzīve un karjera ir bijusi visādā ziņā krāšņu notikumu pārpilna. Mazajā Raimondā ieaudzinātais strādīgums spējis attīstīt karjeru, veikt tehniski un fiziski ne katram mūziķim pa spēkam esošus mājas darbus, kā arī līdzēt pašam sev tikt galā ar dažnedažādām dzīves situācijām.
12. Janvārī Maestro svinēja savu astoņdesmit trešo dzimšanas dienu. Parmuziku.lv pievienojas sveicējiem un sūta sirsnīgus sveicienus!