ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Fotokolāža, publicitātes foto "Visas dziesmas gan nav 100 % autobiogrāfiskas un tādas nemaz nevarētu būt, jo cilvēku dzīves ir pārāk garlaicīgas. Tomēr - kaut arī dziesma nav pilnīgi autobiogrāfiska, tā tomēr ir manas iztēles radīta." - saka Kalvis Bormanis.
Šī gada pavasarī grupa “Rīgas Modes” izdeva savu otro albumu “Fantastiski”. Mūziķi atzīst, ka albumā ir vairākas dziesmas, kas ir bijušas ierakstītas kādu laiku atpakaļ un tagad pa jaunu pārveidotas. Tāpēc apsēdāmies apspriedām visas “Fantastiski” dziesmas vienu pēc otras. Sarunā aktīvākie ir Kalvis Bormanis un Reinis Papulis, klusējot ar savu klātbūtni biedrus atbalstīja arī Andris Apīnis.
Kalvis: Atceros, kā radās šī dziesma. Tolaik man bija “Blur” periods, un mēs bijām izdomājuši uztaisīt savu versiju par “Charmless Man”, taču tā īpaši neskanēja. Dziesma savu otro elpu ieguva, pateicoties Reiņa spēlēm ar sintezatoriem.
Runājot par tekstu – tas tapa no vienas frāzes. [Vēršas pie Reiņa] Atceries manu kādreizējo dzīvokļa biedri? Vienu rītu no viņas saņēmu īsziņu: “Paldies par sabojāto rītu.” Es biju apēdis viņas brokastu pārslas vai ko tādu... Nopietni? Tas tiešām var sabojāt rītu? Frāze palika man prātā un pamazām apauga ar pārējo dziesmas tekstu.
Esmu lasījis, ka literatūrā ir novirziens kitchen-sink drama – no sērijas sociālais reālisms, un šajā dziesmā tas konkrēti izpaužas.
Reinis: Par nosaukumu mēs ilgi domājām. “Artic Monkeys” izdeva dziesmu “Don’t Sit Down Cause I Moved Your Chair”- nosaukums bija tik garš, ka uz diska bija rakstāms divās rindās.
Kalvis: Sākumā šai dziesmai no visa albuma es ticēju vismazāk, bet ierakstā tā izklausās labi. Kad veidojām albuma dziesmu secību, gribējās to iesākt pamatīgi. Pie Gata Zaķa studijā atradām Mocarta semplu, ko izmantojām dziesmas sākumā. Principā, mūsu albums sākas ar Mocarta simfoniju.
Kalvis: Tā tapa demo sesijā Valmierā pie Lomika, kur vairākas dienas strādājām pie idejām, kuras vēlāk varētu Zaķim parādīt.
Reinis: Šajā sesijā ierakstījām ap 20 dziesmām.
Kalvis: Mēs džemojām, un Reinis sāka spēlēties ar sintezatoru. Vēlāk atklājām, ka līdzīgs motīvs ir izmantots “Basement Jaxx” dziesmā “Where's your head at” . Toreiz to neapzinājāmies, protams, tagad tiks norādīta atsauce.
Reinis: "Boifrendi" ir viena no vecākajām dziesmām. Tajā brīdī Kalvis strādāja radio, bet vakarā atpūtās kādā naktslokālā...
Kalvis: Tas bija parasts, klasiskais trešdienas vakars Pienā. Es sēdēju pie bāra lielās letes un runājos ar kādu meiteni. It kā viss notika un domāju - mazums, nakts vēl ir jauna. Bet šajā brīdī atnāca pazīstams laika ziņu diktors un viņa visu savu uzmanību pievērsa viņam. Man šis vakars bija beidzies. Balsoties uz šo notikumu, radās dziesmas piedziedājums.
Reins: Tas ir patiess notikums.
Kalvis: Visas dziesmas gan nav 100 % autobiogrāfiskas un tādas nemaz nevarētu būt, jo cilvēku dzīves ir pārāk garlaicīgas. Tomēr - kaut arī dziesma nav pilnīgi autobiogrāfiska, tā tomēr ir manas iztēles radīta.
