ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Publicitātes foto Nedēļas nogalē Liepājā notika nu jau piektais LMT Summer Sound festivāls. Lūk, 10 iemesli, kāpēc lielākā pludmales ballīte šogad bija patiešām izdevusies!
Šobrīd pieminēt laika apstākļus kā lielu plusu LMT Summer Sound notikumos kādam varbūt varētu šķist nedaudz absurdi, taču visi, kas bija Liepājā, man noteikti piekritīs. Pēc pamatīgās pludmales applūšanas un milzīgā lietus ceturtdien un piektdienas rītā visā pārējā laikā nokrišņu teju nebija nemaz, savukārt sestdiena pat bija ļoti saulaina. Šādi apstākļi noteikti ielika labu pamatu kārtīgai festivāla baudīšanai.
Iepriekšējos gados LMT Summer Sound ne reizi vien nepārdomāti tuvu viena otrai esošas skatuves bojāja viena otras skaņu, īpaši jau pludmales zonā. Šogad tā nenotika, un, aizejot uz kādu vietu pat tad, kad pūlis bija milzīgs, bija iespējams saklausīt tieši to, uz ko biju ieradies.
Apocalyptica esot nospēlējuši vairāk nekā 160 koncertus pēc kārtas, taču šis varēja arī nenotikt, jo plūdu dēļ grupa laikā netika uz savu skaņošanos, kas apdraudēja visu priekšnesuma norisi. Par laimi, tika atrasts risinājums, viņus noliekot uz Cēsu Alus skatuves, kur grupa nospēlēja patiešām lielisku un enerģisku koncertu, kas patīkami pārsteidza daudzus, kam ikdienā somu mūzika nešķiet saistoša. Arī mani.
Apocalyptica nedienas ceļu uz lielo skatuvi pavēra divām lieliskām grupām, kuras citkārt tur šogad nebūtu nokļuvušas – Super Besse un Indygo. Baltkrieviem nedaudz nepaveicās, jo, uzstājoties kā pašiem pirmajiem, ļaužu viņu priekšnesumā bija gaužām maz, par ko arī pati grupa izskatījās patiesi apjukusi, taču tāpat viņu mūzika izskanēja patiešām spēcīgi. Toties nule kā albumu Stars publicējušajiem Indygo gan viss izdevās teju perfekti, un liekas, ka blices priekšnesumu vēroja gandrīz visi cilvēki, kas tolaik atradās festivāla teritorijā.
Vismaz man šis bija, iespējams, lielākais pārsteigums visa festivāla, jo negaidīju, ka Jāņa koncerts varētu būt tik labs. Bruņojies ar astoņu cilvēku lielu pavadošo mūziķu komandu, Stībelis izpildīja gan dziesmas no jaunā albuma 2 pasaules, gan arī vecos hītus, kārtīgi izdancinot pat tos, kas ikdienā viņa mūzikai cenšas mest līkumu. Par to esmu drošs, jo pats zinu vismaz sešus tādus piemērus.
Abās festivāla dienās, manuprāt, visenerģiskākie priekšnesumi notika pāris stundas pēc pusnakts miniatūrajā Liepājas Dzintara skatuvē, kurā piektdien sevi no vislabākās puses atrādīja The Big Bluff, savukārt sestdien – Age Of Stones. Neiztrūka gan grupu sviedru litri, gan trakas fanu dejas un pat mošpiti – viss kā jau tam būtu jābūt rokšovu labākajās tradīcijās.
Festivāla otrajā dienā uz galvenās skatuves divi pašmāju izpildītāji pēc kārtas pulcēja tādus pūļus, ar ko varēja sacensties vien Mumiy Troll. Musiqq koncerts bija nedaudz plašāk apmeklēts, un arī publika kopumā tajā bija aktīvāka, skaļāk vai klusāk, bet, dziedot līdzi gandrīz katru vārdu visu laiku. Tiesa, tādu kulmināciju kā Aminatas Love Injected viņiem sasniegt neizdevās. Būtībā – neizdevās nevienam, tāpēc būtu bijis patiešām skaisti, ja ar šo dziesmu arī būtu vispār noslēgusies galvenās skatuves programma. Nico & Vinz nebija slikti, bet šie latvieši pūlim pie sirds gāja labāk.
Man liekas ļoti simpātiski tas, ka festivāla otrajā dienā ikviens pilnīgi bez maksas līdz pat 17:00 var iekļūt LMT Summer Sound teritorijā un baudīt visus pasākuma labumus. Tas iedod pasākumam papildus dzīvību, turklāt tādas foršas atrakcijas kā krāsu skrējiens bez daudzajiem liepājniekiem neizskatītos tik iespaidīgi. Jo vairāk cilvēku jo jautrāk!
Jau ierasti viens no LMT Summer Sound jautrākajiem mirkļiem ir Spotify ballīte ar Tomu Grēviņu, kurā dziesmas pasūta tikai publika. Šoreiz to rotāja arī divi Olas koncerti, kas vēl vairāk nostiprināja nelielās pludmales skatuves pozīcijas kā galvenajai nakts ballīšu vietai.
Šis punkts, iespējams, ir pats galvenais visā sarakstā – šogad LMT Summer Sound izlaboja galveno kļūdu, kas iepriekšējos gados man kā festivāla apmeklētājam traucēja to pilnībā izbaudīt – labu mūziku piedāvājot ne tikai vakarpusē, bet arī pa dienu, pēcpusdienā un naktī. Šogad gandrīz nemaz nebija tādu mirkļu, kad nav koncertu, ko būtu interesanti klausīties, un tas kopējo festivāla pēcgaršu padara daudz, daudz labāku.
