ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto: Alvaro Felipe/Unsplash Kopš kompaktdisku ēras norieta mūzikas industrija piedzīvojusi ievērojamu finansiālu kritumu, kas apdraudēja gan pieredzējušu mākslinieku karjeras, gan jauno talantu potenciālu. Taču mūzikas industrija atgūstas - jau ceturto gadu pēc kārtas pieaudzis apgrozījums.
Salīdzinājumā ar 2017. gadu, pērn pasaulē pārdots par 9,7% vairāk mūzikas kopumā, vēsta Starptautiskā fonogramu industrijas federācija (IFIP). 2018. gadā mūzikas industrijas apgrozījums pieaudzis par 9,7%, sastādot jau 19,1 miljardu ASV dolāru. Lielā mērā tas noticis pateicoties straumētās mūzikas patēriņam, kas pērn palielināja apgrozījumu par 33%.
Neskatoties uz iepriecinošajiem datiem, mūzikas industrija pasaulē joprojām ir tālu no savas ‘’zelta ēras’’ skaitļiem gadsimtu mijā. Proti, 2018. gadā pārdotā mūzika tikai nedaudz pārsniedz pusi no 1999. gadā apjoma.
Grafikā attēlots fiziskā un digitālā formāta mūzikas apgrozījums kopš gadsimtu mijas.
Pēc IFIP datiem šobrīd par mūzikas straumēšanu maksā aptuveni 255 miljoni cilvēku visā pasaulē. Straumēšanas pakalpojumu sniedzēji arī ir atbildīgi par 47% no visa mūzikas industrijas tirgus apgrozījuma.
Straumēšanai tiek dota priekšroka ne tikai pār kompaktdiskiem, bet arī mp3 formāta mūziku. Kāmēr fiziskā formāta mūzika patērēta par 10% mazāk, tikmēr digitālo lejupielāžu apgrozījums sarucis par ievērojamu 21%.
Pēc LaIPA (Latvijas Izpildītāju un Producentu apvienības) veiktā pētījuma - "Mūzikas patēriņa indekss", kas tiek veikts Latvijā sadarbībā ar KANTAR TNS jau kopš 2016.gada, norādā uz to, ka straumēšanas apjoms Latvijā turpina augt ik gadu, sarūkot CD/ DVD apjomam. Tomēr viss populārākais mūzikas paterēšanas avots ir radio.
Neskatoties uz šķietamu fiziskā formāta padošanos straumēšanai, vinila plates jau 13. gadu pēc kārtas piedzīvo apgrozījuma kāpumu – pērn tie bijuši 6%.
Kā mūziķi pelna ar straumēšanu?
Lielākā daļa mūzikas straumēšanas servisu ienākumus gūst no reklāmdevējiem un saviem abonentiem, no tiem daļu maksājot mūzikas autoriem kā autoratlīdzību.
Lielākie straumēšanas sevisi par katru klausījumu maksā atšķirīgi. Pēc ‘’Digital Music News’’ sniegtās informācijas Spotify pašlaik par vienu klausījumu maksā 0,00416975 eiro, bet YouTube vien 0,000652379 eiro. Turklāt, varam sagaidīt izmaiņas YouTube norēķinu kārtībā, par labu autoriem un izpildītājiem, līdz ar Eiropas Savienības padomes pieņemto Direktīvu par Autortiesībām vienotā tirgū.
Tātad, kā piemēru ņemot grupas ‘’Instrumenti’’ dziesmu ‘’HES un Tu’’ varam aptuveni izskaitļot, ka ar gandrīz 400 tūkstošiem klausījumu iekš Spotify, ar straumēšanas palīdzību nopelnītais būtu aptuveni 1665 eiro.
Toties repera anša un Kristīnes Pāžes kopdarbs ‘’Zemes stunda’’ ar aptuveni 2,6 miljoniem skatījumu iekš YouTube - teju 1700 eiro.
Par straumēto mūziku, piem. Spotify, producenti un izpildītāji samaksu iekasē paši (ar izplatītāju starpniecību), taču par katru reizi, kad darbs ar straumēšanas servisu palīdzibu ticis atskaņots kādā publiskā vietā vai kāda uzņēmuma telpās (kafejnīcā, uzgaidāmajā telpā, pasākumā utml.) Muzikālo darbu tiesību kolektīvs (Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA)) , atbildīgs par autoratlīdzības ievākšanu, sadali un izmaksu autoriem, bet LaIPA par izmaksu mūzikas izpildītājiem un producentiem.