Kalvis: Šo es sarakstīju uz akustiskās ģitāras savās mājās. Sākumā nosaukums bija vienkārši “Linda” , un mēs to neuztvērām nopietni līdz pat šī gada janvārim, kad studijā sākām pie dziesmas strādāt. Pērnajā Gada balvas ballītē es satiku Lindu Leen un ieminējos, ka mums ir dziesma ar tekstu – “Linda, piedod, ka es to izdarīju ar tavu labāko draudzeni”. Viņa pasmējās. Sākumā nedomāju, ka dziesmai vispār būs kāda saistība ar viņu, bet ieraksta dienā, pirms mēs ķērāmies klāt instrumentiem, izdomāju, ka dziesmai ir jāsaucas “Linda Leen”. Un, to zinot, mēs ķērāmies pie darba.
Reinis: Linda Leen ir skaista sieviete. Dīva. Un šī dziesma arī ir skaista, netipiska mums.
Kalvis: Netipiska mums šobrīd, taču varētu būt nākotnes virziens. Bet, jā, Linda Leen šo dziesmu ir dzirdējusi.
Reinis: Viņa turpina ar mums runāt, tā ka – viss kārtībā.
Kalvis: Dziesma nav tapusi kā parodija. Mēs cienām Lindu Leen kā mūziķi.
Reinis: Šai dziesmai ir pieci gadi. Tā daudzkārt ir mainījusi savu muzikālo formu, vārdi gan saglabājušies tie paši.
Kalvis: Vārdi ir identiski tie paši! Galu galā, kādas produktīvas džemsesijas laikā mūzika atnāca bez papildus piespiešanās.
Reinis:
Dziesma tapa 10 minūšu laikā.
Kalvis: Tieši tā, tas bija tas brīdis, kad katra lieta atrod viena otru.
Reinis: Teiksim, ir dziesmas, kas ļoti grūti nāk. Tu nevari saprast, kad un kā? Kaut kā pietrūkst. Bet šajā gadījumā viss bija tā, kā tam jābūt.
Kalvis: Man personīgi liekas, ka šī ir viena no mūsu spēcīgākajām dziesmām. Man patīk, kā tā skan. Ja visu mūsu albumu es varētu nosaukt par popsīgu, jo mēs sevi arī uzskatām par popa grupu, tad šī dziesma ir tāda, kurai pavisam legāli klāt var piekabināt indie žanra birku. Mēs sevi nesaucam par indie grupu, jo man ļoti nepatīk, kādā kontekstā šis vārds tiek izmantots Latvijā.
Reinis: Šī ir arī vienīgā dziesma, kurai fonā ir ieskaņota akustiskā ģitāra.
Kalvis: Jā! Reinis ieskaņoja arī tautas instrumentu cimbalu.
Reinis: To tur tikai formāli var dzirdēt.
Reinis: Šī dziesma sākumā bija tādā “Oasis” draivā.
Kalvis: Pašā sākumā tur vispār bija pat kaut kas no “Led Zeppelin”. Mēs, protams, nestāvam klāt šiem diviem ansambļiem, bet pirmā dziesmas versija bija “Led Zeppelin” versus “Queen”. Tāda mūsu versija par “Bohemian Rapsody”.
Reinis: Ļoti slikta versija par “Bohemian Rapsody”.
Kalvis: Bet šis arī ir tas gabals, kas ieguvis otru elpu.
Reinis:
Dziesmas ieraksta sākumā var dzirdēt feizer pedāli. Tas ir aptuveni tas pats pedālis, ar kuru “Pienvedēja Piedzīvojumi” 1996. gadā ierakstīja savu albumu. Mēs bijām pie Zaķa, un viņam tas tur mētājās. Diezgan leģendārs pedālis.
Reinis: Šī noteikti ir smagākā mūsu dziesma, ja var lietot vienā teikumā vārdu savienojumu “Rīgas Modes” un “smagi”. Bet te to var mazliet dzirdēt. Bet par ko ir dziesma? Par dzīvi daudzstāvu mikrorajonā.
