Kad mūzika ļauj iemantot nemirstību

23.04.2019 / Aiga Leitholde

Kad laicīgai dzīvei ir pienācis gals, māksla un mūzika tās autoram var nodrošināt nemirstību. Piedāvājam atskatīties uz sešiem stilistiski atšķirīgiem, ļoti talantīgiem māksliniekiem, kuri šobrīd vairs nav starp mums, taču viņu atstātais mantojums iepriecinās, izdancinās, mierinās, mācīs un iedvesmos vēl nākamās paaudzes.

Aviči (Avicii) (1989. – 2018.)

Tims Berlings, labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu Avicii, bija ārkārtīgi veiksmīgs zviedru dīdžejs un producents. Sācis ar hausmūziku, vēlāk mūziķis starpā apvienoja dažādus stilus, darbojoties “folktronica” žanrā, iegūstot savu, tūlīt atpazīstamu rokrakstu un komerciālus panākumus. Diemžēl mūziķis šķīrās no dzīves 28 gadu vecumā.

Maks Millers (Mac Miller) (1992. – 2018.)

Maka Millera radošo darbību raksturoja tiekšanās pēc autentiskuma . Millera mūziku var dēvēt par melodisku, dvēselisku, labi pārdomātu hiphopu (vēlāk arī R&B). Maka Millera vārds mūzikas industrijā paliks arī ar komerciāliem rādītājiem, kurus viņš sasniedza laika posmā no 2010. – 2013. gadam. Laikabiedri mūziķi atceras kā visjaukāko cilvēku - viņš atbalstīja jaunos mūziķus un lieliski satika ar industrijas “Haizivīm”, un Maku slavēja arī mūzikas kritiķi. Diemžēl Maks devās mūžībā jau 26 gadu vecumā.

Kīts Flints (Keith Flint) (1969. – 2019.)

Kīts Flints bija viens no 90. gadu kulta grupas “The Prodigy” dibinātājiem. “The Prodigy”, apvienojot elektroniku ar pankiem raksturīgo ekscentriskumu, revolucionizēja deju mūziku – “pankroks reiva paaudzei”. Flints bija grupas vokālists, pamanāms vizuāli, un prātā paliekošs caur enerģētiski uzlādēto skatuves performanci un patiesumu, kas iedvesmoja neskaitāmus sekotājus muzikālai attīstībai, gan pavisam personīgām atziņām: “Kīta piemērs ļāva arī citiem sist krustā savus dēmonus turpat naktsklubā,” mūziķi piemin laikraksts “The Guardian”.

Skots Volkers (Scott Walker) (1943. – 2019.)

Skots Volkers savu karjeru sāka 20. gadsimta 60. gados kā grupas “The Walker Brother” dalībnieks, laika gaitā pievēršoties arvien eksperimentālākai mūzikai. Viņa mūziku varētu apzīmēt kā avangardisku popmūziku – melodiska prātā paliekoša, bet arī individuālistiska. Volkers bija baritons, kas savu balsi izmantoja izsmalcināti un graciozi, radot pārpasaulīgu atmosfēru. Volkeru savā mūzikā citē un par iedvesmas avotu sauc tādi mūziķi kā Braiens Īno, Toms Jorks no “Radiohead”, Alekss Tērners no “Arctic Monkeys”, “Efterklang” un citi.

Areta Frenklina (Aretha Franklin) (1942. – 2018.)

Soulmūzikas karaliene Areta Frenklina būtiski ietekmējusi Amerikas populārās mūzikas skanējumu gan muzikāli, gan tēmu un publiskās uzstāšanās veidā. Viņa lieliski pārvaldīja arī džeza, blūza, R&B mūziku ne vien kā dziedātāja, bet arī kā pianiste un mūzikas autore. Frenklina iedrošināja sievietes cienīt un mīlēt pašām sevi un sagaidīt cieņpilnu attieksmi pret sevi ģimenē, sabiedrībā kā, piemēram, dziesmās "Respect" un "(You Make Me Feel Like) A Natural Woman". Par cilvēktiesībām, Afroamerikāņu tiesībām un sieviešu tiesībā mūzikā arī publiski paužot savu viedokli, piedaloties protestos. Frenklina bija pirmā sieviete, kas uzņemta Rokenrola slavas zālē.

Vinnijs Pols (Vinnie Paul) (1964. – 2018.)

Vinnijs Pols bija bundzinieks tādās leģendārās metāla grupās kā “Pantera”, “Hellyeah”, kur ar savu spēles stilu piešķīra kopējais metāla mūzikas skatuvei grūvīgumu. Viņš izcēlās ar precizitāti, savu īpašu skanējumu, kurā atklājās mūziķa erudīcija par dažādiem mūzikas stiliem, kā arī lieliskām tehniskajām zināšanām. Jaunajiem censoņiem Vinnijs ieteica klausīties “Led Zeppelin” Džonu Bonemu, ieklausīties sevī pašā esošajā pulkstenī un netiekties pēc pārāk sterilas vai pārlieku sarežģītas skaņas – vienkāršībai piemīt liels skaistums!

Sesils Teilors (Cecil Taylor) (1929. – 2018.)

Džeza pianists Sesils Teilors savu ceļu sāka kā klasiskās mūzikas pianists, bet vēlāk - 20. gadsimta 50. gados mainīja džeza mūzikas vēsturi – viņš bija viens no džeza brīvās improvizācijas kustības aizsācējiem. Improvizācijai viņš pievērsās kā savdabīgam kustības fenomenam, skaņas atdalot vienu no otras un tomēr saglabājot vienotu mūzikas plūdumu. Teilors bija arī dzejnieks, kas savos koncertos labprāt lasīja arī dzeju - sirreālu un simbolisku.