ParMūziku.lv
- Mūzikas Ziņas
- Industrijas Ziņas
- Industrijas ABC
- Mūzika Biznesam
- Latvijas oficiālais dziesmu TOPS
- RIGaLIVE
- Arhīvs
Foto: Ieva Čīka / LETA Guna Zučika ir viena no Latvijas pazīstamākajām un veiksmīgākajām mūzikas menedžerēm. Ilgus gadus bijusi grupas "Prāta vētra" menedžere starptautisko sakaru veidošanā, kopš 2015. gada rudens Guna strādā tikai ar grupu "Carnival Youth".
2016. gada janvārī Nīderlandē, mūzikas festivāla-konferences Eurosonic Noorderslag ietvaros, grupas Carnival Youth internacionālā debija tika novērtēta ar divām European Border Breaker Awards balvām. Carnival Youth veiksmīgo karjeru veido saskanīgs komandas darbs - mūziķu talants, skatuves dotības un Gunas pieredze un stratēģiskās domāšanas asums.
Ir pagājis pietiekami ilgs laiks kopš Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/ Latvijas Mūzikas eksports (turpmāk Latvijas Mūzikas eksports) izveides un arī mediji runā par šīm lietām, tāpēc šobrīd par showcase sniegtajām iespējām mūziķiem ir jāzina pašiem. Gribu uzsvērt, ka showcase jeb, latviski, skates, noteikti nav vienīgais ceļš, kā iziet eksporta tirgū. Showcase ir tikai viens no veidiem. Ir dažādi mūzikas stili un žanri, kuriem pilnīgi cits ceļš ejams.
Svarīgi atzīmēt, ka mūzikas konferenču-festivāla skatēm paši pasākumu organizatori atlasa konkrēto valsti pārstāvošās grupas un mūziķus, izvērtējot muzikālo un arī biznesa potenciālu. Šie pasākumi ir orientēti uz biznesu, tāpēc svarīgi jau iepriekš saprast, vai grupa jau ir gatava tālākai attīstībai citu valstu mūzikas tirgos. Konsultējoties ar mūzikas eksporta birojiem, festivāla organizatori uzzina, cik aktīvi ir mūziķi savos mājas tirgos, bet gala vārda tiesības vienmēr patur festivāls. Runājot par Eurosonic Noorderslag, tad Roberts Meijerinks (Robert Meijerink) ir galvenais cilvēks, kurš atbild par grupu atlasi, un viņu neviens nevar ietekmēt.
Es māksliniekiem sekoju līdzi, uz viņu darbībām raugoties no biznesa viedokļa. Un viena lieta, kas raksturīgs Latvijai, ir darbu sasteigšana. Tur nevienu nevar vainot. Latvijas situācijā sākumā grupai pašai būs jādarbojas un viņiem visticamāk nebūs labu padomdevēju.
Debijas albumam ir ļoti liela nozīme, jo tas ir svarīgs mārketinga instruments. Arī grupas Carnival Youth albuma izdošana tika atlikta, lai šo notikumu izmantotu stratēģiski īstajā laikā. Piemēram, EBBA balvu var saņemt par debijas albuma panākumiem.
Ja tu mūsdienās savu albumu ieliec iTunes un nenorādi, ka tas paredzēts lietošanai tikai Latvijas teritorijai, tad albums ir izdots starptautiski.
Labs piemērs no kā mācīties ir norvēģu izpildītāja AURORA, kas arī saņēma EBBA balvu. Viņas debijas ieraksts ir EP, nevis pilna garuma albums. Pirms tam AURORA izgāja showcase apli, uzstājoties dažādās Eiropas mūzikas konferencēs. Viņa sadarbojas ar ļoti labu izdevniecību (publishing company) – ne velti viņas dziesma bija Ziemassvētku John Lewis reklāmā. Viss ļoti gurdi nostrādāts, jo māksliniece strādā ar pieredzējušiem padomdevējiem, kas trūkst latviešu grupām. Bet tas ir sen iztirzātais jautājums par to, ka Latvijā trūkst cilvēku, kas varētu strādāt menedžmentā un šīs jaunās grupas konsultētu tālākā attīstībā.