Kalvis: Tas ir skumjš stāsts - man netālu no mājām bija ugunsgrēks ar traģiskām beigām. Tādēļ dziesmā ir vārdi “Kādēļ tu aizmigi pie televizora? Vai tiešām vēlies visu atlikušo dzīvi pavadīt starpkanālu šņākoņā?”. Starpkanālu šņākoņa ir tas brīdis, kad tu vairs neesi šajā pasaulē.
Reinis: Dziesma ir par meiteni, kas brauc no Ogres vai Tukuma pēdējā vilcienā uz Rīgu patusēt.
Kalvis: Mūsu iepriekšējā albumā arī bija viesmākslinieks Ksavjers, kurš spēlēja basu dziesmā “Guļamistabas Disko”.
Reinis: Ikdienā viņš spēlē kopā ar Aloe Blacc. Ar viņu mēs iepazināmies Liepājā, SummerSound aizskatuvē.
Kalvis: Mums gribējās pieaicināt kādu, lai neesam tikai mēs. Jau no paša sākuma bija diezgan skaidra vīzija, ka vēlamies, lai dziesmā ir kāds pašmāju hiphop mākslinieks, jo paši esam uzauguši, klausoties hiphopu. Es uzskatu, ka STA “Manas pilsētas skati” ir viens no visu laiku labākajiem hiphopa albumiem. Man ļoti patīk arī Ozols. Protams, ir daudz cilvēku, kuri ironizē par viņa “O-zē-o-el-es” posmu, bet viņš visu laiku ir bijis klāt un turējis roku uz pulsa. Manuprāt, sākot no albuma “Neatkarība”, kas ir diezgan labs albums, viņš ir ieguvis otro elpu. No tagadējiem hiphopa izpildītājiem mums patīk ansis. Viņam kopā ar Edavārdiem un Eliotu bija gabals #GDNSS, kas mums ļoti iepatikās. ansi pirmo reizi mēs satikām pirms nepilniem 4 gadiem, kad kopā ar “Satellites LV” spēlējām Valmieras “Nepabeigtajā debesskrāpī”. Kamēr spēlēja “satelīti”, mēs palikām aizskatuvē ar Ansi. Es teicu viņam, ka varu parādīt, ko es māku un no A līdz Z noskaitīju Gustavo “Taisno tiesu”.
Reinis: Un tā viņš iedzina respektu.
Kalvis: Šī dziesma patiesībā ir radīta tieši tam, lai tiktu ierakstīta ar ansi. Ja viņš nebūtu piekritis, šī dziesma tiktu izmesta miskastē. ansis atnāca uz mēģinājumu, paklausījās, paklausījās...
Reinis: Un pēc nedēļas bija atpakaļ ar tekstu.
Kalvis: Daudziem liekas, ka Latvijā hiphopa scēnā ir pagrīdnieki, pašdarbnieki un tamlīdzīgi, bet mani pārsteidza, cik profesionāli ansis strādā. Mums kopā bija koncerts “Aptiekā”. Pirms tā mēs sēžam, iedzeram aliņus, bet ansis sēž un gatavojas. Mums ir jānospēlē vesels koncerts, bet viņam divas minūtes. Viņš tam piegāja ļoti nopietni. Visu cieņu - ansis ir pro un arī ļoti patīkams cilvēks. Teiksim, tu satiec kādu cilvēku, un tev ļoti patīk viņa mūzika, bet realitātē viņš ir liels lohs. Varbūt citi tā domā par mums, bet ansis ir normāls pacans, mēs ar viņu vēl uzspēlēsim kopā. Nekur viņš neizspruks, viņam tagad būs jābrauc mums līdzi uz koncertiem.
Reinis: Dziesma radās brīdī, kad mums bija Frankie Knuckles periods. Mēs braucām mašīnā, un Kalvis teica, lai uzliek Frankie. Es uzliku viņa dziesmu “Your Love”.
Kalvis: Viņš ir hausmūzikas mūzikas pionieris. Tas ir episks gabals, tas ir jādzird (uzliek dziesmu).
