Ja Latvijas mūziķiem būs lielāka iespēja, ka viņus atskaņos radio, arī darbi kļūs kvalitatīvāki

Raksta attēls - Ja Latvijas mūziķiem būs lielāka iespēja, ka viņus atskaņos radio, arī darbi kļūs kvalitatīvāki Foto: Inese Grīnberga

07.08.2015 / Parmuziku.lv

Spilgtākie citāti no nupat notikušās diskusijas par Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru medijos.

Līdz ar LaIPA Mūzikas patēriņa indeksa rezultātu prezentāciju notika arī diskusija par Latvijā radītas mūzikas īpatsvara noteikšanu radiostacijās. Dalībnieki pārrunāja Latvijas mūzikas attīstības tendences un diskutēja par to, vai mūzikas īpatsvara noteikšana attīstītu Latvijas mūziķu sniegumu un ierakstu kvalitāti, kā arī kādas izmaiņas varētu rasties radiostacijām, ja tiktu pieņemtas izmaiņas likumā, kas nosaka konkrētu atskaņojamo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru.

Diskusijā piedalījās:

  • LaIPA izpilddirektore Liena Grīna,
  • Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka,
  • mūzikas žurnālists Jānis Žilde,
  • Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports izpilddirektore Agnese Cimuška
  • Radio personība un dīdžejs Toms Grēviņš,
  • Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas juriskonsulte Aiga Grišāne.

Diskusiju vadīja LaIPA valdes loceklis un mūziķis Kārlis Būmeisters.

(No kreisās: Agnese Cimuška, Liena Grīna, Gunta Līdaka, Toms Grēviņš, Jānis Žilde) 

Prezentētie dati, kas parāda, ka biežāk izvēlas ārzemju mūziku, ir tikai tāpēc, ka cilvēki nezina, kur meklēt kvalitatīvu pašmāju mūziku. Latvietim priekšstats par Latvijā radītu mūziku rodas no televīzijas šoviem.

Jānis Žilde, mūzikas žurnālists

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijā radīta mūzika gadu gaitā kvalitātes ziņā ir attīstījusies, un pašlaik tas ir konkurētspējīgs produkts. Taču būtu jānodala Latvijā radītu mūziku eksportam, no tās, kas ir paredzēta tikai un vienīgi pašmāju tirgum.

Ir jādomā, kā palīdzēt tiem māksliniekiem, par kuriem ir zināms, ka viņi pāri mūsu valsts robežām prom nedosies.

Toms Grēviņš, radio dīdžejs

“Mums vajadzētu runāt par mūziku, kas ir radīta, lai atskaņotu tieši šeit, šajā teritorijā. Un tieši tāpēc tā arī ir īpaša. Katrā valstī mēs varam atrast savas Olas, savu Prāta Vētru, savu Donu. Un nonākot kādā citā valstī mēs bieži vien nesaprotam, kas ir viņu mūzikas zvaigznes. Tieši tāpat šo valstu iedzīvotāji nesapratīs, kāpēc mēs sadodamies rokās, kad skan Prāta Vētra,” norādīja Grēviņš.

Turpinot diskusiju par ierosinātajiem priekšlikumiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas pašlaik paredz 30% īpatsvara noteikšanu Latvijā radītas mūzikas atskaņošanai radiostacijās, diskusijas dalībnieki pauda, ka nozīmīgs ir šo grozījumu konteksts. Kultūras ministrijas pārstāve Aiga Grišāne uzsvēra, ka svarīgi ir ievērot EK noteikto preču un pakalpojumu kustības brīvību, kas attiecas arī uz mūziku. Šādu izmaiņu ieviešanas pamatā var būt vienīgi kultūras aizsardzības veicināšana. Tādēļ formulējumam par to, kas ir Latvijā radīta mūzika jābūt maksimāli precīzam.

Sākumā varam runāt par nozares vienošanos un labo gribu un sākt palielināt īpatsvaru tāpat, bez likuma grozījumiem. Tādējādi mums nebūtu jāsaskaras ar Eiropas Komisijas regulējumu.

Aiga Grišāne, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas juriskonsulte 

Pašreizējie Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas mūzikas eksports priekšlikumi paredz, ka par Latvijā radītām tiktu uzskatītas tādas fonogrammas, kuras atbilst vismaz trīs no šiem nosacījumiem:

  • fonogrammas teksta autora piederība ir Latvijas Republikai,
  • fonogrammas mūzikas autora piederība ir Latvijas Republikai un/vai Eiropas Savienības dalībvalstīm,
  • fonogrammas izpildītāja piederība ir Latvijas Republikai,
  • fonogrammas producenta piederība ir Latvijas Republikai un/vai Eiropas Savienības dalībvalstīm,
  • fonogrammas teksts ir latviešu valodā.

 

(No kriesās: Jānis Žilde, Aiga Grišāne, Kārlis Būmeisters)

30% ir labāk nekā nekas. Tas nav pārāk radikāls lēciens. Bet jāiejūtas arī radiostaciju ādā, pārāk radikālas izmaiņas programmā var rezultēties ar klausītāju atbirumu. Protams, ja izmaiņas notiek pakāpeniski un gadu gaitā, tas var izdoties.