Tajā pašā laikā, sadarbojoties ar Latvijas Mūzikas eksportu, mēs reizi mēnesī organizējam seminārus, kurā apskatām dažādus mūzikas industrijas sektorus un ar tiem saistītās tēmas. Man ir patīkami redzēt arvien jaunus semināru dalībniekus, kas parāda, ka interese pastāv, tikai vajadzīgs laiks.
Es domāju, ka grupai ir jāiziet šis sākuma posms, kad pašiem jāsarunā mašīna, koncerts un jāaizsūta dziesma. Runājot par menedžmenta neesamību, protams, viens no iemesliem ir tas, ka nauda uzreiz atpakaļ nenāk. Kad es un citi menedžeri deviņdesmito gadu beigās sākām strādāt, arī mums nebija pieredze. Šobrīd Latvijā vismaz ir cilvēki, kam pajautāt padomu. Es nesaprotu, kāpēc ir šī problēma? Šobrīd ir tik daudz skolu, kurās var apgūt menedžmentu. Kur pēc tam paliek absolventi? Protams, tas nav viegli. Vēl iespēja grupām ir skatīties plašāk, jo ne tikai Latvijā ir menedžmenta kompānijas. Mūsdienās mūziķim jebkurā gadījumā jāzina daudz vairāk nekā agrāk.
Jāatzīmē, ka sākums ir pašu investīcijas. Daļu finansējuma, kas nepieciešams, lai grupa nokļūtu showcase festivālā, var saņemt no pašiem festivāliem vai fondiem, tomēr tā ir finanšu plānošana. Tāpēc sākuma kapitāls kaut kādā veidā jāiegūst Latvijā.
Carnival Youth gadījumā braucienu apmaksāšanai rakstījām projektus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk LIAA) ārējo tirgu apgūšanas programmai. Šis atbalsts bija viennozīmīgs atspaids, kas līdzās Skandināvijas Norden fondiem jāskatās kā vienots kopums. Runājot par Latvijas Mūzikas eksporta finansējumu, iespēja grupas finansiāli atbalstīt braucienos uz festivāliem vēl nav iespējams, taču domāju, ka tas ir viens no nākotnes mērķiem. Skandināvijā tas darbojas, bet tur ir cita apjoma budžeti.
Latvijas Mūzikas eksporta fonds šo trīs gadu laikā Eiropas showcase ir sevi pierādījis. Es zinu, ka fonda vadītāja Agnese Cirmuška Eurosonic Noorderslag laikā ir konsultējusi Čehijas kultūras ministriju un Agnesi kā piemēru sadarbības veidošanā ar kultūras ministriju ir minējusi Anna Hildrūna (Anna Hildrun), kas ir Skandināvijas mūzikas eksporta biroju vadītāja.
Protams, bet abām pusēm skaidri ir jāredz, kāda būs sadarbība. Mums Carinval Youth gadījumā jau ir bijuši privātie sponsori un būs arī nākamajam albumam. Sponsoriem interesē idejas prezentācija, mediju plāns, kas jaunajām grupām visdrīzāk nebūs sagatavos.
Tajā pašā laikā sponsoram ir jāapzinās, ka viņa nauda nepadara viņu par kungu un ķēniņu. Viņš dod naudu, jo viņam interesē uzrunāt konkrēto auditoriju vai kādas konkrētas valsts tirgus, kurā grupa ir atpazīstama.
Es pieļauju, ka vienkāršāka ir pasākumu sponsorēšana. Grupu sponsorēšanas gadījumā tiek atbalstīta albuma izdošana vai koncerts, kas tik un tā ir pasākums. Sponsorēšanas sadarbība ir iespējama, bet to noorganizēt ir vieglāk tad, kad esi jau zināms.
Gribu vēl papildināt par Eurosonic Noorderslag. EBBA balvas tiek finansēta no Eiropas fondu programmas Radošā Eiropa puses. Un bija ļoti patīkami, ka institūciju pārstāvji, kuras atbalsta eksporta iniciatīvas, bija ieradušies uz Eurosonic Noorderslag konferenci. Uz EBBA balvu pasniegšanu bija ieradusies Latvijas vēstniece Nīderlandē Ilze Rūse, Egita Aizsilniece-Ibema no LIAA Nīderlandes pārstāvniecība, Ieva Lasmane no LIVE RIGA, kas ir viens no Mūzikas Eksporta fonda un arī Carnival Youth starptautiskajiem sadarbības partneriem.