Reinis: Katrs mūziķis mēdz klausīties atkal un atkal dziesmu, kas viņam patīk. Mēs saklausījāmies šo dziesmu.
Kalvis: Dziesmas teksts radās, kad mēs ar labu čomu Alfrēdu nejauši bijām ieklīduši naktsklubā “Golden”...
Reinis: Paklausoties piedziedājumu, tur ir citāsts no “t.A.T.u.” - “Malchik gay”.
Reinis: Šī varētu būt mana mīļākā dziesma albumā, vai arī “Skaisti Zēni”. Sākumā mums šī dziesma bija akustiska.
Kalvis: Dziesma radās, klausoties “Blur”, kad viņiem tikko bija iznākusi dziesma “Under the Westway”.
Reinis: Kalvis ar gičiņu, es ar gičiņu, un kaut kad mēs sapratām, ka tas ir tāds mazliet kantrī. Tad Anete iespēlēja sintezatoru.
Kalvis: Sintezatora partija atgādina grupu “Prefab Sprout”, kuru Anete noteikti nezina. Tā ir ļoti laba 80-to gadu grupa.
Reinis: Un vēl “Scotty”.
Kalvis: Kas ir no grupas “Pure Bathing Culture”, bet, manuprāt, sintezators ir vairāk no “Prefab Sprout”.
Reinis: Dziesma stāsta par to, kā tu caur futbola prizmu skaties uz to, ka tu reizi pa reizei nonāc tādā kā rezervista lomā.
Kalvis: (uzliek “Prefab Sprout” dziesmu, kura viņam atgādina “Skonto rezervistus” ) Tas, protams, ir neapzināti, jo Anete šo dziesmu nav pat dzirdējusi. “Prefab Sprout” ir viena no maniem favorītiem veco grupu starpā, kas, manuprāt, palikusi nenovērtēta, bet tā ir ļoti laba popmūzika.
Reinis: Kalvis izdomāja dziesmai giču. Ilgu laiku šī dziesma stāvēja puspabeigta. Tad dziesmu spēlējām mēģinājumā, un Anetes sintezatora partija ļāva dziesmu pabeigt.
Cik ilgi jums dziesmas nostāv nepabeigtas?
Reinis: Tas ir dažādi.
Kalvis: Tagad mums ir viens gabals, kuram mēs pusgadu nevaram izdomāt vārdus.
Reinis: “Labākā Otrā Plāna Aktrise”.
Kalvis: Tai mēs vispār nevaram izdomāt vārdus. Ir otrs gabals “Lūpas Uz Lūpām”, kuram nevaru izdomāt trešo pantu un nobeigumu. Vienkārši nevaru. Nevaru sevi piespiest un pateikt – taču izdomā kaut ko! “Pieķerti Nozieguma Vetā”, tur ir burtiska atsauce uz “The Cure” - “Boys Don’t Cry”.
Reinis: Šī ir viena no tām dziesmām, kuru ir ļoti forši spēlēt koncertos.
Reinis: Dziesma pēc savas pozīcijas beigās albumā iedod atkal to sākuma draivu. Ja albuma sākums ir tāds popsīgāks, vidus mazliet tumšāks, tad beigās atkal ir viens gabals, kas ir popsīgs.
11. Beigas Būs Traģiskas
Reinis: Ar to dziesmu interesanti ir tas, ka tur tika iespēlēts mūzikas akadēmijas flīģelis.
Kalvis: Šis ir viens no manām mīļākajiem gabaliem albumā. Mēs viņu koncertos gan jau spēlēsim ļoti reti, jo nepieciešamas labas klavieres. Man patīk dziesmu klausīties, jo teksts ir tāds ļoti atkailināts, ļoti godīgs.
Reinis: Bet muzikāli šeit ir saklausāma līdzība ar “Arctic Monkeys” dziesmu “Cornerstone”.
Kalvis: “Cornerstone”? Domā? Es par to vispār nebiju iedomājies.
Reinis: Jā, paklausies!