Jānis Žilde

Komercmedijiem ir noteikums, cik ilgi drīkst atskaņot komercreklāmu. Ja tiks radīts noteikums, cik ilgi jāatskaņo Latvijā radīta mūzika, nekas cits neatliks, kā apsēsties un izdomāt, ko ar šo noteikumu darīt un kā īstenot.

Toms Grēviņš

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka norādīja ka, ja tiks ieviests mūzikas īpatsvars un komercradio biznesā tas kļūs neizdevīgi, tiks meklēti vai nu veidi, kā apiet šo noteikumu, vai notiks pāreja uz citu apraides formu, piemēram, interneta radio.

Īpatsvara palielināšana radiostacijās neatrisinās mūzikas telpas attīstības jautājumu. Ja tiks pieņemti grozījumi, radiostacijas atskaņos vienas un tās pašas grupas, kuras klausītājiem patīk. Jautājums, vai mēs nevaram uz šo lietu paskatīties plašāk?

Gunta Līdaka

 

(no kreisās: Gunta Līdaka, Agnese Cimuška, Liena Grīna)

Diskusijas dalībnieki vienojās, ka radiostacijas ir būtiska platforma pašmāju mūzikas attīstības veicināšanā. Tādēļ jauniem Latvijas mūzikas ierakstiem ir jāsniedz plašākas iespējas nokļūt radio rotācijā.

Cik daudz potenciāli labas grupas ir parādījušās pie apvāršņa un aplauzušās pēc pirmā singla, jo to neviens nav vēlējies atskaņot? Ja būtu platforma jaunajām grupām, konkurence augtu un arī kvalitāte paaugstinātos.

Jānis Žilde

"Ir nepieciešams līderis. Agrāk radio SWH ļoti strādāja uz latviešu mūziku. Ja to spēlēja SWH, to sāka spēlēt arī citās radiostacijās. Iespējams mums ir nepieciešams sabiedriskais medijs, kas kļūst par līderi citiem medijiem. Ja Latvijas mūziķiem būs lielāka iespēja, ka viņus atskaņos radio, arī darbi kļūs kvalitatīvāki un tajos tiks vairāk ieguldīts, " pārdomās dalījās Jānis Žilde.

Toms Grēviņš minēja arī ārzemju piemērus.

"Ņemsim par piemēru BBC Introducing. Viņi atlasa jaunos māksliniekus, ved pa festivāliem, kur mūziķi uzstājas uz BBC skatuvēm, rada īpašus radio raidījumus un tagad, kad ir pagājuši desmit gadi, no šī projekta nāk pasaules līmeņa mākslinieki." 

NEPLP izveidoja Latvijas Radio 5 tieši ar tādu mērķi – atbalstīt jaunos Latvijas izpildītājus. Sabiedriskajā pasūtījumā jau ir iekļauts konkrēts jaunās latviešu mūzikas apjoms.

Toms Grēviņš

"Pēc pusgada ēterā Radio Pieci no kopējās programmās atskaņoja 30% Latvijā radītas mūzikas. Pēc kāda laika es sāku saņemt mājienus, kur ir šie procenti. Bija veikts monitorings un, ja nevar sadzirdēt latviešu valodu, izrādās tā nav Latvijā radīta mūzika. Es sapratu, ka mums nav monitoringa sistēmas, kas spētu radīt šādu statistiku. 

30% nozīmē 4-5 dziesmas stundā. Es joprojām eksperimentēju ar proporcijām, kā mūziku likt, lai tā būtu saistoša auditorijai," pieredzē dalījās Grēviņš.

 

(No kreisās: Toms Grēviņš, Jānis Žilde, Aiga Grišāne, Kārlis Būmeisters)

Diskusijā tika atzīts, ka kopumā trūkst valsts atbalsta populārās mūzikas žanram, kāds tas, piemēram, ir klasiskās mūzikas jomā. Tāpēc īpatsvara noteikšana Latvijā radītas mūzikas atskaņošanai radiostacijās ir tikai viens no veidiem, kā valsts varētu veicināt mūzikas jomas attīstību Latvijā.

Finansiālais aspekts ir būtisks, jo Latvijā lielākoties mūzikas radīšana ir hobijs. Pa dienu mūziķi strādā citā darbavietā un vakarā iegulda savus līdzekļus, un rada skaņdarbus. Mēs rosinām šos regulējumus, lai runātu arī par Latvijas kultūras telpas saglabāšanu.

Agnese Cimuška, Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports izpilddirektore

 

Pilnu diskusiju iespējams noskatīties LETA tiešraižu arhīvā:

ParMuziku.lv

ParMuziku.lv ir online mūzikas žurnāls, kurā iespējams izlasīt svarīgāko par mūziku Latvijā un pasaulē. Šeit vari atrast ne tikai aktuālās ziņas, ekspertu viedokļus, albumu, DVD un koncertu apskatus, bet arī informāciju par mūzikas biznesa ikdienā neredzamo pusi – autoru un izpildītāju blakustiesībām, ierakstu izpildījumu publiskajā telpā, kā arī mūzikas industriju kopumā.

Par LaIPA

Biedrība „Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kur apvienojušies pašmāju un ārvalstu izpildītāji un fonogrammu producenti, lai iestātos par savām tiesībām un saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu fonogrammu izmantošanu Latvijā un ārvalstīs. Vairāk

Sazinies ar mums!