Ļoti viegli ir sūdzēties, ka mūs neatbalsta. Kā institūcijas var zināt par tev svarīgiem jautājumiem, ja tu par tiem nestāsti? Tāpēc pēdējos trīs gadus ar Latvijas Mūzikas eksporta biroju esam gājuši gan uz Kultūras ministriju, gan uz LIAA, gan Live Riga, lai gūtu šādu rezultātu. Tāpat jāsaprot, ka vienam indivīdam tas nebūs paveicams. Tikai sanākot kopā un kopā meklējot atbildes, šīs lietas tiks atrisinātas. Cik lielu nozīmi mūzikas jautājumiem piešķirs dažādas institūcijas, tas būs atkarīgs no tā, kā mēs paši mūziku pozicionēsim.
Tie, kas nespēja adaptēties, tie vairs šajā nozarē nestrādā. Runājot par domāšanas veidu, man vienmēr patīk cilvēki, kas biznesā ir ilgāku laiku un ir pierādījuši, kā viņi spēj adaptēties. Tajā pašā laikā jaunajiem, tomēr ir jānovērtē arī vēsturiskais mantojums. Kad es mācījos maģistrantūrā Londonā, man bija mūzikas industrijas vēstures kurss, kas man ļoti interesēja. Iepriekš mūzikas industriju nebiju skatījusi vēsturiskā kontekstā, bet tas arī ir jāzina. Piemēram, vinila plašu atgriešanās arī ir saistīts ar vēsturi. Redzot šīs likumsakarības, manuprāt, vari adekvātāk visu novērtēt. Protams, jāseko līdzi izmaiņām. Ja vecajam jāadaptējas, tad jaunajiem jāspēj novērtēt vecais.
Tik nesen Latvijā vēl nebija pieejams Spotify vai nebija iespēja iegādāties mūziku iTunes, ko pasaules mērogā lieto jau vairāk nekā desmit gadus. Šīs platformas ir tehniskais risinājums, kā mūzika nonāk līdz klausītājam. Galvenā tik un tā būs dziesma un mūzika, jo formāts mainās un turpinās mainīsies. Tu vari pēc jaunākajām tehnoloģijām visu izdarīt, ja mūzika kaut kādu iemeslu dēļ neuzrunās cilvēkus, tehniskajiem risinājumiem nebūs nozīmes.
Tehnoloģiju iespaidā tas tā ir noticis. Pirms interneta laikmeta ar mūziku iepazināmies radio vai televīzijā. Tās ir 24 stundas ar konkrētu skaitu minūšu, kurās mēs visi vairāk vai mazāk klausījāmies vienu un to pašu. Mūsdienās ir daudz vairāk mūzikas.
Ja mēs zālē sasēdinātu 20 cilvēku, visticamāk viņi katrs nosauks citu mūziku, kuru otrs nebūs dzirdējis. Līdz ar to auditorija ir kļuvusi mazāka, bet ir daudz vairāk vietas mūzikai.
Ja mēs skatāmies no Latvijas skatupunkta, ja nebūtu šī digitālā revolūcija, tad ļoti daudziem Latvijas mūziķiem vispār nebūtu iespējas tikt pamanītiem. Piemēram, Carnival Youth gadījumā pirmo singlu ielikām digitālajās platformās. Kad Karlsberg alus meklēja singlu reklāmai, viņi atrada dziesmu Brown Eyes and All the Rest un mums bija 2 gadus ilgs līgums ar Karlsberg Dānijas televīzijā. Ja tas būtu kasešu un disku formāts, man dziesma būtu uz Dāniju jānosūta un es visdrīzāk nezinātu, kurai radošajai aģentūrai šī dziesma būs visaktuālākā.
Runājot par ilglaicīgumu – to var novērtēt laikam ejot. Nedomāju, ka pilnīgi viss izzudīs no mūsdienu pasaules. Kad parādījās radio, koncerta organizatori bija sašutuši, jo viņiem likās, ka cilvēki tagad klausīsies mūziku mājās un nenāks uz koncertiem. Protams, viss izvērtās otrādi.
